Latviešu valoda

Latviešu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas, un Latvijā sastopami trīs pamatdialekti un dažādas izloksnes, kas dažkārt jau pēc pirmajiem vārdiem ļauj saprast, no kuras puses nāk sastaptais svešinieks. Lai gan ik pa brīdim kāds prognozē drīzu latviešu valodas iznīkšanu, gribas ticēt, ka pagaidām šādam pesimismam pamata nav – latviešu valoda ir to aptuveni 200 valodu vidū, kurās runā vairāk nekā miljons cilvēku.

3640

Dziesmusvētki

Latvieši ir dziedātāju tauta, un spilgtākais apliecinājums tam ir reizi četros gados Rīgā notiekošie Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki, kas vienkopus pulcē dziedātājus un dejotājus no visām Latvijas malām. Tradīcija aizsākusies 1873. gadā, tā kļuvusi par vienu no zīmīgākajām Latvijas kultūras vērtībām, bet īpaši krāšņi solās būt nākamie Dziesmusvētki – tie notiks valsts jubilejas 100. gadadienā.

3422

Brīvība

Vairākkārt zaudēta un atgūta, brīvība latvietim ir vislielākā vērtība, bet tas, vai šī ir tā brīvība, par ko cīnījās mūsu senči un mēs paši Trešās atmodas laikā, jau ir mūsu rokās un tajā, cik gudri un prasmīgi mēs izmantosim savas Latvijas Republikas Satversmē noteiktās tiesības brīvi runāt, domāt, pārvietoties, izdarīt politiskās izvēles, ticēt, strādāt... Un der atcerēties, ka ikvienam ir tiesības ne tikai brīvi izbraukt no Latvijas, bet arī brīvi atgriezties tajā.

3166

Baltijas jūra

Baltijas jūra ar savām smilšu pludmalēm ir nenovērtējama Latvijas dabas bagātība. Jūras zvejniecībai vienmēr bijusi būtiska vieta Latvijas tautsaimniecībā, pludmales šurp vilina tūristus, neaizsalstošās ostas ļāvušas kļūt par nozīmīgu tranzītvalsti, bet gandrīz katrs latvietis vismaz reizi gadā sajūt neizskaidrojamu vilinājumu ieelpot jūras smaržu un dodas vai nu uz 'īsto jūru' Kurzemē, vai kādu no Rīgas jūras līča pludmalēm.

2918

Rudzu maize

Rupjmaize, melnā maize, rupucis – tautā dažādi dēvētais tumšais maizes klaips visos laikos ieņēmis goda vietu uz latviešu ēdamgalda, bet svešumā dzīvojošajiem tautiešiem tas ir viens no dzimtenes labumiem, kas visvairāk pietrūkst. Latvijas 96. jubilejas gadā salinātā rudzu rupjmaize ar ķimenēm ieguva Eiropas Savienības aizsardzību kā tradicionālā īpatnība, kas nozīmē, ka citās valstīs to cept nedrīkst.

2855

Jāņi

Skaistākie un tradīcijām bagātākie latviešu svētki, kad visā Latvijā deg ugunskuri, skan Līgo dziesmas, tiek pīti vainagi, namus rotā ar Jāņuzālēm un galdā ceļ ķimeņu siera rituļus. Vasaras saulgriežu svinības sākas jau īsākajā gada naktī, kas parasti ir dienu vai divas pirms oficiālajām brīvdienām – 23. un 24. jūnija, un, lai gan līdzīgas tradīcijas ir daudzviet, latviešu saulgriežu svinībām piemīt īpaši maģiska burvības.

2577

Brīvības piemineklis

Kārļa Zāles projektētais piemineklis Rīgas sirdī ir Latvijas neatkarības un brīvības simbols un viena no populārākajām galvaspilsētas rotām. Attēlots uz pastkartītēm un citiem suvenīriem, tas ierindojies starp iecienītākajiem objektiem, pie kuriem fotografējas gan tuvi, gan tāli Rīgas viesi. Daudzi rīdzinieki vēl atceras laikus, kad gar pieminekli plūda satiksme un tā pakājē bija trolejbusu galapunkts, bet 1990. gadā satiksmi slēdza.

2399

Baltijas ceļš

1989. gada 23. augustā aptuveni divi miljoni baltiešu sadevās rokās, izveidojot simbolisko 600 kilometru garo vienotības ķēdi caur Lietuvu, Latviju un Igauniju. Tās mērķis bija atgādināt pasaulei un mums pašiem par vēsturiskajām netaisnībām pret Baltijas valstīm, un vēl aizvien, skanot Borisa Rezņika kompozīcijai 'Atmostas Baltija', kas kļuvusi par neoficiālo Baltijas ceļa himnu, daudzu acīs saskrien asaras.

2295

Raimonds Pauls

Viņa radītā mūzika skan visur – dažādu izpildītāju koncertos un ierakstos, filmās, teātra izrādēs, televīzijas šovos, ballītēs un svinīgās pasēdēšanās. Darbojies arī kā politiķis un bijis pirmais kultūras ministrs pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas. 1999. gadā viņš kandidēja uz Latvijas prezidenta amatu, bet, lai gan vēlēšanās guva tobrīd lielāko, bet ne pietiekamu Saeimas atbalstu, savu dalību atsauca.

2224

Lats

2014. gada pirmajā dienā oficiāli kļuvām par eirozonas dalībvalsti, bet Latvijas lats, lai gan vairs netiek izmantots norēķinos, nekur nav pazudis – daudzi savākuši un par piemiņu saglabājuši visu 24 dažādo lata monētu kolekciju, un ne vienā vien latviešu ģimenē kā īpaša vērtība vēl aizvien tiek godāti aizvadītā gadsimta 30. gados kaldinātie sudraba pieclatnieki, kas tautā tiek dēvēti par 'Mildu' un okupācija laikā kalpoja kā brīvības simbols.

2148

Vecrīga

Dažreiz rīdzinieki, ikdienas gaitās skrienot cauri Vecrīgai, pabrīnās, ko tik rūpīgi aplūko un fotografē ārzemju viesi, bet, nedaudz palēninot gaitu, kļūst skaidrs – jā, Latvijas galvaspilsētas vissenākajā daļā ir tik daudz arhitektūras pērļu, noslēpumainu pagalmiņu, interesantu kafejnīcu, galeriju, veikaliņu un citu vietu, ka arī pašiem rīdziniekiem vajadzētu ik pa brīdim atvēlēt laiku ekskursijai pa šaurajām Vecrīgas ieliņām.

2078

Dainas

Latvietim pēc trāpīgas dziesmas kabatā nav tālu jāmeklē – senči mums atstājuši bagātīgu tautasdziesmu jeb dainu krājumu, kuru saglabāšanā lielākais nopelns bijis Krišjānim Baronam. Sešos sējumos apkopotas 217 996 dainas, kuru oriģināli glabājas Dainu skapī, un tur var atrast visiem cilvēka mūža posmiem, darbam, gadskārtām un citām latvietim nozīmīgām tēmām veltītas dziesmas. Īpaši interesants ir sestais – nerātno dziesmu – sējums.

