Lielā mūzikas balva
2020
-
“Veltījums Marisam Jansonam”
“Jūrmalas festivāla” koncerts “Veltījums Marisam Jansonam”, kas 29. jūlijā izskanēja Dzintaru koncertzālē, godam slavināja visā pasaulē kvēli mīlētā dižā maestro piemiņu. Saviļņojošs un mākslinieciski spilgts Andrim Pogam padevās Čaikovska Sestās simfonijas interpretējums lieliskā sapratnē ar LNSO mūziķiem, un ne vien virtuozi spožs, bet arī dziļš izvērtās Bruha Pirmā vijolkoncerta lasījums ar žilbinošo Kristīni Balanas solistes lomā.
-
Pēteris Vasks Sestais stīgu kvartets
Pētera Vaska apgarotu skaistumu izstarojošais Sestais stīgu kvartets vēstī par atvadīšanos, atskatīšanos, aiziešanu un satikšanos. Vaska emocionāli nospriegotā mūzikas izteiksme te savijas ar atsaucēm uz dižā Bēthovena pārpasaulīgo mūziku un uzrunā tieši un ļoti personiski. Opuss tapis pēc pasaulslavenā stīgu kvarteta “Artemis” pasūtījuma un pirmatskaņojumu kvarteta lasījumā piedzīvojis oktobra sākumā Liepājas “Lielajā dzintarā” un Jūrmalas “Dzintaru koncertzālē”.
-
Diriģents Ainārs Rubiķis
Diriģenta Aināra Rubiķa interpretācijām piemīt mērķtiecīgs redzējums un emocionāls dziļums, arī dramaturģiska skaidrība un spēja radīt līdzpārdzīvojuma katarsi. Pērn par to pārliecinājāmies neierasti daudzos Rubiķa koncertos – pandēmijas noteikto ierobežojumu dēļ citkārt ārzemēs aizņemtais meistars, Berlīnes Komiskās operas muzikālais vadītājs, vairākus mēnešus pavadīja dzimtenē, rodot iespēju īstenot vairākas iespaidīgas koncertprogrammas sadarbībā ar Latvijas mūziķiem. Kopā ar “Sinfonietta Rīga”, VAK “Latvija”, orķestri “Rīga”, LNSO un virkni izcilu pašmāju solistu Rubiķis uzrunāja “Jūrmalas festivālā” un koncertā “Latvijai 102” Liepājā, kā arī “Garīgās mūzikas festivāla” Brāmsa “Vācu rekviēma” izcilajā interpretācijā.
-
Čelliste Māra Botmane
Čelliste Māra Botmane ir īstena komandas spēlētāja ar pieredzi daudzveidīgos žanros – vai tas būtu dažādu laikmetu un stilu mūzikā rūdītais valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga”, vai Baltijas komponistu mūziku sludinošais trio “Tempus Balticus”, klasiku un jaundarbus slavinošais “Latvian Sound Quartet”, vai baroka orķestris “Collegium Musicum Riga” – it visur viņa ir kā zivs ūdenī. Rīgā, Frankfurtē un Budapeštā meistarību kaldinājusī mūziķe regulāri muzicē arī citu kolektīvu sastāvos un 4. jūnijā ar lielisku koncertu Sv. Magdalēnas Romas katoļu baznīcā skaisti noslēdza senās mūzikas studijas JVLMA.
-
Magdalēna Geka un Georgs Kjurdians
Ne Francijā dzīvojošajai vijolniecei Magdalēnai Gekai, ne Vācijā mītošajam pianistam Georgam Kjurdianam vēl nav trīsdesmit... Pazīstami jau kopš skolas laikiem, uz skatuves abi pirmoreiz satikās 9. augustā koncertā “Pēteris Vasks ielūdz. Vasara. Mežotne” un apbūra ar dziļi pārdomātām, oriģināli pārsteidzošām latviešu kamermūzikas interpretācijām. Jaunās krāsās uzmirdzēja Vītola un Ķepīša miniatūrie meistarstiķi, pārsteidzoši dziļi un patiesi tika izsāpēta Einfeldes Otrā vijolsonāte, un elpu aizraujoši izvērtās tieši viņiem rakstīto un tik atšķirīgo jaundarbu pirmlasījumi – Platona Buravicka enerģiskajam un dzelošajam opusam “Darba instrumenta restaurācija” spilgti kontratējot ar Santas Bušs trauslo un fascinējoši krāsaino Paula Cēlana dzejas iedvesmoto partitūru “Ich kann dich noch sehen...”. Nav daudz tādu koncertu kā šis, par kura neatņemamu sastāvdaļu kļūst arī tā piesātinātā, koncentrētā uzmanība, ar kādu klausītāji tver katru šo abu jauno mūziķu vēstījuma mirkli.
