Portāls "Delfi" vairāku rakstu sērijā apraksta bijušā karavīra un nacionālā partizāna Georga Ziņģa gaitas 2. pasaules kara laikā un pēc tā. Neskaitāmas dēkas, neticami izglābšanās stāsti un visbeidzot - ticībai brīvai Latvijai.
"Ziņģis bija ļoti omulīgs vīrs, ar pašironiju. Un tieši šī humora un pašironijas dēļ es noticēju viņa stāstiem, kā viņš ilgstoši ir muļķojis padomju varu. Ar šādu cilvēku, kurš spēj uz savu dzīvi tā objektīvi paskatīties no malas, ir krietni vieglāk runāt nekā ar tādu, kurš joprojām stāsta tikai par ciešanām un neliešiem, kuri viņam nodarījuši pāri," sarunā ar portālu "Delfi" saka Daudziņš.
Bet atgriezīsimies pie Georga Ziņģa dzīvesstāsta. 1945. gada 8. maijs, Renda Kurzemes vidienē. Diversantu vienības "Jagdverband" karavīram Ziņģim ir 20. dzimšanas diena, viņš dienesta biedriem sagādā uzdzeramos un gandrīz "nokavē" 2. pasaules kara beigas. "8. maija vakarā iedzērām, otrā rītā nevaram saprast, kāpēc visur izkārti balti karogi. Grupas sakarnieki neko nezināja, bet tad noskaidrojām – kapitulācija," 1998. gadā videointervijā Okupācijas muzejam stāstīja Ziņģis. Vēl dažas dienas pēc kapitulācijas viņi dzīvojuši pie Rendas un novērojuši, kā Latviešu leģiona vienības piebrauc pie Usmas meža masīva, pamet smago tehniku un pilnā bruņojumā aiziet mežā, lai uzsāktu partizānu gaitas.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
