Purvīša balvas 2021 laureāts, kuru noteikts žūrija, un DELFI auditorijas simpātijas balsojuma uzvarētājs tiks nosaukti 11. jūnijā.

• Aija Zariņa

  Aija Zariņa
  Balsošana beigusies!

  Aija Zariņa "Purvīša balvai 2021" nominēta par izstādi "Mosties, mosties reiz, svabadais gars", kas norisinājās LNMM Kupola zālē. (07.12.2019. - 02.02.2020).
  
  "Aijas Zariņas izstāde pievēršas radīšanai kā vienai no cilvēka dzīves vissvarīgākajām sastāvdaļām. Lai arī izstāde ar lielu vērienu un patosu piesauc tautas gara modināšanas tēmu, atdzimšanu jaunās kvalitātēs, no patērētājiem aicinot kļūt par radītājiem, māksliniecei izdevies radīt glezniecisko telpu, kurā valda svētnīcas sajūta. Aijas Zariņas monumentāli figurālās kompozīcijas organiski apdzīvojušas ārkārtīgi sarežģīto LNMM Kupola zāli, kas, šķiet, viņas izstādē ir ieguvusi garīgu paplašinājumu, un izstādes vispārinātais programmatiskais uzdevums aicināt tautu radīt spēj uzrunāt ļoti personīgi.
  
  Uzskatu, ka nomināciju pamato Aijas Zariņas spēja ar vienkāršu, ekspresionistisku, lakonisku otas vilcienu padarīt tēlus par zīmēm, iekodējot tajos pārpasaulīgu nozīmi un atļaujot tieši domāšanai šeit kļūt par jaunas pasaules radīšanu," pamato LNMM kuratore Līna Birzaka–Priekule.
  
  Foto: Andris Zieds

• Skuja Braden

  Skuja Braden
  Balsošana beigusies!

  Duets Skuja Braden "Purvīša balva 2021" nominēts par izstādi "Samsāra", īpaši izceļot izstādes centrālo daļu "Ilgas altāris". Izstāde notika Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. (14.03. – 27.09.2020).
  
  "Skuja Braden radošā darbība Latvijas mākslas scēnā iezīmējās kā spilgta, savrupa un neparasta parādība, kas īpaši pamanāma kļuvusi pašreiz, sabalsojoties ar pasaulē aktuālajiem feminisma kustības naratīviem un keramikas kā radošās domas izpausmes veida renesansi. Izstādē "Samsāra" ar barokālu vērienu un jaudu grupējās un sablīvējās gan groteski viepļi un laikabiedru portreti, gan makabriskās noskaņās vibrējoši galvaskausi un moralizējošu tikumu un netikumu parāde, gan prostitūtas, geišas, suņi un politiķi. Kultūrvēsturiskas references mijās ar feminisma un kritiskās domas manifestācijām, nekautrējoties no triviālām banalitātēm, kas brīžiem, šķiet, jau pārsniedz labas gaumes robežas," raksta Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītāja Solvita Krese.
  
  Foto: Didzis Grodzs

• Rasa un Raitis Šmiti

  Rasa un Raitis Šmiti
  Balsošana beigusies!

  Rasa un Raitis Šmiti "Purvīša balvai 2021" nominēti par darbu "Atmosfēriskais mežs" (2017–2020), kas bija aplūkojams virtuālajā izstādē "Kritiskās zonas – Zemes politikas observatorijas". (22.05.2020. – 28.02.2021)
  