-
Vibrofonists Andrejs Puškarevs
Andrejs Puškarevs ir virtuozs vibrofonists, ilggadējs kamerorķestra “Kremerata Baltica” solists un meistarīgs aranžētājs. Ukrainā dzimušais mūziķis jau sen kļuvis par “savējo” un regulāri bagātina Latvijas mūzikas dzīvi ar radošiem pārsteigumiem. Aizvadītajā gadā starp tiem bija arī Prokofjeva “Garāmslīdošo mirkļu” džeziskās nokrāsās tonētā aranžija, kas 3. oktobrī koncertzāles “Cēsis” Izstāžu zālē tika iedzīvināta vēl nebijušā dzirkstošā duetā ar pianisti Agnesi Egliņu.
-
Diriģents Aivis Greters
Aivis Greters 2020. gadu iesāka ar veiksmīgu startu pie LNSO diriģenta pults koncertā “LeNeSOns un Mocarta opera” un aizvadīja, dedzīgi strādājot ar kvēli mīlēto kori “Kamēr...”. Kopš 2018. gada Aivis ir šī leģendārā kolektīva mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents un aizvadītajā gadā spilgti pierādīja, ka arī ārkārtīgi sarežģītos apstākļos kormūzikai jāturpina skanēt. To apliecināja gan monumentālais kora 30. jubilejas koncerts “Lux aeterna” ar vairākiem jaundarbiem Rīgas Domā, gan mākslas festivāla “Cēsis 2020” organizētais muzikāli performatīvais piedzīvojums Gaujas krastos.
-
Pianists Georgijs Osokins
Osokinu dinastijas jaunākā pārstāvja Georgija Osokina radošais ceļš cieši saaudies ar Friderika Šopēna muzikālo mantojumu. To apliecina ne vien starptautiski panākumi vairākos ar šī leģendārā 19. gadsimta virtuoza mūziku saistītos konkursos, tostarp 2015. gadā prestižajā Šopēna konkursā Varšavā iegūtais diplomanda tituls, bet arī pārsteidzošas un oriģinālas romantiķa mūzikas interpretācijas. Un, kad 8. februārī viņš kopā ar kamerorķestri “Kremerata Baltica” Dzintaru koncertzālē atskaņoja Šopēna Otro klavierkoncertu, mums bija ļauts piedzīvot talantīgā solista personības pārliecinošo un saviļņojoši valdzinošo, skaņās tulkoto starojumu, kas ļauj domāt – tas, kā Šopēnu spēlē Georgijs, būtu šķitis aizraujoši un interesanti arī pašam šīs mūzikas autoram.
-
Uģis Prauliņš "Mesa un interlūdijas L’homme armè"
Uģa Prauliņa tēlainajā ciklā “Mesa un interlūdijas L’homme armè” sakrālās mūzikas tradīcijas ieaugušas mūsdienu skaņu ainavā. Izvērsto jaundarbu caurvij anonīma renesanses autora dziesmas “L`homme armé” motīvi, un smalkās interlūdijas ir krāšņi līdznostatītas tradicionālās mesas daļām un dziedājumiem ar Bībeles tekstiem. Pirmatskaņojumu opuss piedzīvoja 20. decembrī Latvijas Radio 1. studijā – “Eiroradio” Ziemassvētku dienas tiešraižu maratonā! Pie taustiņinstrumentiem bija pats autors, un viņam pievienojās vokālā grupa “Ars Antiqua Riga”, Jānis Pelše (ērģeles), Kaspars Majors un Vairis Nartišs (sakbuts).
