2020. gadā tika pārspēts ziemas un rudens rekords, turklāt arī gads kopumā kļuva par siltāko novērojumu vēsturē - tā vidējā temperatūra sasniedza +8,8 grādus, par 0,6 grādiem labojot 2019. gada rekordu.
2019.-2020. gada ziemas vidējā gaisa temperatūra pakāpās 5,7 grādus virs normas, sasniedzot +2,7 grādus un par 1,7 grādiem pārspējot iepriekšējās siltākās, 1924.-1925. gada ziemas, rekordu.
2020. gada rudens vidējā gaisa temperatūra bija +9,9 grādi jeb 3,3 grādi virs normas un 0,2 grādi virs iepriekšējā siltākā rudens rekorda, kas reģistrēts 1934.gadā.
Šogad, pateicoties rekordlielam karstumam jūnijā un jūlijā, vasaras vidējā gaisa temperatūra sasniedza +18,8 grādus, par 0,4 grādiem labojot 2010. gada vasaras rekordu.
Arī siltākā pavasara rekords pārspēts salīdzinoši nesen - 2014. gadā, kad marta, aprīļa un maija vidējā gaisa temperatūra pakāpās līdz +7,5 grādiem.
Šogad publicētajā ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ziņojumā teikts, ka klimata pārmaiņas patlaban vērojamas visos pasaules reģionos. Dažas no klimata pārmaiņu izpausmēm, piemēram, ūdens līmeņa paaugstināšanās Pasaules okeānā, ir neatgriezeniskas tuvāko simtu vai pat tūkstošu gadu laikā.
Ziņojums liecina, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas rodas cilvēku darbības ietekmē, ir galvenais cēlonis līdzšinējai sasilšanai 1,1 grāda apmērā virs 1850.-1900. gada vidējās gaisa temperatūras. Tikai tad, ja tiks veikti tūlītēji, ātri un apjomīgi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumi, globālo sasilšanu varēs ierobežot līdz pusotram vai vismaz diviem grādiem virs pirms industriālā līmeņa, secinājuši zinātnieki.
Latvijā klimata pārmaiņu ietekmē tiek prognozēti arvien biežāki un intensīvāki karstuma un sausuma periodi, īsākas ziemas, kā arī biežāki plūdi stipru lietusgāžu dēļ, piekrastē arī vējuzplūdu dēļ.