2066

Prāta vētra

Vai jūs pazīstat kādu latvieti, kurš nezinātu kaut vienu 'Prātas vētras' dziesmu? Jau 25 gadus puiši no Jelgavas priecē klausītājus gan Latvijā, gan ārpus dzimtās zemes robežām. Ilgus gadus dēvēta par komerciāli veiksmīgāko Latvijas poproka grupu, uzstādījusi koncertu apmeklētības rekordus, godināta dažādu mūzikas balvu pasniegšanas ceremonijās, 'Prāta vētra' neapstājas pie sasniegtā un ar katru jaunu albumu atkal pārsteidz savus fanus.

1968

Imants Ziedonis

Bērnībā latvietis iepazīst Imanta Ziedoņa 'Krāsainās pasakas', pusaudžu gados – epifānijas, dzeju un dokumentālo prozu, bet pieaugušā vecumā dažādos dzīves posmos atkal un atkal atgriežas pie viņa daiļrades. Ziedoņa rakstītais iedzīvināts dziesmās, deklamēts un citēts svinīgos brīžos, un viņa trāpīgie novērojumi par cilvēciskajām attiecībām nekad nezaudēs savu aktualitāti, padarot dzejnieku mūžam klātesošu un dzīvu.

1929

Brāļi Dukuri

Skeletonisti Martins un Tomass Dukuri ir starp populārākajiem jaunās paaudzes sportistiem. Martins ir divkārtējs olimpisko spēļu sudraba medaļu ieguvējs, bet Tomass tajās pašās olimpiskajās sacensībās ieņēmis ceturto vietu. Pēc Soču olimpiskajām spēlēm daudzus līdz asarām aizkustināja Martina paziņojums, ka pirms starta bijis brīdis, kad viņš iespēju tikt pie medaļas vēlējies atdot brālim.

1892

Vaira Vīķe-Freiberga

“Mēs esam stipri! Mēs esam vareni!” šie Latvijas populārākās politiķes teiktie vārdi uz visiem laikiem iegravēti latviešu tautas apziņā. Pirmā prezidente-sieviete Latvijā, kura ar savu dzīvesgudrību un eleganci apbūra gan tautu, gan ārzemju valstsvīrus, latvju dainu pētniece, psiholoģe un sabiedriskā darbiniece – Vairas Vīķes-Freibergas sasniegumu un panākumu saraksts ir garš, un viņa vēl aizvien ir iedvesmojošs piemērs daudziem.

1854

Margarita Stāraste

Zīļuks, piparkūku vīriņš, lācītis Rūcītis, pintiķīši, kukainīši, rūķīši un citi sirsnīgie un draiskie kustonīši daudzu bērnību ir padarījuši labāku. Mēs nebaidāmies Margaritu Stārasti saukt par latviešu Voltu Disneju, jo, lai gan viņas radītie nav guvuši tādus komerciālus panākumus un vispasaules slavu kā Donalds Daks, pele Mikijs vai Pluto, latviešu bērnu sirdīs tie jau vairākās paaudzēs ieņēmuši daudz nozīmīgāku vietu.

1816

Latgales ezeri

Starp Latvijas dabas daudzveidīgajām bagātībām kā skaista pērle izceļas par zilo ezeru zemi dēvētā Latgale, kas vilināt vilina gan makšķerniekus, gan aktīvās atpūtas cienītājus, gan tos, kas vienkārši vēlas relaksēties tālu prom no pilsētu trokšņiem un putekļiem. Latgalē atrodas Latvijas lielākie ezeri Lubāns un Rāznas ezers, Baltijas dziļākais ezers Drīdzis un Ežers, kas ir salām bagātākais ezers Latvijā.

1799

Laima

Miera ielas rajonā sajūtot šokolādes smaržu, der zināt – šajās dienās Baltijas saldumu gigants 'Laima' grauzdē kakao pupiņas. Gada laikā tur saražo ap 16 000 tonnām saldumu, ko gardām mutēm bauda gan Latvijā, ārpus tās robežām. Romantiskākā tikšanās vieta Rīgā ir 'Laimas' pulkstenis, bet kopš 2013. gada nogales iespējams apmeklēt arī Šokolādes muzeju, kurā aizraujošā ekskursijā iespējams ielūkoties šokolādes pagatavošanas aizkulisēs.

1722

Sēņošana

Viena no iecienītākajām brīvā laika nodarbēm vasaras izskaņā un rudenī, kurai nepieciešams tikai nazītis, groziņš un vērīga acs. Tā ne tikai ļauj izrauties no pilsētas mūriem, bet arī dod taustāmu rezultātu, piemēram, marinētu sēnīšu burciņu izskatā pieliekamajā. Izvēles iespējas mūsu mežos ir lielas – Latvijā par ēdamām atzītas vairāk kā 300 sēņu sugas, bet sēņotāji visbiežāk lasa tikai desmito daļu no tām.

1720

Ēvalds Valters

Aktieris, kura dzirkstošais talants, kuplās uzacis, balss tembrs un smiekli uz visiem laikiem saglabājušies desmitiem latviešu filmu un tūkstošiem to skatītāju sirdīs. 1988. gada 1. novembrī kopā ar rakstnieku Albertu Belu viņš Rīgas pils tornī pacēla sarkanbaltsarkano karogu, kas tur nebija plīvojis kopš 1940. gada. Kad Valters 1994. gadā 100 gadu vecumā devās mūžībā, viņš bija vecākais vēl aizvien strādājošais aktieris pasaulē.

1642

Daugava

Latviešu tautas teika vēsta, ka galvenie Daugavas racēji bijuši zaķis un lapsa, kas veiklām kājām skrējuši līkumu līkumiem, un kurmis, kurš par šo darbiņu nopelnījis melno samta kažociņu. Lai kā nu tur sākumā nebūtu bijis, lielākās Latvijas loma tautas vēsturē ir nenovērtējami svarīga, un ne velti to dēvē gan par likteņupi, gan Daugaviņu-māmuliņu. Tāpat Daugava apdziedāta dziesmās, pieminēta neskaitāmos literāros darbos un citādi godināta.

1637

Bērzu sulas

Pavasarī latvietis dzer bērzu sulas – paša tecinātas, no lauku radiem vestas vai tirgū pirktas, tās ļauj attīrīt organismu no ziemas laikā uzkrātajiem sārņiem un atgūt enerģiju. Tie, kuri unikālo dzērienu vēlas baudīt arī vēlāk, var to saglabāt priekšdienām, gan vienkārši ieraudzējot vai pagatavojot sīrupu, gan brūvējot vīnu vai pat šampanieti, kas ļauj sevi vai viesus iepriecināt vēl ilgi pēc tam, kad sulu tecināšanas sezona jau beigusies.

1627

Ventas rumba

Latvijā ir 122 ūdenskritumi, bet dižākais no tiem ir 249 metrus platā Ventas rumba. Eiropas platākais ūdenskritums, kas atrodas vienā no skaistākajām Latvijas pilsētām – Kuldīgā, - ir iecienīts gan vietējo iedzīvotāju, gan ārvalstu tūristu galamērķis visos gadalaikos, bet divreiz gadā tur var novērot īpaši neparastu parādību - 'lidojošās zivis'. Pavasaros nārsta laikā tur lec vimbas, bet rudeņos – laši.