-
Pianists Reinis Zariņš
Reinis Zariņš ir viens no ievērojamākajiem Latvijas talantiem, arī vairākkārtējs Lielās mūzikas balvas ieguvējs. Viņa interpretācijām piemīt reti sastopams līdzsvars starp ļoti personīgu un vienlaikus nesatricināmi objektīvu izteiksmi, par ko pārliecinājāmies arī aizvadītajā gadā. Dzintaru koncertzālē Zariņš suģestēja ar Baha “Goldberga variācijām” un Bēthovena Pirmo klavierkoncertu (saspēlējoties ar Normunda Šnē vadīto “Sinfonietta Rīga”), turpat vācu romantisma mūzikā spoži sapratās ar Aleksandru Antoņenko. Citviet kopā ar LNSO žilbināja Stravinska un Šostakoviča mūzikas interpretācijās, pārsteidza jaunās mūzikas festivālā “Arēna”, bija “Viens pats studijā” LR tiešraides koncertā un aizkustināja Vīnes klasiķu šedevros, muzicējot “Trio Palladio” sastāvā.
-
Muzikāli performatīvs piedzīvojums “Kamēr... upē”
Spītējot pandēmijas stingrajiem noteikumiem, kas tik ļoti ir ierobežojuši arī kordziedāšanu, koris “Kamēr...” atļāvās nodziedāt pilna garuma latviešu kormūzikas koncertu, kur līdzās klasiķu darbiem skanēja arī mūsdienīgā Andra Dzenīša un Evijas Skuķes mūzika. 25. jūlija vakarā, basām kājām stāvot uz plosta, kas atrodas upē, tālu no klausītājiem, dziedātāji ļāva savām balsīm grezni atbalsoties Gaujas krasta klintīs. Skanējums bija dzidrs un tehniski perfekts un radīja neaizmirstamu un dziļi saviļņojošu iespaidu – koris un tā diriģents Aivis Greters bija atraduši veidu, kā dziedāt kopā un vienlaikus arī klātienē būt kopā ar klausītājiem. Rīkotājs – Cēsu Mākslas festivāls.
-
Trompetists Jānis Porietis
Jānis Porietis kopš 2016. gada ir LNSO trompešu grupas koncertmeistars. Pēc studijām Latvijā, Holandē, Somijā un ASV, par spīti kārdinošiem darba piedāvājumiem Amerikā un Ķīnā, viņš atgriezies Latvijā, lai spodrinātu mūzikas dzīvi mums līdzās. Un ar šo misiju Jānis izcēlies arī aizvadītajā gadā, kad viņa trompete pārskanējusi gan orķestra mājvietu Lielo ģildi un Cēsu pils parka estrādi, gan atbalsojusies Rīgas Doma velvēs, muzicējot kopā ar VAK “Latvija” un paša vadīto pūšaminstrumentu ansambli. Spoži un spēcīgi, arī klusināti un maģiski, allaž precīzi un suģestējoši. Un tad vēl ir arī pedagoģiskais darbs JVLMA un fotogrāfa talants.
-
Iveta Apkalna, Raimonds Pauls un LNSO
Festivāla “ORGANismi” koncerts “Iveta Apkalna, Raimonds Pauls un LNSO”, kas 24. oktobrī diriģenta Jāņa Stafecka viedajā vadībā izskanēja Latgales vēstniecībā “Gors”, bija notikums, kuru atminēsimies vēl ilgi. Pirmoreiz uz skatuves satiekoties divām tik spilgtām personībām – pasaulslavenajai ērģelniecei Ivetai Apkalnai un leģendārajam pianistam un komponistam Raimondam Paulam –, piedzīvojām fantastisku muzikālo saprašanos, kas uzrunāja gan ar augsto profesionālismu, gan dziļo emocionalitāti. Līdz ar maestro mūziku – iemīļotām melodijām no kinofilmām, lappusēm no piemirstiem jaunības gadu opusiem un īpaši Apkalnai rakstīto jaundarbu – skanēja arī Gijas Kančeli un Semjuela Bārbera kompozīcijas.
-
Pianiste Agnese Egliņa
No nepieredzētām stāvovācijām Šanhajā līdz nerimstošiem aplausiem Liepājā un Rīgā, no žilbinošiem solo uznācieniem līdz izcilām kamermūzikas programmām un no uzstāšanās izpārdotās koncertzālēs līdz muzicēšanai izstāžu zālēs un tiešraides apstākļos, spilgti interpretējot kā klasiskas vērtības, tā jaundarbus, – tik raibi bagātīga un ārkārtīgi daudzveidīga bijusi pianistes Agneses Egliņas koncertdzīve 2020. gadā. Izceļama arīdzan temperamentīgās mūziķes spožā saspēle ar LSO un orķestri “Rīga”, kopā ar uzticamajiem domubiedriem – Gunti Kuzmu un Santu Vižini – izcili īstenotā koncertprogramma “Šūmaņa iedvesmotie”, kā arī viņas fenomenālais Marģera Zariņa mūzikas lasījums.
