"Es gribu izmēģināt kino, gribu strādāt ārzemēs, uztaisīt izrādi džungļos," tā īsi pēc aiziešanas no Valmieras teātra intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" saka režisors Viesturs Meikšāns, uzsverot, ka daudzveidība viņam ir ļoti svarīga.
Jau ziņots, ka Viesturs Meikšāns pēc pieciem Valmieras teātrī aizvadītiem darba gadiem pieņēmis Oļega Tabakova vadītā A. Čehova Maskavas Dailes teātra (MDT) uzaicinājumu nākamajā sezonā iestudēt 19. gadsimta dramaturga Aleksandra Suhovo-Kobiļina triloģiju "Krečinska kāzas", "Lieta" un "Tarelkina nāve".
Jautāts, vai būtu pieņēmis šādu uzaicinājumu, ja būtu Valmieras teātra mākslinieciskais vadītājs, režisors Meikšāns teic, ka pirms gada vai diviem bijis gatavs šādam solim un tad visticamāk nebūtu pieņēmis šo triloģijas iespēju Maskavā, kas nozīmētu būt prom no teātra par ko esi atbildīgs.
"Bet neesmu tas, kas forsē notikumus. Arī tā sajūta... Reformas tad būtu diezgan radikālas. Man patīk kārtība, un tad es zinu, ka varu sasniegt tos rezultātus, kādus būtu nolikuši. Tas prasītu cilvēku maiņu, kas teātrī ir jau ilgi strādājuši. Tā ka varbūt paldies dievam, ka es neesmu mākslinieciskais vadītājs," sarunā ar "Neatkarīgo" saka režisors.
Par darbu Valmieras teātrī Meikšāns saka: "Šos piecus gadus, mērķauditorijas bija strikti noteiktas divos virzienos. Viens virziens bija reģiona patērētāju interešu apkalpošana, un ir režisori, kas perfekti veic šīs funkcijas, kas ir ļoti labi. Un otrs virziens – Rīga. Šie divi virzieni jau sāka izkristalizēties un kļūt arvien konkrētāki, tikai vajadzēja vēl papildu spēkus likt iekšā, lai Rīgas skatītāji kļūtu par Valmieras teātra mērķauditoriju. Man ir ticība Valmierai tādā ziņā, ka redzu uz ielas gandrīz tikai jaunus cilvēkus. Tā ir mērķauditorija, ar kuru vajadzētu strādāt. Šo pēdējo piecu gadu laikā tas jau sāka notikt. Pietrūka pāris lēmumu – jā, tas ir ļoti vērtīgi un vajadzīgi, strādājam uz to. Valmiera ir diezgan tuvu Rīgai, un pati pilsēta ir jauniešu pilsēta. Tā varētu būt laikmetīga teātra bāze, augsta, kvalitatīva līmeņa teātra bāze."
"Ja tā filozofiski skatās, tad katra cilvēka jēga ir pieredzes bagātināšana. Protams, tā ir kaut kāda mācīšanās. Bet arī tīri no profesijas viedokļa man ir interesanti tagad taisīt absurdu – es absurda dramaturģiju neesmu iestudējis. Tas būs pilnīgi savādāks rokraksts, darbošanās veids nekā Latvijā, jo pats teātris, skatuve, mentalitāte, valsts ietekmē izrādes veidošanu. To ļoti jūt, kad esi mainījis skatuvi, valsti vai aktierus. Tāpēc varbūt arī forši, ka viens periods, pieci gadi Valmierā, ir noiets posms un iešu tālāk. Ja izdosies aiznākamā sezona pēc triloģijas, būs pavisam forši, jo plānots alternatīvā teātra projekts, kino un opera. Pilnīgi dažādi žanri. Tā ir pieredzes bagātināšana. Bet nesen sapratu, ka man jau katra izrāde ir savādāka, man liekas, neviena nav līdzīga citai," teic Meikšans.
Pēc darba MDT Meikšāns turpinās veidot starptautisko karjeru, veidojot kino projektu Somijā un Krievijā, bet uz 2014. gadu, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, Viesturs Meikšāns iestudēs Kristapa Pētersona operu "Šahs".