Cilvēku tirdzniecība ir viens no smagākajiem iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Tas ir rupjš cilvēka cieņas un fiziskās neaizskaramības pārkāpums, kas cilvēku ievainojamības, bezpalīdzības, nezināšanas un daudzu citu faktoru dēļ skar ļoti daudz cilvēku, tostarp pašas neaizsargātākās grupas – bērnus, sievietes, vecāka gadagājuma cilvēkus, personas ar invaliditāti un sociāli neaizsargātus cilvēkus.
Cilvēku tirdzniecības galvenais mērķis ir personas ekspluatācija, un parasti tas notiek peļņas gūšanas nolūkā. Cilvēku tirdzniecībai ir dažādas formas, piemēram, seksuālā izmantošana, piespiedu darbs (darbaspēka ekspluatācija), piespiedu noziedzība vai ubagošana, turēšana kalpībā un piespiedu fiktīvās laulības. Taču cilvēku tirdzniecības fenomens ik gadu attīstās un kļūst arvien grūtāk izsekojams. Tam pamatā ir gan jaunas cilvēku tirdzniecības formas (piemēram, nelegālā adopcija un surogātmāšu ekspluatācija), gan arvien pieaugošās digitālās vides īpatsvars, 2023. gada ziņojumā vēsta tiesībsargs.
Arī Latvijā cilvēku tirdzniecība nav statiska, un, ja vēl iepriekšējos gados pārliecinoši izplatītākā forma bija darbaspēka ekspluatācija, šobrīd seksuālā ekspluatācija un piespiedu fiktīvās laulības atkal kļūst redzamākas, un arvien vairāk personu no tā cieš. Līdztekus parādās arī dažas jaunas tendences, piemēram, konstatēts gadījums, kad Latvijas pilsonis ir savervēts piespiedu ubagošanai Polijā, savukārt citā gadījumā persona tikusi piespiesta veikt noziedzīgu nodarījumu.