Gaisa kvalitātes indekss, rēķinot pēc sīko cieto daļiņu piesārņojuma līmeņa, vietām palielinājies līdz 150 un vairāk, kas atbilst ceturtajai pakāpei skalā no viens līdz seši. Tas nozīmē, ka gaiss ir neveselīgs, - piesārņojuma ietekmi uz veselību var izjust ikviens, un neliela iedzīvotāju daļa, kas ir jutīga pret piesārņojumu, var piedzīvot nopietnākas veselības problēmas.
Galvenais piesārņojuma avots ir putekļi no apkures iekārtām un transporta.
Aukstā laikā, kad valda bezvējš, gaisa kvalitāte pasliktinās vienmēr, un lielākais piesārņojums rodas pilsētās, kur plaši tiek izmantota malkas apkure, kā arī ielās ar intensīvu satiksmi.
Precīzi dati par putekļu koncentrāciju tiks apkopti vēlāk. Iepriekšējā reize, kad Latvijā būtiski pasliktinājās gaisa kvalitāte, bija 16.janvāris, un toreiz lielākā putekļu PM10 koncentrācija - vairāk nekā 90 mikrogramu kubikmetrā diennaktī - tika reģistrēta Atbrīvošanas alejā, Rēzeknē, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Pieļaujamais cieto daļiņu PM10 daudzums gaisā ir 50 mikrogramu kubikmetrā diennaktī un 40 mikrogramu gadā. Vēl bīstamāki ir sīkie putekļi PM2.5 - to pieļaujamā gada vidējā koncentrācija ir 25 mikrogrami kubikmetrā.
Saglabājoties salam un lēnam vējam vai bezvējam, pasliktināta gaisa kvalitāte gaidāma arī piektdien un sestdien, prognozē sinoptiķi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
