"Ērika Apaļā gleznu gadījumā var runāt par kādu ritualizētu apsēstību. Gadu gaitā atkārtoti atstrādātie simboliskie elementi – bezmiesiski sniegavīri kā pazaudējušies putni, levitējošas grāmatas, mistiski zaru raksti vai citas zīmes – ienirst audekla melnā laukuma bezgalībā. Autora ekspozīcija Sporta ielā 2 uzjundīja pārdzīvojumus un verbāli neizskaidrojamas atsauces uz mūsu kolektīvo pagātni vai varbūt nākotni. Piekrītu mākslas kritiķa Viļņa Vēja atziņai – ‘’no šodienas pozīcijām, kad jauns mērķis nav izdomāts un apšaubīta pati progresa ideja un labākas nākotnes iespējamība, Apaļā darbi izskatās kā rituāla taustīšanās pēc jauna mīta”,’’ izvēli pamato LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja, mākslas zinātniece un kuratore Inese Baranovska.
„Māksla, zinātne, jaunas tehnoloģijas un lokāla piesaiste reālai un virtuālai Ķemeru tīreļpurva ainavai ir spilgts starptautiski atzīta mākslinieku tandēma pētījums par atjaunojamas nākotnes tēmu. Purva bateriju darbības vizualizācija un akustisks dabas slēptās enerģijas ieraksts veido aizraujošu stāstu par nezināmo,” izvēli pamato mākslas zinātniece Inese Riņķe.
"Divos video darbos izvērstais stāsts par dzejnieka Miervalda Kalniņa labprātīgo došanos uz Sibīriju dažādo mūsu izpratni par šī reģiona kultūrvēsturisko nozīmi. Atrašanās dziļā perifērijā spēja sniegt drošību un patīkamu vientulību kā peldēšana laivā vienatnē ezerā. Vienlaikus tā bija piedzīvojumiem bagāta, nepieradināta teritorija, kurā smelties interesantu vielu kā hronikai, tā sarakstei ar labāko draugu un dažādām radošām izpausmēm. Šeit nav nekā no traumatiskajiem stāstiem par izputināto dzīvi un zvērīgajiem apstākļiem,’’ izvēli pamato mākslas zinātniece, kuratore, Mūkusalas Mākslas salona vadītāja Sniedze Kāle.
"Atbruņojoši fascinējoša ir Romāna Korovina maģiskā reālisma garā izstāstītā sāga par meistara Vu un meistara Lī ceļu uz satori sasniegšanu. Aiz šķietami ironiskā viegluma un rotaļības vairoga slēpjas daudzas dziļas patiesības: par Rietumu un Austrumu kultūru tikšanos vai nesatikšanos, par cilvēka mūžseno tieksmi sasniegt transcendenci un garīgumu par spīti prozaiskai ikdienas rutīnai, par iespējamo vai neiespējamo meditāciju utt.,” izvēli pamato LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja, mākslas zinātniece un kuratore Inese Baranovska.
“Pārliecinoša, radoša un tehniska manifestācija vienā no sarežģītākajiem mākslas izteiksmes līdzekļiem – grafikā. Papīru haotiskie klājumi, nopleķotie foni un faktūru nenoteiktība mijiedarbē ar organizētu cilvēku izdomātu kontroles sistēmu - shēmām, grafikiem un šķērsgriezumiem veido blīvas zonas iztēlei, kuras pats autors sauc par "patiesības meklējumiem". Šajā Pauļa Liepas personālizstādē sietspiedes kolāžas iegūst jaunu, semantiski pamatotu sadarbības partneri – mākslas darba rāmi. Tie veido īpašu skatuvi viņa darbiem, ironiski sasaucoties ar izstādes nosaukumu - daiļo mākslu kabinets. Iestiklojums vēl pastiprina apziņu, ka stāsts un emocija, kas paslēpta zem tā, ir pārdomāta un pabeigta," izvēli pamato LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja, mākslas zinātniece Astrīda Rogule.