1616

Gaujas nacionālais parks

Lielākais un vecākais nacionālais parks Latvijā, kas iekļauts Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklojumā 'Natura 2000'. Nurmižu grava, Roču mežs, Inciema senkrasts, Sudas purva rezervāts, neskaitāmas citas dabas vērtības un vairāk kā 500 kultūras un vēstures pieminekļu – tas Gaujas senleju un tās apkārtni padarījis par populārāko tūristu galamērķi Latvijā, kur kaut ko jaunu un neredzētu var atrast katrā viesošanās reizē.

1616

Rundāles pils

Par Kurzemes Versaļu dēvētā baroka stila pils pēc pusgadsimtu ilgajiem izpētes un restaurācijas darbiem Latvijas 96. jubilejas gadā atklāta visā tās sākotnējā krāšņumā un iekļauta pasaules kultūras mantojuma galamērķu sarakstā. Par apmeklētāju skaitu gan Rundāles muzejs nevarēja sūdzēties arī pirms tam – ļaudis turp dodas gan arhitektūras un interjera, gan krāšņā dārza dēļ, gan, iespējams, lai redzētu Melno Dāmu.

1615

Latvju zeltenes

Kur dzīvo visskaistākās sievietes? Protams, Latvijā! To var apliecināt gan pašmāju vīrieši, gan ārzemju viesi, bet skaistums nav vienīgais, ar ko var lepoties latviešu sieviete – viņas gūst panākumus biznesā un politikā, dzied pasaules operu namos, darina tērpus, veic zinātniskus pētījumus, spēlē basketbolu un veiksmīgi dara neskaitāmas citas lietas, kā arī, protams, rūpējas par to, lai latviešu nācija neizzustu.

1614

Lauku pirtiņa

Latvieši pirtiņā attīra ne tikai miesu, bet arī garu, un, lai gan pirtis vairs nav saglabājušās katrā lauku sētā, tas ir viens no populārākajiem relaksācijas veidiem, kas daudziem ir daudz tīkamāks par SPA salonu piedāvājumiem. Pirtī ejot, iespējams izmantot Latvijas dabas veltes – medu, mālu, zāļu un koku lapu slotiņas, bet tie, kuri vienreiz izbaudījuši, apliecinās, ka nav labākas sajūtas, kā pēc kārtīgas nopēršanas lauku pirtiņā mesties dīķī.

1605

Māris Štrombergs

Viņš ne tikai pierādījis, ka BMX riteņbraukšana ir aizraujoša nodarbe, bet arī apliecinājis – šajā disciplīnā latviešiem pasaulē konkurences nav. 2008. gadā Māris Štrombergs, kurš daudzus zēnus mudinājis pievērsties BMX, ieguva Eiropas un Pasaules čempionu titulu un triumfēja olimpiskajās spēlēs. Arī nākamajā olimpiādē viņš atkārtoti uzvarēja, tādējādi saglabājot pasaulē pagaidām vienīgā BMX olimpiskā čempiona godu.

1594

Barikāžu laiks

Tautas atmiņā uz mūžiem paliks skaudrās 1991. gada janvāra dienas, kad Vecrīgā dega ugunskuri, pilsētā tika ievesta lauksaimniecības tehnika un cilvēki devās ielās, lai plecu pie pleca sargātu tikko atgūto brīvību. Pilsētā skanēja šāvieni un neviens nezināja, kas notiks tālāk. Barikāžu aizstāvjiem izdevās, un 21. augustā Latvijas neatkarība tika atjaunota 'de facto'. Diemžēl šī cīņa prasīja arī upurus – barikāžu laikā dzīvību zaudēja astoņi cilvēki.

1544

Melnais balzams

Rūgteni saldo dzērienu 18. gadsimta vidū radīja farmaceits un kalējs Abrahams Kunce. 1789. gadā, kad Rīgā ieradusies ķeizariene Katrīna II, Kunces balzams, ko tolaik pārdeva tikai aptiekās, noderējis augstās viešņas vēdergraižu remdēšanai. Arī mūsdienās – ar 45% alkohola saturu un pagatavošanā izmantotajām 24 dabas veltēm – Rīgas Melnais balzams iecienīts lietošanai gan slimībā, gan svētkos.

1524

Jānis Streičs

Kinorežisors, kura kontā ir vairākas Latvijas kino skatītāju iecienītākās filmas. 1967. gadā Jānis Streičs kā režisors debitēja ar dzirkstošā humora pilno filmu 'Kapteiņa Enriko pulkstenis', bet vēlāk savu meistarību atkal un atkal apliecināja ar filmām 'Limuzīns Jāņu nakts' krāsā', 'Mans draugs – nenopietns cilvēks', 'Cilvēka bērns' un citām. Streiča darbi, spilgtā personība un dzīvesgudrība padarījusi viņu par vienu no latviešu kino leģendām.

1518

Mērenais klimats

Lai gan latvietis pats mēdz sūkstīties, ka nekur nav sliktāka klimata kā Latvijā, mūsu senči, iekārtojoties tagadējās Latvijas teritorijā, bijuši pat ļoti tālredzīgi – ar pavasara plūdiem un rudens vētrām esam saraduši, pamanāmas zemestrīces Latvijā notikušas reti, novērotie virpuļviesuļi cilvēku upurus nav prasījuši, un atrašanās mērenajā klimata joslā mūs sargā arī no citām iznīcinošām dabas katastrofām.

1509

Artūrs Irbe

Viņu dēvē par Latvijas hokeja 'mūri' un mīl arī pēc hokejista karjeras beigām. Lielāko daļu sava profesionālā mūža Artūrs Irbe aizvadīja Nacionālajā hokeja līgā, bet latviešu nedalītu mīlestību, cieņu un apbrīnu viņš ieguva kā Latvijas hokeja izlases pamatvārtsargs. 2010. gadā sportistu uzņēma Starptautiskās hokeja federācijas Slavas zālē, bet pēc spēlētāja karjeras beigām viņš darbu turpina kā treneris.

1427

Pelēkie zirņi

Latviskās tradīcijas nosaka, ka Ziemassvētku maltīte nav iedomājama bez vārītiem pelēkajiem zirņiem ar apceptu speķīti un sīpoliem, jo tad makā būšot daudz naudas. Kaltētos zirņus var izmantot arī citu ēdienu gatavošanā, un, lai gan to mērcēšana un vārīšana ir gana laikietilpīgs process, pelēkie zirņi arī steidzīgajās mūsdienās, kad arvien populārāka kļūst ēdienu pusfabrikātu iegāde, Latvijā ir gana iecienīti.

1400

Ātrais internets

Internets lielākajai daļai sabiedrības kļuvis par gluži vai neatņemamu ikdienas sastāvdaļu, tāpēc ir patīkami apzināties, ka dzīvojam valstī, kur ir sestais ātrākais internets pasaulē, bet Eiropas valstu vidū Latviju 2014. gada pirmajā ceturksnī apsteidz tikai Šveice un Nīderlande. Starp citu, vēl 1992. gadā globālais tīmeklis bija pieejams tikai Matemātikas un informātikas institūta ēkā.