  "Rasas Šmites un Raita Šmita mākslas darbs "Atmosfēriskais mežs", kas eksponēts Bruno Latūra un Pītera Veibela kūrētajā izstādē "Kritiskās zonas – Zemes politikas observatorijas", reprezentē jau nākamo mākslas spirāles vijumu tehnoloģiskajā neospirituālismā, iezīmējot vismaz trīs vērā ņemamas kvalitātes: Pirmkārt, tas ir mākslinieciskais pētījums. Respektīvi mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi ir izmantoti nevis jebkāda veida refleksijai, bet jaunu zināšanu radīšanai. Tā objekts ir Šveices Alpu skujkoku meži, kuri šobrīd cieš no sausuma, un tajos radītā “dzīvā observatorija”. Otrkārt, pateicoties virtuālajam tehnoloģijām, tas ir reizē globāls un reizē lokāls, tas vienlaikus pievēršas pētnieciskai un politiskai ekoloģijai, tas liek mums pārvērtēt mūsu attieksmi pret mūsu planētu un piedalās diskusijā par zemes (Gajas) dekolonizāciju. Treškārt, tas gluži vienkārši ir labākais zināmais virtuālo tehnoloģiju radītais mūsdienu ainavas mākslas piemērs. Tas ir estētiski bagātinošs. Tas ir meditatīvs. Tas ļauj atgūt zaudēto harmoniju un līdzsvaru. Tas nes mieru," izvēli pamato Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) profesors un prorektors studiju un zinātniskajā darbā Dr. art. Andris Teikmanis.

• Valdis Celms

  Valdis Celms
  Balsošana beigusies!

  Valdis Celms "Purvīša balvai 2021" nominēts par kinētiskajām skulptūrām "Dzīvības ritmi" un "Pozitrons" otrās Rīgas Starptautiskās Laikmetīgās mākslas biennāles izstādē "Viss reizē zied" Andrejostā. (20.08. – 27.09.2020.)
  
  "RIBOCA2 ietvaros realizētie Latvijas kinētiskās mākslas pioniera, mākslinieka Valda Celma darbi saviļņo ar savu laikmetīgumu un estētiski augstvērtīgajiem tehniskajiem risinājumiem. Divi konstruktīvisma garā veidotie objekti ideju un skiču formātā gulējuši kopš 70. gadiem un materializējušies tikai šogad. Kinētiskās lielformāta skulptūras "Dzīvības ritmi" un "Pozitrons" caur mehanizēto kustību rezonē ar dzīves un cilvēka mainīgajiem stāvokļiem un pasaules uzbūves principiem, tai paš laikā norādot uz Celma vizionāro pieeju mākslas (tolaik dizaina) objektu radīšanai jau 50 gadus tālā pagātnē. Caur šīm ornamentālajām konstrukcijām viņš savieno sīkāko elementārdaļiņu un kosmosa plašumus, ļaujot skatītājam emocionālā un pavisam fiziskā veidā sevi sajust kā daļu no lielāka veseluma," par nominantu raksta kuratore Elīna Sproģe.
  
  Foto: Hedi Jansoo

• Krista un Reinis Dzudzilo

  Krista un Reinis Dzudzilo
  Balsošana beigusies!

  Krista un Reinis Dzudzilo "Purvīša balvai 2021" nominēti par darbu "ZRwhdZ" "kim?" Laikmetīgās mākslas centrā. (22.08. – 06.10.2019.)
  
  "Kristas un Reiņa Dzudzilo veikums, kurš sākotnēji kalpoja par pamatu starptautiskas atzīšanas ieguvei Prāgas Scenogrāfijas kvadrinnālē par labāko kuratoru koncepciju, ir viens no unikālākajiem Latvijas mūsdienu mākslas veikumiem. Pirmkārt, pats mākslas darbs ir mākslas mašīna. Turklāt nevis pārnestā, savulaik modernistu proponētā, bet tiešā, nepārprotamā nozīmē, reprezentējot cilvēka radītās tehnogēnās pasaules pašpietiekamo skaistumu un… atsvešināto mehānisma distancētību. Otrkārt, tā iecere, kombinējot skatuves mākslas, vides dizaina, telpas objektu un mūzikas instrumentu funkcionalitāti un kvalitātes, ir radījusi priekšnoteikumu īstam Gesamtkunstwerk," izvēli pamato Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) profesors un prorektors studiju un zinātniskajā darbā Dr. art. Andris Teikmanis.
  
