Foto: Shutterstock

Kādu malku izvēlēties? Kā pareizi uzsākt kurināšanu? Kuram kokam ir vieslielākā siltumatdeve? Uzzini atbildes uz šiem un citiem jautājumiem, kuras sagatavojām, apkopojot bestgardener.ru speciālistu ieteikumus.

Kā uzsākt kurināšanu

Ja krāsns ilgāku laiku nav kurināta dūmenis un pati krāsns vai kamīns var būt kļuvuši mitri. Ar aizdedzinātu avīzi ir jāizvada no dūmeņa tur uzkrājušos aukstā gaisa korķi un jāsāk kurināt ar pavisam mierīgu uguni.

Kurinot krāsni vai kamīnu, ir svarīgi caur kurtuves durtiņu gaisa padeves regulatoru ielaist pēc iespējas mazāku gaisa plūsmu – tas ļaus krāsnij uzkarst pakāpeniski un vienmērīgi. Citādi krāsnī vai kamīnā uzkrājies mitrums, kas nav paspējis atbilstoši izplūst caur dūmeni, var nelabojami to sabojāt.

Kādu malku izvēlēties

Krāsns vai kamīna kurināšanai ir jāizmanto tikai sausa malka. Mitra malka izdala mazāk siltuma un ātri piesārņo apskates stiklu. Turklāt, dedzinot mitru malku, dūmeņa kanāls pārklājas ar sodrējiem un darvu. 

Ir svarīgi, lai kurināšanai sagatavotās malkas pagales ir aptuveni vienāda biezuma - tad tās degs vienmērīgi un krāsns iesils labāk. Optimāls pagaļu biezums ir aptuveni 8-10 centimetri. 

Malkas garumam ir jāatbilst krāsns kurtuves garumam un platumam. Lielas pagales deg lēnāk un vienmērīgāk, tas garantē nemainīgu, noturīgu siltumu. Nelielas pagales deg un sadeg ātrāk, tas veicina lielāku pēkšņa siltuma izdalīšanos. 

Priede un egle degšanas laikā dzirksteļo, jo koksne ir sveķaina. Labāk no tās gatavo skalus iekuram. 

Oša malku ir grūti iekurināt, taču deg arī neizžāvēta malka, turklāt dod vienmērīgu liesmu un nedzirksteļo.

Bērza malka deg ilgi, ar vienmērīgu liesmu un nedzirksteļo. 

Alkšņa malka ātri izžūst un degot gandrīz nedūmo.

Apse ir grūti iekurināma, tāpēc labāk iekurini krāsni ar citu malku un tikai tad liec klāt apses pagales, jo tās deg ilgi un labi tur siltumu, turklāt iztīra dūmvadu.

Liepas malka ir grūti aizdedzināma, deg lēni, bet karstums ir ilgs un noturīgs. 

Nelieto kurināšanai impregnētu vai krāsotu koksni un nededzini krāsnī sintētiskas izcelsmes atkritumus, piemēram, plastmasu. Atkritumos ir daudz kaitīgu vielu, kas ne tikai bojā krāsni, bet arī kaitē videi.

Malkas siltumatdeve

Malka var dot dažādu siltumu. Tas atkarīgs ne vien no tās sausuma, bet arī koka sugas, turklāt pat vienas koku sugas vidū var būt atšķirības, tāpēc tiek mērīta sugas vidējā siltumatdeve.

Labākais koks kurināšanai ir ozols, jo tam ir vislielākā siltumatdeve, turklāt sadegot tas piepilda māju ar meža aromātu, bet tas, bez šaubām, nav iespējams, jo izmaksas ir pārāk dārgas un tā ir ozola koksnes nevajadzīga šķērdēšana.

Laba siltumatdeve ir bērzam, taču tas veido daudz sodrēju, tādēļ ieteicams pagalēm pirms kurināšanas noņemt tāsi.

Vidēja siltumatdeve ir skujkokiem, augstās sveķainības un lielā dūmu daudzuma dēļ tos gan neiesaka dedzināt atklātos kamīnos.

Populāra ir alkšņa malka, kam ir zemāka siltumatdeve, taču tā ātri iedegas, labi kuras, satur maz sveķainu vielu un degšanas laikā nedūmo. Šo īpašību dēļ to bieži izmanto cepšanai un grilēšanai.
Siltumatdeve no 1 m3 ozola malkas ir līdzvērtīga siltumatdevei no 1,3 m3 bērza malkas, 1,4 m3 alkšņa, 1,6 m3 priedes, 1,8 m3 egles un 2 m3 apses malkas. Zinot šos rādītājus, atliek tikai izdarīt savu izvēli.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!