1392

Gotiņa

Staipīgās vārītā piena konfektes 'Gotiņa' ir daudzu latviešu bērnības garša. Šobrīd tās Latvijā top vairākās ražotnēs, bet vissenākās tradīcijas ir 'Skrīveru pārtikas kombinātā' un Saldus pārtikas kombinātā, kur šo nacionālo (un, starp citu, gana veselīgo) kārumu ražo kopš aizvadītā gadsimta vidus. 'Gotiņa' ir viens no tiem našķiem, ko viegli var pagatavot arī mājas apstākļos, pievienojot tās piedevas, kas katram labāk garšo.

1385

Rudens Siguldā

Lai gan rudens vienlīdz skaisti apglezno visu Latviju, populārākais galamērķis pēc pirmajām salnām ir Sigulda. Gan tuvus, gan tālus viesus turp vilina ne tikai skaistās un, iespējams, Latvijā visvairāk fotografētās ainavas ar zeltainajiem kokiem un Gauju, bet arī teiksmām apvītā Gūtmaņa ala, kas ir lielākā ala Baltijā, Siguldas pilsdrupas, Turaida un smeldzīgā leģenda par jaunavu Maiju jeb Turaidas Rozi.

1381

Rīgas šprotes

Zeltaini kūpināto brētliņu konservi Latvijā tiek gatavoti jau kopš 1890. gada. Savulaik tās piegādāja Krievijas cara galmam, un arī tagad eļļā guldītās zivtiņas ar unikālo garšu, smaržu un tekstūru un senajām gatavošanas tradīcijām iecienītas gan Latvijā, gan bijušajās Padomju Savienības valstīs un citur. Šprotes savās vizītēs kā dāvanu ņēmuši līdzi pat Valsts prezidenti, un tās ir arī starp iecienītākajiem suvenīriem.

1374

Mūzikas grandi

Elīna Garanča, Inese Galante, Kristīne Opolais, Aleksandrs Antoņenko, Maija Kovaļevska, Mariss Jansons, Andris Nelsons, koris 'Kamēr...'– tie ir tikai daži no tiem Latvijas akadēmiskās mūzikas grandiem, kuri ar savu talantu apbūruši klausītājus opernamos, filharmonijās, festivālos un koncertzālēs visā pasaulē. Daļu no starptautiski novērtētākajiem māksliniekiem varēja sastapt 'Rīga 2014' ietvaros notikušajā neaizmirstamajā koncertā 'Dzimuši Rīgā'.

1362

Jūgendstils

Pa Kluso centru, kur ir visgreznākās jūgendstilā celtās ēkas Rīgā, jāstaigā ar augstu paceltu galvu – gan tāpēc, lai nepalaistu garām sfinksas, medūzu galvas, ziedu ornamentus, grifus un citus fasāžu rotājumus, gan tāpēc, ka ar šo pilsētas daļu mēs patiesi varam lepoties. Bet vērību nevajag zaudēt arī citos Rīgas rajonos un ārpus galvaspilsētas – piemēram, Liepājā atrodamas pat jūgendstilā būvētas rūpniecības ēkas.

1346

Alus

Īsts alus darināšanas un dzeršanas bums Latvijā aizsākās 17. gadsimtā, bet par to, cik iemīļots tas ir vēl šobaltdien, liecina gan dzēriena pārdošanas rādītāji, gan alus darītavu skaits un senās miestiņa brūvēšanas tradīcijas, gan daudzās alus dziesmas, kas skan, cilājot bairīša kausus. Kopš 2011. gada Rīgā notiek arī alus festivāls, kas, lai gan netur līdzi alus dzīrēm 'Oktoberfest', kļuvis gana populārs rīdzinieku un pilsētas viesu vidū.

1344

Hokeja fani

“Sarauj, Latvija!” ir frāze, ko viņi nenogurstoši skandē Latvijas hokeja izlases spēlēs Pasaules čempionātos. Lai kur arī nenotiktu turnīri, viņi, izkrāsotām sejām, bruņojušies ar karogiem, svilpēm, bungām un citiem atribūtiem, ir tribīnēs, lai atbalstītu savējos. Ārzemju mediju un citu valstu fanu apbrīnoti un pat apskausti, viņi ar savu enerģiju iedvesmo sportistus, un daudzi hokejisti ir atzinuši, ka patiesi – fani palīdz uzvarēt.

1343

Brāļi Kokari

Dvīņubrāļu Imanta un Gido Koraru staltās muguras, lepni paceltie zodi, mirdzošās acis un enerģija, kas no viņiem strāvoja, stāvot koru priekšā, ne koristiem, ne skatītājiem neļāva ne acu atraut no abu stāviem. Izcili kordiriģenti un mūzikas pedagogi, kas ar savu talantu, darbu un harismu apbūra ne tikai Latvijas koru mākslas cienītājus, bet arī ārvalstu lietpratējus, un cēli nesa Latvijas kā mūzikas valsts vārdu pasaulē.

1333

Rūdolfs Blaumanis

Latviešu noveles un psiholoģiskās drāmas lielmeistars. Kristīne un Edgars, 'Silmaču' sētas kaislības, Raudupiete, ģimenes drāma 'Indrānos', nerātnie velniņi un citi tēli un notikumi jau no skolas gadiem grāmatās, kinofilmās un teātra izrādēs zināmi katram latvietim. Tāpat kā rindas “Mans zelts ir mana tauta, Mans gods ir viņas gods!” no 'Tālavas taurētāja', kas arī iegravētas uz Teodora Zaļkalna veidotā Blaumaņa pieminekļa Rīgā.

1304

Brīvdabas muzejs

Viesošanās Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, kas ir otrs vecākais šāda tipa muzejs Eiropā, ir aizraujošs ceļojums laikā – uzmanoties, lai nesasistu galvas pret zemajām durvju ailēm un nepakluptu pār augstajiem sliekšņiem, var izlodāt senos latviešu zemnieku, amatnieku un zvejnieku namus un sētas. Par tradīciju kļuvis ikgadējais amatnieku gadatirgus, kad automašīnu rindas Juglā liecina – mēs labprāt izvēlamies Latvijas preci.

1281

Rainis

“Pastāvēs, kas pārvērtīsies” - zīmīgie Raiņa vārdi no lugas 'Zelta zirgs' ir starp populārākajiem latviešu literatūras citātiem. Un, lai gan Raini nevar piespiest mīlēt, viņa devums latviešu dzejas, dramaturģijas un latviešu literārās valodas attīstībā nav apstrīdams. Tieši Raiņa pieminekļa pakājē Esplanādē dzejnieka dzimšanas dienā ik gadu notiek Dzejas dienu centrālais notikums – dzejas lasījumi.

1250

Kārums

Tautā mīļi dēvēts par 'Kārumiņu', biezpiena sieriņš ar vārnu uz košā iepakojuma jau 20 gadus ir starp iecienītākajiem našķiem Latvijā. Tas tiek eksportēts arī uz citām valstīm, un, lai gan pēdējo gadu laikā 'Kāruma' garšu pulciņam pievienojušās jaunas piedevas, populārākais vēl aizvien ir klasiskais sieriņš ar vaniļas garšu. 'Kārums' ir populārākais 'Rīgas piensaimnieka' zīmols, kura paspārnē top arī citi piena produkti.

