Foto: DELFI
Šogad Rīgas ostā ienāca 62 kruīzu kuģi, tie atveda teju 70 tūkstošus pasažieru (precīzi 69 993), bet uz nākamo kruīzu sezonu jau pieteiktas 88 vizītes, pastāstīja Laura Apoga, Rīgas Brīvostas Tirgus analītikas nodaļas ekonomiste. Ņemot vērā, ka ikviens kruīza pasažieris Rīgā iztērē vidēji 46 eiro, šāds pieaugums sola arī būtisku finanšu pienesumu, bet, vai šī nozare tiešām pie mums tik strauji un veiksmīgi attīstās?

Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē Aijas van der Steinas vadībā pērn veiktā pētījumā teikts, ka pēdējos 15 gados kruīzu tūrisms arī Baltijas jūras reģionā ir attīstījies strauji, kuģu skaits pieaugums periodā palielinājies 1,6 reizes, savukārt pasažieru skaits pieaudzis 3,6 reizes.

"Attiecīgi Rīgā, kas kļuvusi par vienu no lielajām kruīzu ostām Baltijas jūrā, šis pieaugums nav bijis tik straujš, taču periodā no 2001. gada līdz 2014. gadam ienākušo kuģu skaits pieaudzis par 1,3%, bet kruīzu pasažieru skaits 2,3 reizes. Jāatzīmē, ka pēdējos divos gados Rīgā ir vērojams gan ienākošo kruīzu kuģu, gan pasažieru skaita samazinājums, kam nav viennozīmīga skaidrojuma. Iespējamie iemesli varētu būt gan cikliskums kruīzu pieprasījumā, gan krīzes ietekme uz kruīzu līnijām, gan konkurentu aktivitātes. Lai veiksmīgi attīstītu kruīzu tūrismu Rīgā nākotnē, ir nepieciešama mērķtiecīga šīs nozares plānošana un attīstība. Līdz šim kruīzu tūrisms ir attīstījies pašplūsmā, nozare ir darbojusies sadrumstaloti un attīstību ietekmē vairāki kavējoši faktori. Situāciju vislabāk raksturo šī pētījuma ietvaros iegūtais eksperta viedoklis "Gribētos saprast kā šis bizness ir attīstījies līdz šim. Par to nav īstas skaidrības. Uz kurieni viņi, t.i., mēs vēlamies iet?"," teikts pētījuma "Kruīzu tūrisms Rīgā" ievadā.

Foto: Shutterstock

Pērn Rīgas ostā ienāca 63 kruīzu kuģi un ar tiem 69 164 pasažieru. Lielākā kuģa statuss joprojām ir "Costa Pacifica" kuģim, kas Rīgā ienāk jau no 2011. gada. "Runājot par rezultātiem, ir būtiski atzīmēt, ka Rīgas ostas kruīzukuģu vai pasažieru pieauguma rādītāji nekad nebūs lineāri augoši, bet gan cikliski, kā tas raksturīgs Baltijas jūras reģiona kruīzu maršruta ostām. Lai dažādotu kruīzu ceļojuma paketi, kuģis cenšas dažādot arī pa ceļam apskatāmās pilsētas, līdz ar to tas katru gadu nekuģo vienā maršrutā. Kuģi iekļauj Rīgu vairākus gadus, tad kādu laiku izvēlas, piemēram, Ķīli un pēc gadiem atkal atgriežas Rīgā. Kopumā, kruīzu attīstības rezultāti ir vērtējami pozitīvi, nākamais gads sola 40% pieaugumu kruīzu kuģu vizītēs, ir ieguldīts liels darbs, lai iezīmētu Rīgas vārdu kruīzu galamērķu kartē un ienestu Rīgas vārdu kruīzuindustrijā," skaidro Apoga, piebilstot, ka kuģu lielums nebūt nav noteicošais "veiksmes faktors". "Rīgā ir savi griesti kuģu izmēru uzņemšanā, līdz ar to ilgoties pēc milzu kuģiem būtu aplami. Un pēc novērotā varu sacīt, ka lielie kuģi ne vienmēr nes lielāko devumu pilsētai, jo maksātspējīgākie pasažieri izvēlas mazākus, toties luksus klases kuģus."

