Mūsu priekšā ir trīs attēli. Visos redzams viens un tas pats Rīgas punkts. Viens no tiem ir pirms aptuveni simt gadiem izdota kartīte, kur mākslinieks iztēlojies, kāda būs Rīga nākotnē. Līdzīgi kā futūristiskā filmā – kā izskatīsies ielas, sabiedriskais transports, cilvēki. Otrs attēls ir mūsdienu fotogrāfija, kuru uzņēmis “Delfi” fotoredaktors Kārlis Dambrāns. Bet trešais ir vēsturiska fotogrāfija – tas pats krustojums Vecrīgā pirms 125 gadiem. To sociālajā tīklā “Facebook” nopublicēja Latvijas vēstures institūta zinātniskais asistents, Latvijas Universitātes doktorants Andrejs Gusačenko, pieminot, ka tas ir viens no viņa spožākajiem pēdējā laika guvumiem kolekcijā. Par trešo fotogrāfiju arī ir šis stāsts.

“Vecrīga laika posmā no 1882. gada nogales līdz jaunā gadsimta pirmajiem gadiem. Zirgu tramvaja maršruta pirmā līnija, vairākas zudušas ēkas fonā, ormanis, velosipēdists, pilsētas dāmas – un tas viss izcilas kvalitātes bildē – medusmaize kolekcionāram, kuras dēļ bija jāpacīnās izsolē,” tā par šo attēlu “Facebook” rakstīja Gusačenko.

Šo attēlu, kas ir oriģināla reprodukcija, ar viņa atļauju pārpublicējam, kā arī piedāvājam atgriešanos pagātnē. Aicinām līdzi vēsturniekus un izstaigājam attēlā redzamo Basteja un Aleksandra bulvāra krustojumu, apskatot, kāds tas bija pirms aptuveni 125 gadiem, un iejūtoties tā laika rīdzinieka kurpēs, korsetēs un zirgu tramvaja ratos. Šajā ainā fotogrāfs notvēris virkni liecību, kas vēsturniekiem ļauj “tulkot” informāciju arī par Rīgas uzplaukuma līmeni, biznesu attīstību, valodas politiku, kā arī dod norādes par fotogrāfijā redzamajiem cilvēkiem.

Uz fotogrāfiju sākām lūkoties kā, iespējams, 1882. gadā uzņemtu, taču, runājot ar ekspertiem, nonācām pie pavedieniem, ka foto uzņemts ne agrāk par 1889. gadu, vēlāk jau parādījās 1895. gads, bet noslēguma versija pieļauj arī kadra uzņemšanu 1897. vai 1898. gadā.

Mūsdienās šī Rīgas vieta aizvien ir tikpat dzīvīga kā mūsu apskatītajā attēlā. Tik tramvaju vairs nedzen zirgi.

1882. bija šo meklējumu atskaites punkts, jo šī gada nogalē Rīgā darbu uzsāka zirgu tramvajs, kas redzams attēla kreisajā pusē. Grāmatā par Rīgas sabiedriskā transporta vēsturi rakstā par zirgu tramvaju minētais gadskaitlis ir 1895., bet meklējumi periodikā atklāj, ka attēlā redzamā jurista Bohanova kantoris “notariusa” pilnvaras guva tikai 1898. gada nogalē. Vairāki turpinājumā aprakstītie apsvērumi liek piekrist tieši pēdējam laika minējumam. To gan varam tikai pieņemt, tāpēc kā iespējamo uzņemšanas gadu ar vēsturniekiem vērtējam jau minētajā grāmatā minēto 1895. gadu. Ir tā vai nav, vēl varam padomāt pēc viedokļu uzklausīšanas.

Pievērsīsimies arī otram attēlam par nākotnes Rīgu. Taču sākotnēji – laipni lūgti vairāk nekā gadsimtu senajā Rīgā!