1246

Aglona

Ik vasaru augustā tūkstošiem svētceļotāju no visas Latvijas dodas ceļā uz Aglonas baziliku, lai atzīmētu Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas dienu. Bazilika uzskatāma par Latvijas katolicisma centru, un 1993. gadā to savas vizītes laikā apmeklēja apmeklēja arī pāvests Jānis Pāvils II. Tur atrodas arī īpaša svētbilde, kurai, kā stāsta, piemītot dziednieciskas spējas, bet, ierodoties Aglonā, īpašas sajūtas pārņem pat neticīgo sirdis.

1235

Uļjana Semjonova

“I love this game!” kļuvis par NBA lozungu, pateicoties Latvijas izcilākajai basketbolistei. Viņa ar šo frāzi 1993. gadā Springfīldā noslēdza uzrunu, kad kā pirmā eiropiete tika uzņemta basketbola izgudrotāja Džeimsa Nesmita slavas zālē. 2,12 metrus garā sportiste pielikusi roku arī 'zelta meiteņu' komandas 'TTT Rīga' iekļūšanai Ginesa rekordu grāmatā – viņa palīdzēja iegūt 10 no 18 izcīnītajiem Eiropas Čempionvienības kausiem.

1204

Juris Podnieks

Latvijas dokumentālā kino lielmeistars, režisors un operators. Viņa populārākā filma ir skaudri reālistiskais darbs par jauniešu dzīvi padomju sistēmā 'Vai viegli būt jaunam?', ko gada laikā noskatījās 28 miljoni skatītāju un kas demonstrēta vairāk nekā 80 valstīs. Podnieka darbi godināti gan Latvijā, gan tālu aiz tās robežām. 1992. gadā Zvirgzdu ezerā pāragri izdzisa režisora dzīvība, bet viņa aizsākto turpina Jura Podnieka studija.

1204

Vestards Šimkus

Savulaik dzimtenē par brīnumbērnu dēvētais puisis, kurš klavieres sāka spēlēt jau piecu gadu vecumā, ir izaudzis un turpina ar virtuozo klavierspēli priecēt klausītājus koncertzālēs daudzās pasaules malās. Publikas simpātijas iemantojis ne tikai ar savu talantu un smejošajām tumšajām acīm, bet arī ar atklāto valodu – Šimkus uzskati Latvijas koncertu publiku, kurā vienmēr kāds klepo, jau folklorizējušies.

1201

Vilhelms Purvītis

Veroties uz ūdeņiem palu laikā, sniegotu lauku, bērzu birztalu vai citu tipisku Latvijas dabas ainavu, latvieši bieži kā lielāko komplimentu redzētajam min salīdzinājumu “Paskaties, gluži kā Purvītis!” vai “Nu īsts Purvītis!”. Un, patiesi, izcilā latviešu ainavista Vilhelma Purvīša darbi ir viens no monumentālākajiem apliecinājumiem Latvijas skaistumam, un viņš pats ierindojams starp nozīmīgākajiem vārdiem Ziemeļeiropas mākslas vēsturē.

1200

Oskars Kalpaks

Drosmīgā vidzemnieka vārds Latvijas vēsturē ierakstīts kā Latvijas valstiskuma un neatkarības cīņu simbols. Pirmās Latvijas karaspēka vienības komandieris tautā godināts visos laikos, bet tiem, kuri vēlas pilnīgāk iepazīt brašo vīru, noteikti jāaizbrauc uz Oskara Kalpaka muzeju 'Airītēs', kur viņš muļķīga pārpratuma pēc 1919. gadā gāja bojā. To, cik liela nozīme viņam bija brīvības cīņās, apliecina arī divu nedēļu ilgās sēras, ko izsludināja pēc Kalpaka nāves.

1196

Lāčplēsis

Mežinieka un lāču mātes dēls ar ausīs apslēpto spēku ir latviešu teiku varonis, kas kļuvis par latviešu cīņasspara un alku simbolu. Iedvesmojoties no senās teikas, Andrejs Pumpurs sarakstīja tautas eposu, kura varoņi Kangars, Laimdota, Spīdala un to īpašības folklorizējušās. Pēc eposa motīviem tapis arī viens no izteiksmīgākajiem Trešās atmodas simboliem - Māras Zālītes un Zigmara Liepiņa rokopera 'Lāčplēsis'.

1183

Sklandrausis

Kurzemnieku rausis ar rudzu miltu pamatni un vārītu kartupeļu un burkānu pildījumu 2013. gadā tika iekļauts Eiropas Savienības tradicionālo īpatnību sarakstā un tādējādi kļuva par pirmo ES līmenī aizsargāto lauksaimniecības produktu Latvijā. Tā nosaukums cēlies no vārda 'sklanda', kā Kurzemes pusē dēvē žogu, tādējādi uzskatāmi raksturojot rauša uzlocīto malu, kas atgādina mīklas žodziņu.

1163

Labdarība

Lai gan pastāv uzskats, ka lielākais ienaidnieks latvietim ir cits latvietis, tā patiesumu apstrīd tas, cik dedzīgi un pašaizliedzīgi mēs steidzam palīgā, kad tas patiesi nepieciešams – ar dažādu labdarības organizāciju un akciju atbalstu Latvijā tiek glābti smagi slimi bērniņi, atbalstītas trūkumā nonākušas ģimenes, sniegta palīdzība lielu traģēdiju upuriem un citiem, kam palīdzība ir visvairāk nepieciešama.

1129

Centrāltirgus

Starp Rīgas zīmīgākajiem pieturas punktiem noteikti ir Centrāltirgus paviljoni, kas iekārtoti Vācijas armijas atstātajos cepelīnu angāros. Izveidošanas brīdī 1930. gadā Rīgas tirgus tika uzskatīts par lielāko un modernāko pasaulē, un arī tagad tas ir starp lielākajiem tirgus laukumiem Eiropas pilsētu centros. Tas interesants arī kā tūrisma objekts – tur iespējams izstaigāt slepenos pagrabus vai nokļūt uz Gaļas paviljona jumta dzelzceļa platformas.

1085

Skyforger

Skarbie 'debesu kalēji' ir populārākā Latvijas folkmetāla apvienība. Dibināta 1995. gadā, izdevusi septiņus albumus, iemantojusi milzu pielūdzēju loku ārpus dzimtās zemes robežām un ierindojusies starp vadošajām pagānu metāla grupām pasaulē. Par 'Skyforger' mēdz teikt, ka viņi ārzemēs ir augstāk novērtēti nekā Latvijā, tomēr katra viņu uzstāšanās dzimtenē pulcē gana lielu pulku uzticīgo fanu.

1084

Staburags

Lai gan kopš 1966. gada Staburags atrodas Daugavas dzelmē, tauta šo nostāstiem apvīto aptuveni 18,5 metrus augsto avotkaļķu klinti, kas dēvēta arī par Staburadzi, vēl aizvien atceras. Tā apdziedāta dziesmās un aprakstīta grāmatās, no kurām kā spilgtākais darbs minams Valda stāsts 'Staburaga bērni', kas daudziem skolēniem ļauj uzzināt par šo teiksmaino vietu. 2003. gadā Vīgantes parkā izveidota piemiņas zīme 'Dieva auss'.

