Foto: DELFI
Georgs Ziņģis un čekas aģents Kalniņš. Jau esot soda nometnē Sibīrijā, 1957. gada vietējā čeka savervē bijuši nacionālo partizānu par aģentu un piešķir viņam segvārdu "Kalniņš". Kāpēc Ziņģis soda nometnē tika savervēts, vai viņš bija aktīvs čekas aģents un ko mēs varam secināt no dokumentiem, kas atrodami "čekas maisos" – rast atbildes uz šiem jautājumiem diskusijā portāla "Delfi" TV studijā palīdz atrast bijušais Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītājs un čekas mantojuma pētnieks Indulis Zālīte.

Portāls "Delfi" vairāku rakstu sērijā aprakstījis bijušā karavīra un nacionālā partizāna Georga Ziņģa gaitas 2. pasaules kara laikā un pēc tā. Viens no galvenajiem avotiem šajā pētījumā ir Ziņģa krimināllieta, kas glabājas Latvijas Valsts arhīvā. Divus sējumus biezā lieta sākas ar sarakstu, kurā uzskaitīts, kas šo dokumentu blāķi pēcāk ir pieprasījis no arhīva. Šis saraksts liecina, ka čeka par Ziņģi un viņa krimināllietu interesējusies līdz pat 1989. gadam. Lieta pētīta, kad čeka meklējusi citus "Jagdverband" dienējušos, arī izmeklējot citas krimināllietas. Tātad, lai arī sodu bija izcietis, padomju varas iestādes tomēr līdz pat PSRS sagrāvei Ziņģi pieskatīja. Par to liecina arī Ziņģa meitas atmiņas.

Tāpat 2018. gada decembrī pavērtajos "čekas maisos" jeb Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) mājaslapā publicētā aģenta kartīte liecina, ka 1957. gada 24. augustā Irkutskas apgabala čekas virsnieks Šaporovs ir savervējis 1925. gadā dzimušo Georgu Ziņģi jeb aģentu "Kalniņu".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!