Atslēdziņa

BALSOT

Grafiskā dizaina autors: Laimonis Šēnbergs
Plastiskā veidojuma autors: Ligita Franckeviča

Atslēgai piemīt īpaša, varētu pat teikt, ka mazliet mistiska simboliska nozīme. Kāpēc? Ikdienišķi runājot – tai ir spēja gan atslēgt, gan aizdarīt: atvērt durvis uz konkrētu telpu, dot piekļuvi bagātībām vai arī šīs iespējas liegt. Atslēgai piemīt vara, kas to paaugstina, paceļ pāri citiem objektiem lietu pasaulē. Antīkajā romiešu dievu saimē atrodams durvju un vārtu dievs Jāns (reizēm Jānuss). Jānu, laikam ritot, sāka pielūgt kā visa aizsākuma (rīcības, darbību) dievu – tam tika veltīta rītausma, arī gada pirmais mēnesis janvāris (Januarius) savu nosaukumu guvis no Jāna vārda. Pie nozīmīgām ieejām – svētnīcā vai nocietinājumā – tika izvietotas Jāna statujas: viena un tā paša tēla pretēji vērsti profili. Japānā atslēga tiek uzskatīta par veiksmes zīmi, jo tā simboliski atver durvis uz apslēptiem gara dārgumiem. Ar kristietību saistītajos mākslas darbos divas atslēgas atspoguļo Sv. Pētera varu: atvērt gan paradīzes, gan elles vārtus. Arī pāvesta ģerbonī redzam divas atslēgas. Savukārt viduslaikos atslēgu nodošanas rituālam bija simboliska nozīme: tā bija pilnīga varas pārņemšana. Pasakās un teikās atslēga nereti simbolizē dažādus šķēršļus, kas jāpārvar, lai nonāktu pie noslēpuma atminēšanas. Arī latviešu tautas ticējumos ikdienā lietotais priekšmets saistīts gan ar patīkamiem brīžiem, gan dažādām ķezām: "Kad atrod atslēgu, tad būs laime", "Ja atslēgas caurumā pūš, tad velns nāk mājās", "Atslēgas nedrīkst likt uz galda, tad mājas naids ceļas"... Mazās zelta monētiņas "Atslēdziņa" mākslinieciskajai ierosmei kalpojis latviešu kultūras mantojums – pūralādes slēdzene un apkalumi, kurus senie amatnieki darināja izsmalcināti greznus. Savulaik pūralāde bija kāzu rituāla nozīmīga sastāvdaļa – tā ar zirgiem tika vesta uz vīra mājām, un lādes izskats vēstīja par meitas ģimenes rocību. Taču pūralādē zemnieku meita turēja ne tikai mantiskās lietas – tā bija arī savdabīga viņas personiskās telpas, sapņu un noslēpumu glabātava.

Veiksmes monēta

BALSOT

Grafiskā dizaina autors: Arvīds Priedīte
Plastiskā veidojuma autors: Jānis Strupulis

Veiksme var būt nejauša, tomēr, atšķirībā no laimes, tā prasa cilvēka enerģisku darbošanos. Gadās cūkas laime, kad, neko nedarot, laime pati iekrīt klēpī. Cūkas veiksmes nemēdz būt. Viens no veiksmes simboliem ir ceriņu pieclapīte. Atrodot pieclapīti, tā tradicionāli ir vai nu, iedomājot vēlēšanos, jāapēd, vai arī jāsakaltē un jātur pie rokas (grāmatā starp lapām, kabatā vai makā). Veiksmes formulā ietilpa zināšana, ka pieclapītes visvairāk atrodamas nepotētajos ceriņkrūmos un ka pietiek ar vienu pieclapīti, citādi var "pārēsties". Ceriņi mūsu uztverē visvairāk ir saistīti ar veiksmi mīlestībā un ar gaišām nākotnes cerībām. Tie daudzveidīgi atspoguļoti tēlotājmākslā – vienlīdz 19. gadsimta otrajā pusē (Marijas Kesetas "Ceriņi logā"; Eduarda Manē "Baltie ceriņi stikla vāzē"), 20. gadsimta pirmajā pusē (Mihails Vrubelis "Ceriņi"; Anrī Matiss "Ceriņi"; Marks Šagāls "Mīlētāji ceriņos") un 20. un 21. gadsimta mijā (latviešu mākslinieces Īras Rozentāles ceriņgleznu cikls, 2000 – 2002). Kanādai ir krāšņa ceriņu monēta ("Ceriņu krūms", 2017), veltīta pavasarim, mīlestībai un kanādiešu ceriņu "mātei" Izabellai Prestonai. Latvijai ir savs ceriņu "tēvs" Pēteris Upītis, kurš savulaik izveidoja bagātīgu ceriņkrūmu selekciju. Viņa lolojumi Dobeles ceriņdārzā joprojām priecē ik pavasari. Parasto ceriņu (Syringa vulgaris) klātbūtne Eiropā lēšama no 16. gadsimta vidus, kad tos ieveda no Turcijas. Latvijas teritorijā tie parādījās 18. gadsimta otrajā pusē – vispirms pie muižām, pēc tam pie zemnieku mājām. Smaržīgi un krāsaini, tie jau 19. gadsimta otrajā pusē, bet īpaši 20. gadsimta sākumā kļuva par iecienītiem košumkrūmiem. Dobelē ceriņus audzē kopš 19. gadsimta sešdesmito gadu otrās puses, kad ap mācītājmuižu tika izveidots parks ar retām koku un augu sugām, tai skaitā arī tumšiem ceriņiem, kas bija atvesti no Lielauces mācītāja muižas. Šodien ļoti grūti iedomāties kādu vietu Latvijā, kur nebūtu ceriņu. Pārsimt gadu laikā tie kļuvuši par nozīmīgu Latvijas kultūrainavas daļu. Nu ir pienācis laiks Latvijas Bankas ceriņveiksmes monētai. Tā nav ēdama, atšķirībā no īstās ceriņu pieclapītes. To dāvina vai patur sev, lai veiksmes enerģija vienmēr pavada monētas īpašnieku. Tikai šad tad ar pirkstu galiņiem monētai viegli jāpieskaras, lai veiksme ir pašam, tuvajiem un mīļajiem, un visai Latvijai. Ja jums krājumā ir vēl arī skursteņslauķa un pakava monēta, tā jau būs trīskārša veiksme!