-
Mālera Piektā un RIX
13. marts. Tobrīd vēl neviens nezināja, kā attīstīsies situācija... Tas bija vakars, kad daļa sabiedrības skrēja uz veikaliem pirkt griķus un pirmās nepieciešamības preces, bet LNSO tukšā zālē spēlēja emocionāli šokējošu koncertu. Noskaņa bija īpaša arī izvēlētās mūzikas dēļ – Mālera Piektā simfonija ar savu vēsturiski daudznozīmīgo Adagio un mums maz zināmais, spriegi traģiskais franču komponista Olivjē Greifa Četrkāršais koncerts “Nāves deja”, ko izcili atskaņoja klavieru kvartets “RIX” un LNSO Andra Pogas vadībā. Tas bija dzīvs un pārsteidzoši patiess atskaņojums, kurā visa mūsu dzīves neskaidrība atspoguļojās mūziķu acīs un īstenojās viņu tonī un pieskārienā savam instrumentam. Rīkotājs - LNSO.
-
Vijolnieks Daniils Bulajevs
Vijolnieks Daniils Bulajevs burtiski uzaudzis uz skatuves, sajūsminot klausītājus, tostarp ievērojamus kritiķus un bargas starptautisku konkursu žūrijas ne vien Latvijā, bet arī tālu aiz tās robežām. Apdāvinātā mūziķa rokās vijole runā emocionāli, atraisīti un jauneklīgi brīvi, vienlaikus spējot uzdot arī izaicinošus un eksistenciālus jautājumus. Pērn par to pārliecinājāmies VEF Kultūras pils koncertā “No baroka līdz 20. gadsimtam”, kā arī EDMV 75 gadu jubilejas simfoniskā orķestra koncertos – “Lai dzīvo baroks!” LNB Ziedoņa zālē un “ReStart – 75” Lielajā ģildē, kuros Daniils spoži iejutās arī koncertmeistara lomā.
-
Aleksandrs Antoņenko un Reinis Zariņš
Aizvadītajā gadā aizvien pārliecinošāk un pārsteidzošāk savas tenora balss briedumu un pasaules pieredzes bagāžu Aleksandrs Antoņenko spēja atklāt arī izsmalcinātajā, kaprīzajā un niansēm tik bagātajā vokālajā kamermūzikā, kuras satura pilnīgai atklāsmei līdzās nepieciešams jūtīgs, savstarpējā saskarsmē stabils un gudrs pianists – tāds, kāds ir Reinis Zariņš. 4. augustā Dzintaru koncertzālē, “Jūrmalas festivāla” noslēguma koncertā, viņu uzmanība bija pievērsta diviem vācu lielmeistariem – Vāgneram un Štrausam – un mēs bijām liecinieki vistrauksmainākajiem dvēseles lidojumiem, kur ikkatrs izdziedātais vārds un taustiņa pieskāriens vēl ilgi atbalsojās nedziestošā līdzpārdzīvojumā.
-
Arturs Maskats "Vasaras sapņi"
Arturs Maskats jaundarbā “Vasaras sapņi” skaņās tvēris iemīļotās amerikāņu dzejnieces Emīlijas Dikinsones dzejas rindas. Emocionāli nospriegotajā opusā gaiša smeldze savijas ar apgarotu smaidu un smalki tēlains dabas tēlojums šķiet kā pārpasaulīga pieskaršanās bezgalībai. Pirmatskaņojumu romantisma cauraustais opuss piedzīvoja 13. septembrī Dzintaru koncertzālē, kamerorķestrim “Kremerata Baltica” lieliskā sapratnē muzicējot kopā ar vijolnieku Hugo Tičati un mecosoprānu Lusianu Mančīni.