  Foto: Ansis Starks

• Kaspars Groševs

  Kaspars Groševs
  Balsošana beigusies!

  Kaspars Groševs "Purvīša balvai 2021" nominēts par multimediālo instalāciju "Cita istaba", kas bija skatāma mākslas festivālā "Cēsis 2020". (25.07. – 28.08.2020)
  
  "Kaspara Groševa radītajā multimediālajā instalācijā "Cita istaba" daudzslāņainā griezumā atklājās mākslinieka daudzpusīgās radošās darbības dažādie aspekti, savā ziņā veidojot parafrāzi par Gesamtkunstwerk jeb totālā mākslas darba formātu laikmetīgās mākslas kontekstā. Glezniecība mijiedarbojās ar skaņu, ļaujot dažādiem analogajiem un digitālajiem skaņu radīšanas un atskaņošanas instrumentiem un aparātiem kļūt par neatņemamu instalācijas sastāvdaļu, par redīmeidiem, kuriem iedvesta jauna dzīvība. Piesātinātā un fragmentētā telpa kļūst par iegremdējošu vidi, kurā skatītājs var ļauties nepastarpinātam sajūtu piedzīvojumam. "Citu istabu" iespējams arī aplūkot dialogā ar feminisma kontekstā hrestomatisko Virdžīnijas Vulfas romānu "Sava istaba", pārjautājot maskulīnās pasaules uztveres stereotipus mūsdienu sabiedrībā," izvēli pamato kuratore, mākslas zinātniece, LLMC vadītāja Solvita Krese.
  
  Foto: Kristīne Madjare

• Ieva Kraule-Kūna un Elīna Vītola

  Ieva Kraule-Kūna un Elīna Vītola
  Balsošana beigusies!

  Ieva Kraule-Kūna un Elīna Vītola "Purvīša balvai 2021" nominētas par par projektu "Mākslinieku krīzes centrs" divu gadu periodā galerijā "Low" un "Kim?" laikmetīgās mākslas centrā.
  
  "Uzskatu, ka nomināciju pamato mākslinieču spēja izveidot formā un saturā vienotu projektu, kas divu gadu garumā spējis ļoti trāpīgi uztaustīt mākslas dzīves realitāti un asprātīgā veidā pievērst uzmanību institucionālajam fonam, kas uzbūvēts ap mākslinieku, liekot pārdomāt mākslas veidošanās procesus, kā un kāpēc tiek finansēta māksla, kā arī to, kas nosaka, kurš mākslas darbs tiek parādīts vai neparādīts, nopirkts vai nenopirkts," izvēli skaidro LNMM izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule.
  
  Foto: Ansis Starks

• Amanda Ziemele

  Amanda Ziemele
  Balsošana beigusies!

  Amanda Ziemele "Purvīša balvai 2021" nominēta par personālizstādi "Kvantu matu implanti" "Kim?" Laikmetīgās mākslas centrā. (21.02. – 07.04.2019.)
  
  "Darbi "Kim?" izstādē ir tikšanās ar eksperimentālu glezniecību, kas joprojām uzticīga “audekls/eļļa” komponentei. Paplašinājumus tā rod saspēlē ar ekspozīcijas telpu, netipiskos rāmju formātos un gleznu savstarpējā izvietojuma attiecībās. Vizuālo gramatiku Ziemeles darbos veido krāsu laukumi vai līnijas triepiens, kas ir pārāk robusti, arhaiski, nezināmu dzīļu psiholoģijas iedvesmoti, lai uzņemtos pienākumu attēlot atpazīstamo. Datu vizualizācijām raksturīgs abstraktums viņas glezniecībā ir apveltīts ar „cabinet of curiosity” maģiskās stāstniecības prasmi. Ziemeles izstāde tirda kļūt vērīgam un zinošam, bet vienlaikus raisa bažas, ka neko patiesi būtisku vai būtiski patiesu attēlot vispār nav iespējams," izvēli pamato kurators, mākslas teorētiķis Kaspars Vanags.
  
  Foto: Ansis Starks