1083

Sprīdītis

Rakstnieces Annas Brigaderes no tautas pasakas 'aizlienētais' zēns, kuram viņa uzlika plecā lāpstu un palaida pasaulē laimi meklēt, uzskatāms par populārāko latviešu literāro pasaku tēlu. 1985. gadā režisors Gunārs Piesis Sprīdīša stāstu iedzīvināja kinofilmā, mazā laimes meklētāja vārdā nosaukts arī viens no RAF mikroautobusu modeļiem, un attēls rotāja latiņu, bet vēl aizvien viņu var sastapt dabas takās Tērvetē, kur atrodas arī Brigaderes muzejs 'Sprīdīši'.

1076

Kapusvētki

Viens no savdabīgākajiem Latvijas kultūras fenomeniem. Ik vasaru latvieši dodas uz kapiem, kur ne tikai apkopj tuvinieku kopiņas un piemin aizgājējus, bet tiekas ar radiniekiem, skolas laika biedriem, bērnības draugiem un citiem, kurus ikdienā neizdodas sastapt. Pēc mācītāju runas pļaviņās pie kapiem vai uz mašīnu motoru pārsegiem tiek klāti piknika galdi, un svinības turpinās jau krietni vien brīvākā gaisotnē.

1066

Jaunlatvieši

Krišjānis Valdemārs, Kronvaldu Atis, Juris Alunāns un citi dedzīgie un gudrie pirmās atmodas intelektuāļi jeb jaunlatvieši ne tikai simbolizē latviešu alkas pēc zināšanām, bet arī devuši nenovērtējamu ieguldījumu tautas nacionālās kultūras, literatūras, pašapziņas veidošanā. No skolas laikiem mēs daudz ko aizmirstam, bet stāsts par Valdemāru un plāksnīti pie viņa istabas durvīm Tartu gan paliek atmiņā, vai ne?

1062

Minox

Pat laikā, kad iemūžināt svarīgus dzīves brīžus iespējams ar daudz dažādām ierīcēm, Rīgā dzimušā baltvācu fototehnikas konstruktora Valtera Capa 1936. gadā izgudrotā un savulaik VEF ražotā miniatūrā 'Minox' fotokamera šķiet apbrīnas vērta. To, kādus noslēpumus ar to Otrā pasaules kara laikā un vēlāk iemūžināja dažādu valstu spiegi, var tikai minēt, bet izzinoša ekspozīcija par 'Minox' vēsturi aplūkojama Latvijas Fotogrāfijas muzejā.

1056

Pauls Stradiņš

Starp dižākajām personībām Latvijas medicīnas vēsturē ir ķirurgs, onkologs, medicīnas vēsturnieks un doktors Pauls Stradiņš, kurš tiek uzskatīts par modernās medicīnas pamatlicēju Latvijā. Viņa vārdā nosaukta gan slimnīca un universitāte, gan Latvijas Medicīnas vēstures muzejs. Par ievērojamu zinātnieku kļuvis arī Paula Stradiņa dēls, akadēmiķis, fizikālķīmiķis un zinātņu vēsturnieks Jānis Stradiņš.

1056

Jānis Lūsis

Šķēpmešanas leģenda Jānis Lūsis ir viena no izcilākajām personībām Latvijas sportā. Viņš ir vienīgais latvietis, kurš olimpiskajās spēlēs izcīnījis visu trīs kalumu medaļu komplektu. Divas reize arī labojis pasaules rekordu – 1968. gadā Lūsis šķēpu aizmeta 91,68 metrus tālu, bet četrus gadus vēlāk – jau 93,80 metrus tālu. 1987. gadā Starptautiskā vieglatlētikas federācija viņu atzina par visu laiku izcilāko šķēpmetēju pasaulē.

1055

Slīteres rezervāts

Lai iepazītu Baltijas jūras piekrastes dabas daudzveidību ar priežu mežiem, kāpu grēdām un ieplakām, piekrastes akvatoriju, vislabāk doties uz Slīteres nacionālo parku, kur pastāv iespēja sastapt arī tādas aizsargājamas radības kā purva bruņurupuci, gludeno čūsku un smilšu krupi. Tur atrodas arī Slīteres jeb Šlīteres bāka, kas ir ne tikai otra vecākā bāka Latvijā, bet arī visdziļāk sauszemē un visaugstāk virs jūras līmeņa celtā bāka.

1051

Lilita Bērziņa

Viņas kontā ir daudz izcilu lomu gan Dailes teātrī, gan kino darbos, bet par populārāko Lilitas Bērziņas lomu, kas ieguldīta Latvijas kino zelta fondā, uzskatāma Mirta Saknīte, šķiet, visu laiku skatītāju iemīļotākajā Rīgas Kinostudijas veikumā 'Limuzīns Jāņu nakts krāsā'. Lilitas Bērziņas vārdā arī nosaukta balva, kuru kopš 1987. gada piešķir izcilākajām un spilgtākajām Latvijas teātru aktrisēm.

1050

Sapņu komanda

Par vienu no nozīmīgākajiem Latvijas sportistu sasniegumiem 1935. gadā Šveicē parūpējās Latvijas basketbola izlase, kas trenera Valdemāra Baumaņa vadībā izcīnīja pirmo Eiropas čempionu titulu, uz visiem laikiem ierakstot Latvijas vārdu pasaules sporta vēsturē. 2012. gadā uz lielajiem ekrāniem nonāca arī režisora Aigara Graubas filma 'Sapņu komanda 1935', kas daudziem atgādināja vai ļāva uzzināt par Latvijas basketbola leģendām.

1050

Gaiziņš

Viena no gleznainākajām vietām Vidzemē, vecākais kalns un augstākais punkts Latvijā – Gaiziņkalns slejas 311,5 metrus virs jūras līmeņa. Bija iecerēts, ka kalna virsotnē pacelsies 51 metru augsts skatu tornis, kas ļautu vēl labāk novērtēt apkārtnes skaistumu, bet tas netika pabeigts. Latvijas augstākās vietas nozīmību gan tas nemaina, un liecības vēsta, ka labos laika apstākļos no Gaiziņa varot saskatīt septiņu baznīcas.

1035

Ziemas prieki

Lai gan pēdējos gados ziemas Latvijā kļuvušas siltākas, ziemas prieku baudīšana vēl aizvien ierindojama aktīvās atpūtas populārāko veidu sarakstā – kad temperatūra sasniegusi pietiekamu mīnusu atzīmi, latvieši velk ārā ziemas inventāru un dodas uz kādu no daudzajām slēpošanas trasēm, kas šurp vilina arī lietuviešus, vai tuvējo piemājas pakalniņu, lai slēpotu, snovotu, brauktu ar ragaviņām vai vismaz kādu reizi nošļūktu ar 'padibeni'.

1002

Alvis Hermanis

Jaunā Rīgas teātra galvenais režisors guvis atzinību gan Latvijā, gan ārzemēs, kur tiek dēvēts par vienu no pēdējās desmitgades ietekmīgākajām Eiropas teātra personībām. Dzimtenē iemantojis prāvu fanu un arī nelabvēļu pulciņu – savulaik viņš atteicās pieņemt Triju Zvaigžņu ordeni no Valda Zatlera rokām, bet režisora izteicieni par lumpeņiem un vēlētājiem bez smadzenēm radīja pamatīgu rezonansi sabiedrībā.

