"Braukt no Rīgas uz Maskavu, lai skatītos teātri, ir neprātīgi dārgi. To var atļauties tikai retais. Bet laiks rit. Pēc pieciem gadiem daudzas izrādes zaudēs aktualitāti, parādīsies jaunas. Tāpēc festivāls "Zelta Maska" ir ievērojams notikums arī tādēļ, ka jaunieši, no kuriem daudzi Krievijā nekad nav bijuši, šeit Latvijā var redzēt patiešām kvalitatīvas mākslas piemērus," festivāla "Zelta Maska" organizatoriem Latvijā stāsta Latvijas Nacionālās operas (LNO) direktors Andrejs Žagars.
Žagars, kurš šogad bija Krievijas Nacionālās teātra prēmijas "Zelta Maska" žūrijas priekšsēdētāja vietnieks kategorijā "Muzikālais teātris", uzskata, ka būt šāda festivāla žūrijā ir ļoti nopietns darbs.
"Kad atrodies žūrijā, tu nevari vienkārši nevari aiziet, ja tev nav interesanti vai arī izrāde neaizkustina vai nepatīk. Nākas noskatīties visu! Laimīgā kārtā bija ekspertu komisijas sākotnējā atlase. Augstajai žūrijai nācās izvēlēties tikai no trīsdesmit izrādēm, kas arī nav maz," norādījis Žagars.
Viņš pastāstījis, ka Krievijas baleta scēna izrādījusies daudz interesantāka par operas scēnu – Marijas, Mihaila, Lielais, Staņiskavska un Ņemiroviča-Dančenko teātris, lielie reģionālie teātri no visas milzīgās valsts bija sabraukuši galvaspilsētā, lai sevi parādītu.
"Klasiskais krievu balets, kas, kā likās, ir pašpietiekams, negaidīti parādīja šīs mākslas dažādus mūsdienu virzienus. Žūrija redzēja Džona Noimaijera, Načo Duato, Viljama Forsaita darbus. Bet uz operas skatuves bija maz jaunu ideju. Kaut arī nešaubīgi bija nopietnas lietas. Prēmijas tika Dmitrija Čerņakova, Kirila Serebreņikova, Georgija Isaakjana uzvedumiem," skaidro Žagars.
Latvijas skatītājiem nepieciešams atmest snobismu, uzskata LNO direktors. "Pret "Zelta Masku" nedrīkst izturēties kā pret kaut ko, kas nāk no bijušās Padomju Savienības. Krievija ir mūsdienu teātra mākslas šūpulis. Tas ir Staņislavskis, Meijerholds, Ņemirovičs-Dančenko.
Vēsturiski tā ir noticis, ka mēs atrodamies līdzās un ietekmējam viens otru. Mūsu komponisti un mūziķi, kas sacerējuši mūsu iemīļoto simfonisko mūziku, mācījušies Sanktpēterburgā. Mūsu divu miljonu iedzīvotāju valstī tik labs balets ir pateicoties tam, ka mākslas pārstāvji pēc revolūcijas imigrēja no Krievijas pie mums. Un pēc tam, pēc kara, kad viņus pie mums atdzina," teicis Žagars.
Viņš arī norāda, ka IT tehnoloģijas mācamies Amerikā, dizainu skatāmies no somiem, norvēģiem, dāņiem un zviedriem. Ja mēs vēlamies iepazīt restorānu kultūru vai modi, mēs vēršamies pie itāļiem un francūžiem. "Un tieši tāpat mums Latvijā ir iespēja uzzināt un ieraudzīt īstu krievu teātri - tas ir nenovērtējami," sacījis Žagars.