Diennakts vidējā gaisa temperatūra svārstījās no 4-5 grādiem virs normas 1. un 6. martā līdz 4 grādiem zem normas 4. martā un 6-8 grādiem zem normas dekādes beigās.
6. martā, kas bija dekādes siltākā diennakts, dienā gaiss daudzviet sasila līdz +6 un +8,
Jelgavā līdz +8,8 grādiem.
Turpretī perioda pēdējās dienās līdz ar ziemeļu vējiem Latvijā ieplūda auksts gaiss un minimālā gaisa temperatūra visā Latvijā, izņemot pašus rietumu piekrastes rajonus, noslīdēja zem -10, vietām austrumlatvijā pat zem -20 grādiem, viszemāko dekādē temperatūru sasniedzot 10. marta rītā Zosēnos: -24 grādi.
Nokrišņi bija tikai dekādes pirmajā pusē. To daudzums kopumā Latvijā bija 75% no normas. Kurzemē un Valsts centrālajos rajonos nokrišņu bija mazāk par normu, Rucavā un Liepājā tikai 20-30%. Austrumlatvijas centrālajos un austrumu rajonos daudzviet mēreni un pat stipri sniga 3. martā, tā rezultātā dekādes nokrišņu daudzums šeit sasniedza 110-150% no normas.
Latvijas lielākā daļa vēl ir klāta ar sniega segu. Visbiezākā tā ir Austrumlatvijas iekšzemes rajonos – dekādē vidēji 24-44 centimetri, Alūksnē 54 centimetri, kas divas reizes pārsniedz normu. Alūksnē 4. martā sniega sega sasniedza šoziem Latvijā vislielāko biezumu – 61 centimetru. Turpretī gandrīz bez sniega dekādes laikā bija Kurzemes rietumu jūras piekraste – šeit 0,5-1 centimetru biezs sniegs bija tikai atsevišķās dienās.
3. martā šoziem pirmoreiz pa īstam atdzīvojās vējš, daudzviet sagriežot sniegu baltā putenī. Rietumu un centrālajos rajonos vēja brāzmas sasniedza ātrumu 18-24 metri sekundē, bet Ventspilī tām bija ļoti stipras vētras spēks (29 metri sekundē).