1000

Gaismas pils

Valsts 96. jubilejas gadā apmeklētājiem beidzot durvis vēra jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka jeb Gaismas pils. Lai palīdzētu grāmatām nonākt jaunajā mājvietā, gada sākumā latvieši vienojās Grāmatu draugu ķēdē 'Gaismas ceļš', bet kopš augusta izskaņas Gunāra Birkerta projektētajā, Raiņa lugas 'Zelta zirgs' stikla kalna iedvesmotajā namā tiek gaidīts ikviens, kurš vēlas nest savā dzīvē zināšanu gaismu.

996

Mihails Tāls

Šaha romantiķis un 'Rīgas burvis' Mihails Tāls 1960. gadā kļuva par astoto pasaules čempionu, 28 gadus vēlāk pirmais ieguva neoficiālo pasaules čempiona titulu ātrspēlē un ir tituliem bagātākais Latvijas šahists. Lielmeistars devis lielu ieguldījumu savas iemīļotās spēles popularizēšanā, ar lekcijām uzstājoties pat ogļraktuvēs un sarakstot vairākas grāmatas. Daudz grāmatu veltīts arī pašam Tālam un viņa riskantajam spēles un dzīves stilam.

960

Marija Naumova

Lipīga dziesmiņa, pieci dejotāji un atvadīšanās no dažiem apģērba gabaliem - tieši tik vienkārša, bet efektīva bija formula, kas Marijai Naumovai ļāva uzvarēt 2002. gadā Tallinā notikušajā 'Eirovīzijas' dziesmu konkursā. Nākamajā gadā starptautiskā muzikālā sacensība norisinājās Rīgā, kur to vadīja Marija un otrs veiksmīgākais Latvijas pārstāvis 'Eirovīzijā - Renārs Kaupers -, un Latvijas vārds atkal skaļi izskanēja visā Eiropā.

892

Mildronāts

Starp spilgtākajiem Latvijas sasniegumiem eksaktajās zinātnēs ir mildronāts, kas kļuvis par pieprasītāko 'Grindeks' oriģinālproduktu - to lieto gan sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai, gan profilaktiskos nolūkos. Iespējams, jau tuvāko gadu laikā tirdzniecībā nonāks jauns preparāts, kurā izmantota pirms pieciem gadiem Latvijā radītā molekula, kas ir 40 reizes aktīvāka par mildronātu.

886

Jānis Daliņš

Leģendārais latviešu soļotājs, sešu pasaules rekordu īpašnieks, pirmais Latvijas sportists, kurš startējot zem savas valsts karoga, ieguva olimpisko medaļu, pasaules čempions un neskaitāmu citu sacensību uzvarētājs pēc došanās trimdā atzinis: “Galveno cīņu savā mūžā es tomēr esmu zaudējis: tā bija vissvētākā cīņa – par Latviju.” 1993. gadā Valmierā tika atrastas sportista izcīnītās balvas, ko viņš pirms aizbraukšanas 1944. gadā bija ieracis zemē.

881

Televīzijas tornis

Rīgas radio un televīzijas tornis ir 368,5 metrus augsts, un tā ir ne tikai augstākā celtne Latvijā, bet arī augstākais TV tornis visā Eiropas Savienībā, trešais augstākais Eiropā – to pārspēj Ostankinas tornis Maskavā un Kijevas televīzijas tornis -, un 13. augstākais visā pasaulē. Objekta celtniecība tika uzsākta 1979. gadā, un, lai pilnībā pabeigtu celtniecības un montāžas darbus, bija nepieciešami desmit gadi.

874

Zenta Mauriņa

Sieviete ar apbrīnojamu gribasspēku, kura par spīti bērnībā pārslimotai smagai slimībai, kas atstāja sekas uz visu mūžu, kļuva par vienu no visvairāk tulkotajām un pasaulē zināmākajām latviešu rakstniecēm. Ar asu prātu, lielām darbaspējām un spītību apveltītā domātāja uzstājusies ar simtiem lekciju dažādās valstīs, sarakstījusi gandrīz 100 grāmatu un uzskatāma par literāri filozofiskās esejas žanra iedibinātāju latviešu literatūrā.

869

Zvejnieksvētki

Ik gadu jūlija otrajā nedēļas nogalē sarosās visas Latvijas piekrastes pilsētas un ciemi, jo klāt ir Zvejnieku un jūras svētki. Tradīcija aizsākusies 1936. gadā un ir dzīva vēl šodien. Svētku piedāvājums atšķiras, bet garlaicīgi nav nekur – tiek rīkotas sportiskas sacensības, vārīta zivju zupa, no jūras sagaida Neptūnu un ļaujas citām tradicionālām izklaidēm. Iecienītākā svētku sastāvdaļa, protams, ir balle visas nakts garumā.

863

Draugiem.lv

Sociālā tīkla vietne 'Draugiem.lv', ko pirms desmit gadiem radīja trīs latviešu puiši, ir kļuvis par īstu veiksmes stāstu. Laikā, kad arvien vairāk cilvēku izvēlas brīvo laiku (un ne tikai) kavēt 'Facebook' tīklā, Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur iedzīvotāji priekšroku dod vietējam sociālajam medijam. 2014. gada vasaras dati liecina, ka 'Draugus' izvēlas 86,9% Latvijas interneta lietotāju, bet 'Facebook' tīklu - par gandrīz 10% mazāk cilvēku.

850

Gulbenes bānītis

Ja gribas izbaudīt īpaši eksotisku braucienu, jādodas uz Gulbenes un Alūksnes pusi – starp abām pilsētām kursē bānītis, kas ir vienīgais vispārējās lietošanas šaursliežu dzelzceļš Baltijas valstīs, kurš veic regulārus pasažieru pārvadājumus. Brauciena laikā iespējams aplūkot gan gleznaino apkaimi, gan dažādu dabas un vēstures objektus. Īpaši lielu popularitāti iemantojuši septembra sākumā notiekošie Bānīša svētki.

845

Āraišu ezerpils

Unikāls arheoloģisks piemineklis, kam līdzīga nav visā Eiropā - Āraišu muzejparka centrālais objekts ir 9.-10. gadsimta latgaļu ezerpils, kas aizvadītā gadsimta 60.-70. gados arheologa Jāņa Apala vadībā atrakta un daļēji rekonstruēta tās oriģinālajā izskatā, ļaujot gūt ieskatu seno latgaļu dzīves vidē. Āraišu ezera krastā apskatāmas arī viduslaiku pilsdrupas un Meitu sala ar akmens un bronzas laikmeta mājokļu reprodukcijām.

831

Pēteris Vasks

Latviešu skaņradis, kurš ierindojies starp pasaules ievērojamākajiem mūsdienu akadēmiskās mūzikas komponistiem. Savā mūzikā Pēteris Vasks bieži izmanto latviešu folkloras elementus un Latvijas dabas motīvus, un viņa emocionālie un ekspresīvie darbi regulāri tiek atskaņoti dažādu valstu koncertzālēs, atkal un atkal apliecinot viņa talantu un spēju aizraut klausītāju neatkarīgi no tautības.