-
Koncerts-performance “Viens”
Trīs dienas, no 24. līdz 26. jūlijam, koncertzāle “Latvija” svinēja gada jubileju, aicinot viesus uz koncertu-performanci “Viens” – ceļojumu koncertzālē un Darjī Mijo mūzikā. Tās radošās koncepcijas autori bija mākslinieki Krista un Reinis Dzudzillo, un pie īstenotājiem pieskaitāms arī diriģents Aigars Meri un viņa sapulcētais Jubilejas kamerorķestris. Izcili īstenotā ideja par būšanu vienam trāpīgi reflektē par šo laiku, kad vienatne ir nozīmīgāka nekā jelkad agrāk un varbūt pat svarīga izdzīvošanai. Mijo Sešas mazās simfonijas izskanēja, mūziķiem atrodoties dažādās koncertzāles vietās un diriģentam procesu vadot attālināti, ekrānā, diriģējot vienam tukšā zālē. Jubilejas viesi tika aicināti piedzīvot gan intīmu dialogu ar katru kamerorķestra instrumentu atsevišķi, gan vienoties kopīgā muzikālā pieredzē, satiekoties Lielās zāles kopskaņā. Rīkotājs – “Kurzemes filharmonija”.
-
Dziedātāja Beāte Zviedre
Dziedātājas Beātes Zviedres balss ir apveltīta ar džezā retāk sastopamu krāsu – meitenīgu dzidrumu un trauslumu. Aizvadītajā gadā viņas rūpīgi koptais talants spilgti atklājās arīdzan ārpus akadēmiskā džeza lauka, izjusti tonējot melodijas no kinofilmām un mūzikliem, kā arī tautasdziesmas un Ziemassvētku korāļus. Plašajā koncertu klāstā jo īpaši valdzināja Beātes sniegums kamerprogrammā “Ceļā uz Ziemassvētkiem” Latgales vēstniecībā “Gors”, kā arī sadarbība ar LNSO, orķestri “Rīga” un Latvijas Radio bigbendu.
-
Elīna Garanča un Malkolms Martino
Pasaulslavenās latviešu dziedātājas Elīnas Garančas un pieredzējušā skotu pianista Malkolma Martino skatuviskā partnerība ir maģiska. Par to pārliecinājāmies arīdzan 10. oktobrī Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”, kad abi mūziķi sniedza pat divus izcilus koncertus. Viena no spožākajām un visvairāk pieprasītajām opermūzikas zvaigznēm tovakar atklājās neierastākā ampluā, izdzīvojot Šūmaņa, Brāmsa un Rahmaņinova vokālās kamermūzikas stāstus. Ārkārtīgi jūtīga un intīma, niansēti iztrādāta un filigrāna bija šī īpašā kamermūzikas programma.
-
Pianists un komponists Raimonds Pauls
Apbrīnojami bagātīgs un daudzveidīgs ir maestro Raimonda Paula devums aizvadītā gada koncertdzīvē – tie ir vairāk nekā 50 koncerti. Līdzās ievērības cienīgai sadarbībai gan ar jauniem talantiem, gan pieredzējušiem džeza mūziķiem veidotas īpašas koncertprogrammas kopā ar pasaules mūzikas zvaigznēm – Ivetu Apkalnu un Elīnu Garanču, īstenots oriģināls kinomūzikas projekts, bet tad vēl kopā ar Andri Keišu un Oskaru Ozoliņu izspēlēta fantāzija par Ojāru Vācieti “Suni ārā nedzenama nakts”.
Balsojuma noteikumi
Balsojums norisinās no 2021. gada 19. februāra līdz 11. martam pulksten 23:59interneta vietnē delfi.lv.
Aptaujas dalībnieki balso, atzīmējot izvēlēto mūziķi, skaņdarbu, uzvedumu vaikoncertu – Lielās mūzikas balvas 2020 pretendentu.
Aptaujas dalībniekiem nav redzams, cik reižu par katru nominantu jau nobalsots.
Aptaujas dalībnieks drīkst balsot atkārtoti, bet ne biežāk kā vienu reizi 24 stundu laikā par katru nominantu. Vienā balsošanas reizē aptaujas dalībnieks var nobalsot par vairākiem balvas pretendentiem.
No vienas IP adreses par savu izvēlēto favorītu 24 stundu laikā var nobalsot vienu reizi.
Balsojumā nav iespējams piedalīties, ja tiek lietots reklāmbloķētājs.
Balsojumā uzvarējušais DELFI lasītāju simpātijas ieguvējs tiks nosaukts LielāsMūzikas balvas ceremonijas tiešraidē laikā 13. martā Latvijas Televīzijā Balsojuma rezultāti 2021. gada 13. martā tiks publicēti delfi.lv.