"Ginta Gabrāna atpazīstamības zīme ir ilgstoša un konsekventa interese par mākslas, zinātnes un jaunāko tehnoloģiju mijiedarbībām. Vērienīgie SAN projekti ar papildinātās realitātes opcijām piedāvā aizraujošu iespēju mainīt reālu pasauli virtuāli, atceļot visas robežas. Projektu pievilcības spēks - perfekta vizualizācija ar fantastiskiem 3D objektiem - skulptūrām un levitējošām arhitektoniskām struktūrām. Autors neaizmirst arī ironiskus konceptuālus tekstus ar sapņus ierobežojošiem pieejama finansējuma cipariem reālajā pasaulē," izvēli pamato mākslas zinātniece Inese Riņķe.
"Izstādē ‘’No kā rodas dzeja?’’ viss ir tik gaumīgs, tik stilīgs – tieši tas, ko mēs gaidām no māksliniekiem. Tomēr ne tikai atminamu motīvu izmantojums un lietpratīga apspēle padara šo izstādi tik kārojamu, tik gandarījošu vismaz manas paaudzes skatītāja acīm. Vislielākie nopelni bez šaubām pienākas intonācijai – labi pazīstamajai grūtsirdībai, kas sajaukta ar maskulīnu sapņainumu,’’ izvēli pamato mākslas kritiķis Vilnis Vējš.
“Fascinē Ievas Epneres spēja jūtīgi un bez moralizēšanas iedziļināties mūsu visu kolektīvajā pagātnē. Reālu cilvēku atmiņu un sajūtu kolekcionēšanu, ar ko nodarbojas daudzi bijušā Austrumu bloka mākslinieki, viņa spēj “pacelt augstākā līmenī”, nezaudējot laikmeta elpu, realitātes skarbumu, kā arī personisku līdzdalību. Tomēr vispārliecinošāk izskan centrālais video darbs “Potom” (tulk. no krievu valodas – “vēlāk”), liekot aizdomāties par mūsu šķietami komfortablās un mierpilnās dzīves trauslumu,” izvēli pamato LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja, mākslas zinātniece un kuratore Inese Baranovska.
Piedalies aptaujā "Purvīša balva 2019”!
AS "DELFI" sadarbībā ar Latvijas Nacionālais mākslas muzeju, Muzeja patronu SIA Alfor, biedrību "Mākslas platforma", Kultūras projektu aģentūru INDIE un sabiedrisko attiecību aģentūru “P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības” organizē sabiedrības aptauju, lai balsojumā noskaidrotu “Purvīša balvai 2019” nominēto spilgtāko darbu DELFI lasītāju vērtējumā.
1. Balsojums norisinās no 2019. gada 25. marta līdz 10. aprīlim pulksten 23:59 interneta vietnē delfi.lv.
2. Aptaujas dalībnieki balso, atzīmējot izvēlēto mākslas notikumu – “Purvīša balvas 2019” pretendentu.
3. Aptaujas dalībniekiem nav redzams, cik reižu par katru nominantu jau nobalsots.
4. Aptaujas dalībnieks drīkst balsot atkārtoti, bet ne biežāk kā vienu reizi 24 stundu laikā par katru nominantu. Vienā balsošanas reizē aptaujas dalībnieks var nobalsot par vairākiem balvas pretendentiem.
5. No vienas IP adreses par savu izvēlēto favorītu 24 stundu laikā var nobalsot vienu reizi.
6. Balsojumā nav iespējams piedalīties, ja tiek lietots reklāmbloķētājs.
7. Balsojumā uzvarējušais DELFI lasītāju simpātijas ieguvējs tiks nosaukts “Purvīša balvas 2019” apbalvošanas ceremonijas laikā 12. aprīlī topošajā mākslas centrā “Zuzeum”
Aptaujas rezultāti 2019. gada 12. aprīlī tiks publicēti interneta vietnē delfi.lv.