Pastiprinoties austrumu vējam, jūra Latvijas piekrastē atkāpusies vēl vairāk, skatam atklājot neierastas ainavas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati un aculiecinieku vēstītais sociālajos tīklos.

Visā Latvijas piekrastē ūdens līmenis ir zems, tādēļ pludmales kļuvušas krietni platākas un ar sausām kājām var nokļūt tur, kur parasti skalojas viļņi. Tostarp Kolkas rags ir daudz plašāks nekā ikdienā, savukārt Liepājas Karostā var nokļūt līdz cietokšņa un ēku drupām, ko citkārt ieskauj ūdens.

"Delfi Aculiecinieks" Artūrs Sausiņš iesūtījis arī video, kur redzams neparastais skats. Arī vairāki citi portāla "Delfi" lasītāji devušies uz Kolku, kur iemūžinājuši vairākas fotogrāfijas ar Kolkas ragu.

Kolkasraga apmeklētājiem gan jāņem vērā, ka šajā vietā pūš visstiprākais vējš valstī - austrumu, dienvidaustrumu vēja ātrums brāzmās pēdējā diennaktī Kolkā sasniedzis 15 metru sekundē, sestdien un svētdien gaidāmas brāzmas līdz 17-19 metriem sekundē.

Kā portālam "Delfi" norādīja aculiecinieks Mārtiņš Pudņiks, kas iesūtīja arī fotoattēlus, pie jūras Kolkā pūš spēcīgs vējš, kā arī novērojams interesentu pieplūdums, lai apskatītu šo parādību.

Pazeminājies arī ūdens līmenis upju grīvās, kā arī kanālos un ezeros, kas savienoti ar jūru.

Ūdens līmenis nokrities līdz zemākajai atzīmei kopš 2014.gada janvāra beigām un februāra sākuma; toreiz bija krietns sals un ledus. Šajās dienās jūra atsegusi skatus, kādi daudzviet nav redzēti vairākas desmitgades.

Piektdien, 21.oktobrī, ūdens līmenis Rīgas līča piekrastē noslīdēja 65-80 centimetru zem vidējā rādītāja, atklātas jūras piekrastē Liepājā un Ventspilī – aptuveni 55 centimetrus zem normas. Naktī uz sestdienu tas nedaudz pakāpās, patlaban atkal pazeminās.

Jau ziņots, ka saskaņā ar Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta aprēķiniem oktobra pirmo divu nedēļu laikā no Baltijas jūras aizplūduši aptuveni 200 kubikkilometru jeb 200 miljardu kubikmetru ūdens.

Jau kopš 4.oktobra laikapstākļus Baltijas jūras reģionā nosaka spēcīgs anticiklons, kas izraisījis noturīgu un brīžiem stipru austrumu vēju. Tā ietekmē ūdens no Baltijas jūras caur šaurumiem, kas atrodas starp Dāniju, Zviedriju un Norvēģiju, ieplūdis Ziemeļjūrā un Atlantijas okeānā.

Zems ūdens līmenis ir laba ziņa Baltijas jūras veselībai, jo aizplūdušā ūdens vietā tuvākajās nedēļās ienāks jauns, sāļāks un ar skābekli bagātāks ūdens. Ja svaigais ūdens ieplūdīs strauji un būs pietiekami sāļš, līdz ar to blīvs un smags, tas pat varētu atdzīvināt Baltijas jūras mirušās zonas – reģionus, kur jūras gultnē trūkst skābekļa un ir izzudusi dzīvība, norāda zviedru speciālisti.

Sagaidāms, ka būtiska ūdens līmeņa paaugstināšanās Baltijas jūrā sāksies nākamās nedēļas vidū, kad austrumvējus nomainīs rietumvēji.

Tags

Baltija Kolka
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form