JĀ vai JĀ

BALSOT

Grafiskā dizaina autori: Krista un Reinis Dzudzilo
Plastiskā veidojuma autors: Jānis Strupulis

Laulību tradīcijā diviem cilvēkiem tiek uzdots jautājums, uz kuru tiek gaidīta apstiprinoša atbilde. Šī ir totālā apstiprinājuma monēta. Tā abpusēji līksmi saka "jā". Averss un reverss kļūst viens, līdzīgi kā Pāvils raksta vēstulē efeziešiem – "un abi kļūs par vienu miesu". Tie apzīmē vienu pārliecību, vienu atbildi, vienu esību, kas sastāv no diviem lielumiem. Abas monētas puses ir kā atspulgs viena otrai, un nav zināms, kura ir sākotnējā, jo abas ir vienlīdz nozīmīgas. Monēta, kuras diametrs ir 28 milimetri, ir kā miniatūra pasaule, kas sākas ar vārdu, kurš aicina uz rīcību. Šis divu burtu vārds ir viens no īsākajiem latviešu valodā, un tas ietver virzību. Valoda un vārds palīdz veidot mūsu apziņu. Divi cilvēki pārliecināti latviski saka "jā", un vārds kļūst kā portāls, kā vārti jaunam sākumam. Zelta atbildes apņem monētas josta jeb zelta riņķa līnija, kura kā ideālā forma – aplis – mūžīgi ir savā sākumā un ceļā, kas nekad nebeidzas, gluži kā mīlestība. Monēta sasaucas ar zināmo spēli, kurā, uzdodot jautājumu, to met gaisā, un, uzkrītot aversam vai reversam, tiek iegūta atbilde. Monēta šo spēli maina, izslēdzot neizdošanos. Galvenais ir pareizi uzdot jautājumu.

Brīnumu monēta

BALSOT

Grafiskā dizaina autors: Dana Jasinkeviča

Atšķirība starp brīnumu un ikdienu ir spējā ieraudzīt. Ja esi vērīgs, redzēsi brīnumu katrā mazā lietā, bet ziedoša pļava kļūs par veselu pasaku valstību. Ir nepieciešams tikai mazliet gaismas, lai pāršķeltu vienmuļības tumsu, un šī gaisma ir iztēle. Brīnumu monēta aicina aplūkot pasauli iztēles gaismā, ļaut tai pavērt mums ceļu uz brīnumiem un cerību. Monētas centrālais vizuālais tēls ir gaismas stars, spožs punkts, kas top arvien platāks un atklāj vērotājam jaunu pasauli – tā parādās kā spilgts, krāsains augu motīvs. Tā ir iztēle, kas pat tumšākajā naktī palīdz saskatīt neparasto un ieraudzīt, atrast gaismu tumsā, brīnumaino ikdienišķajā. Iztēles atklātā pasaule ir Latvijas brīnumainā daba. Tā ir ziedoša pļava, kurā iecilpojuši arī divi pļavas iemītnieki – baltais zaķis (Lepus timidus) un pelēkais zaķis (Lepus europaeus). Šie dzīvnieki simbolizē veiklību, attapību, auglību un maģisku spēku. Monēta ir kā koncentrēta gaisma, ceļa rādītājs lukturis, kabatā nesams brīnums, kas atgādina mums, ko spēj iztēle un cerība.