Lai gan kalendārā pavasara pirmās dekādes vidējā gaisa temperatūra Latvijā kopumā bija tikai vienu grādu zem normas, laika apstākļi perioda laikā bija ļoti mainīgi, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.

Diennakts vidējā gaisa temperatūra svārstījās no 4-5 grādiem virs normas 1. un 6. martā līdz 4 grādiem zem normas 4. martā un 6-8 grādiem zem normas dekādes beigās.

6. martā, kas bija dekādes siltākā diennakts, dienā gaiss daudzviet sasila līdz +6 un +8,
Jelgavā līdz +8,8 grādiem.

Turpretī perioda pēdējās dienās līdz ar ziemeļu vējiem Latvijā ieplūda auksts gaiss un minimālā gaisa temperatūra visā Latvijā, izņemot pašus rietumu piekrastes rajonus, noslīdēja zem -10, vietām austrumlatvijā pat zem -20 grādiem, viszemāko dekādē temperatūru sasniedzot 10. marta rītā Zosēnos: -24 grādi.

Nokrišņi bija tikai dekādes pirmajā pusē. To daudzums kopumā Latvijā bija 75% no normas. Kurzemē un Valsts centrālajos rajonos nokrišņu bija mazāk par normu, Rucavā un Liepājā tikai 20-30%. Austrumlatvijas centrālajos un austrumu rajonos daudzviet mēreni un pat stipri sniga 3. martā, tā rezultātā dekādes nokrišņu daudzums šeit sasniedza 110-150% no normas.

Latvijas lielākā daļa vēl ir klāta ar sniega segu. Visbiezākā tā ir Austrumlatvijas iekšzemes rajonos – dekādē vidēji 24-44 centimetri, Alūksnē 54 centimetri, kas divas reizes pārsniedz normu. Alūksnē 4. martā sniega sega sasniedza šoziem Latvijā vislielāko biezumu – 61 centimetru. Turpretī gandrīz bez sniega dekādes laikā bija Kurzemes rietumu jūras piekraste – šeit 0,5-1 centimetru biezs sniegs bija tikai atsevišķās dienās.

3. martā šoziem pirmoreiz pa īstam atdzīvojās vējš, daudzviet sagriežot sniegu baltā putenī. Rietumu un centrālajos rajonos vēja brāzmas sasniedza ātrumu 18-24 metri sekundē, bet Ventspilī tām bija ļoti stipras vētras spēks (29 metri sekundē).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!