817

Aerodium

Pirmajā vertikālajā vēja tunelī Austrumeiropā Siguldas pusē brīvo lidojumu var izbaudīt ikviens drosminieks, bet 'Aerodium' komanda guvusi plašu atzinību pasaulē un neaizmirstamu gaisa akrobātikas šovu 25 metru augstumā uzstājusies Turīnas olimpisko spēļu noslēguma ceremonijā. Pirms pāris gadiem Latvijā bija ieradies pat kinozvaigzne Džekijs Čans, lai 'Aerodium' vēja tunelī uzņemtu epizodes filmai 'Ķīniešu zodiaks'.

812

Sabiles vīnkalns

Latvijā ir vairāki vīna dārzi, bet populārākais no tiem ir Sabiles vīnkalns, kas ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā kā vistālāk uz ziemeļiem esošais vīna dārzs, kur brīvā dabā audzē vīnogas. Brauciens turp septembra sākumā, kad ienākusies raža, uz visiem laikiem mainīs domas par to, kā patiesībā jāsmaržo un jāgaršo vīnogām, bet jūlijā jādodas uz Vīna svētkiem, kur iespējams nogaršot kaut malciņu no pārsimts litriem vīna, ko ik gadu raudzē Sabilē.

767

Ieva Akurātere

Viņa tiek dēvēta par Trešās atmodas balsi un līdz ar 1988. gadā 'Liepājas dzintarā' izpildīto lūgšanu 'Manai tautai' kļuva par tā laika slavenāko skatuves mākslinieci. Ar saviem koncertiem Latvijā un ārpus tās stiprinājusi tautas pašapziņu, iedvesmojusi un kļuvusi par būtisku Dziesmotās revolūcijas simbolu. Daudziem dziedātājas faniem gan tuvāks viņas ekstravagantais un rokenrola enerģijas pārpilnais tēls leģendārajā grupā 'Pērkons'.

765

Eduards Smiļģis

Latviešu teātra leģenda – režisors un Dailes teātra dibinātājs. Ik gadu tieši Smiļģa dzimšanas dienā 23. novembrī notiek nozīmīgākais notikums teātra dzīvē – Spēlmaņu nakts. Viņa namā Āgenskalnā iekārtots Teātra muzejs, 1986. gadā, atzīmējot meistara 100. jubileju, iela, kur atrodas ēka, pārdēvēta Smiļģa vārdā, bet Jaunā Rīgas teātra namu Lāčplēša ielā, kur 57 gadus mājoja Dailes teātris, rotā Gunāra Bindes uzņemtais Smiļģa portrets.

755

Latvijas Finieris

Viena no Latvijas lielākajām bagātībām ir meži, un to pratis lietā likt uzņēmums 'Latvijas Finieris'. Dibināts 1992. gadā, tas nodarbojas ar bērzu saplākšņu ražošanu, kas ir tā pamatbizness un galvenā eksporta prece, jaunu produktu attīstību un mežsaimniecību. Viņu produkciju iecienījuši sadarbības partneri 50 valstīs, bet uzņēmuma mērķis ir skaidrs - kļūt par vadošo bērza saplākšņa produktu attīstītāju un piegādātāju pasaulē.

745

Gunārs Jākobsons

2014. gada 4. jūlijā apritēja 60 gadi, kopš pirmo reizi radio ēterā izskanēja leģendārā latviešu sporta žurnālista, televīzijas un radio komentētāja Gunāra Jākobsona balss. Lai gan visbiežāk asociēts ar sporta raidījumiem, savas raibās karjeras laikā vadījis arī bērniem, literatūrai un mākslai veltītas pārraides un veidojis 'Mikrofona aptaujas'. Strādājis par sporta žurnālistu 13 olimpiskajās spēlēs un 30 Pasaules čempionātos hokejā.

733

airBaltic

Nacionālā aviokompānija ir viens no atpazīstamākajiem Latvijas zīmoliem ārvalstīs. Kopš 2011. gada novembra valstij pieder 99,8% 'airBaltic' akciju, un šajā laikā aviokompānija piedzīvojusi finansiālu uzplaukumu no 100 miljonu eiro zaudējumiem līdz plusiem pērn. Lai gan 'veiksmes stāsta' iemeslus skaidro dažādi, lidmašīnas ar zaļajiem spārniem turpina kursēt starp Rīgu un vairāk kā 50 galamērķiem.

727

Positivus

Pirmais 'Positivus' notika 2007. gadā, un šajos gados tas kļuvis par lielāko mūzikas un mākslas festivālu Baltijā, vienkopus pulcējot gan vietējos labas mūzikas cienītājus, gan ciemiņus no Igaunijas, Lietuvas, Krievijas, Lielbritānijas, Vācijas un citām valstīm. 'Positivus' rīkotāji uz Latviju atveduši iespaidīgu zvaigžņu plejādi - Moby, Pītu Dohertiju, 'Kraftwerk', 'Sigur Ros', 'Travis', 'Hurts', 'Muse', 'James'...

721

Rotko dzimtene

Daugavpils cietoksnī atklātais Marka Rotko mākslas centrs kalpo kā pasaulē slavenā amerikāņu gleznotāja simboliska atgriešanās dzimtenē. Lai gan ir skeptiķi, kas Rotko darbus dēvē vienkārši par krāsu pleķiem (starp citu, dārgākā viņa glezna 'Oranžs, sarkans, dzeltens' pārdota par 86,9 miljoniem dolāru), Rotko centrs strauji kļuvis par vienu no populārākajiem tūrisma galamērķiem Latvijā.

698

Arnolds Burovs

Latvijas leļļu animācijas pamatlicējs. 1966. gadā viņš Rīgas Kinostudijā izveidoja pirmo leļļu filmu studiju, kur arī tapa pirmā Latvijas animācijas filma 'Ki-ke-ri-gū'. Pats režisors par savu labāko darbu uzskatījis filmiņu 'Bimini', kas kopā ar 'Si-si-dra', 'Papucītis', 'Umurkumurs', Čārlijam Čaplinam veltīto triloģiju un citiem darbiem iegūlis ne tikai Latvijas animācijas zelta fondā, bet arī skatītāju sirdīs.

689

Irbenes lokators

Iespaidīgais Irbenes lokators, kas paceļas virs priedēm starp Ventspili un Kolku, ir lielākais radioteleskops Ziemeļeiropā un astotais lielākais pasaulē. Padomju gados 32 metrus diametrā lielais un 600 tonnu smagais teleskops izmantots, lai PSRS militāristi varētu izspiegot Rietumus, bet tagad ar Eiropas Savienības atbalstu tur iekārtots Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs, kurā Latvijas zinātnieki pēta zvaigznes un klausās kosmosa skaņās.

687

Panorāma

Vecākais informatīvais televīzijas ziņu raidījums Latvijā. Kā 'Pēdējās ziņas' tika translēts kopš 1958. gada, bet tagadējo nosaukumu ieguva 1963. gadā. Raidījuma skatīšanās kļuvusi par stabilu tradīciju daudzās ģimenēs. Pat interaktīvās televīzijas laikmetā viena no laika atskaitēm Latvijā vēl aizvien ir - pirms vai pēc 'Panorāmas' jeb pulksten 20.30, un svarīgākie dienas darbi noteikti jāpaveic līdz 'Panorāmai'.

681