Tūristiem patīk, bet varētu labāk

Jau minētajā pētījumā par "Kruīzu tūrisms Rīgā" noskaidrots, ka kopējā apmierinātība ar uzturēšanos Rīgā ir salīdzinoši augsta (8,32 skalā no 1 līdz 10), pateicoties Rīgas vēsturiskajai atmosfērai (8,46) un vietējo iedzīvotāju laipnībai un draudzīgumam. Savukārt, kruīzu kuģu pasažieru apmierinātības mērījumos viszemāk novērtēta Rīgā piedāvāto aktivitāšu daudzveidība (7,47 skalā no 1 līdz 10), kas liecina par neizmantotajām rezervēm, teikts pētījuma secinājumos. Jāpiebilst, ka šovasar, viesojoties uz kuģa "Costa Pacifica", arī "Delfi" novēroja visai haotisku un uzbāzīgu ekskursiju piedāvāšanu (attēlā zemāk), kā arī nepievilcīgus skatus pa ceļam no ostas līdz Vecrīgai. Vairāk lasiet šeit.

Foto: DELFI

Arī pētnieki secinājuši, ka pilsētas vide pie kruīzu termināla nav atbilstoša kruīzu pasažieru vajadzībām, jo nenodrošina pasažierus ar informāciju un uztveramām norādēm, kā rezultātā Rīga nerada viesmīlīgas pilsētas iespaidu. Rīgas pasažieru termināla apsaimniekotājiem un Rīgas pašvaldībai būtu nepieciešams izstrādāt šīs zonas labiekārtošanas koncepciju un veicināt tās īstenošanu, teikts 2015. gadā veiktā pētījuma secinājumos.

Kā skaidroja Apoga, Rīgas brīvostas pārvalde regulāri veic kuģošanas kanāla uzturēšanas un padziļināšanas darbus, lai ostā droši uzņemtu kuģus, savukārt terminālu labiekārtošana ir pašu terminālu rūpe. Jautāta, vai Rīgas ostā plānots piedāvāt kādus nacionāla stila sagaidīšanas pasākumus kuģu pasažieriem, līdzīgi kā Tallinā un Klaipēdā, kur ir suvenīru tirdziņš, tradicionālās mūzikas izpildītāju priekšnesumi un citas aktivitātes, Apoga, skaidroja, ka Brīvostas pārvalde ir rekomendējusi Rīgas Pasažieru terminālam to darīt. "Ceru, ka reiz tāda sagaidīšana arī īstenosies. Par laimi, Rīgā pasažierus vienmēr sveic Vecrīgas torņi un pilsētas tuvums, kas aizrauj pasažierus pat vairāk – bieži vien citās ostās no termināliem jāmēro ilgs ceļš līdz pilsētas centram."

Jāpiebilst, ka pašlaik Rīgas pasažieru terminālī ir četras piestātnes, no kurām vienu izmanto "Tallink" prāmis, viena piemērota mazāka izmēra kruīza un kruīza ekspedīciju kuģiem, savukārt tuvāk Vanšu tiltam piestāj lielie kruīzu kuģi. Lielo kuģu pieņemšanai kopējais piestātņu garums ir 463 metri, taču maksimālais ierobežojums kuģu garumam ir 290 metri, kas nozīmē, ka vienlaikus terminālī var stāvēt gan "Tallink" prāmis, gan "National Geographic" izpētes kuģis, gan divi vidēja izmēra kruīzu kuģi, skaidro Apoga. Savukārt lielāku kuģu uzņemšanai reizēm tiek izmantotas arī KS Termināla piestātnes Voleros.

Kur un kā latvieši ceļo ar kruīzu

Foto: Shutterstock

Kruīzi ir visstraujāk augošais tūrisma produkts pasaulē, tā tas ir arī starp Latvijas un visas Baltijas ceļotājiem. "Runājot par Latvijas un Baltijas iedzīvotāju interesi doties kruīzu ceļojumos, varu apgalvot, ka tā konstanti pieaug gadu no gada. Turklāt visos segmentos, ieskaitot ultra luksuss kruīzus, ekspedīcijas un kruīzus apkārt pasaulei (90-120 dienas)," saka Astra Kalniņa no "Baltic GSA", kas Latvijā pārstāv lielākos kruīzu operatorus. "Latvijā Jau dažus gadus, īpaši pateicoties vienam no lielajiem tūroperatoriem "Impro", populāri ir kruīzu grupu ceļojumi, kas ir alternatīva jau zināmajiem tradicionālajiem ceļojumu veidiem."

Šādu ceļojumu popularitāte pieaugot ar katru gadu, un tos piedāvājot arvien vairāk ceļojumu aģentūru visā Baltijā. Grupas no Latvijas jau pabijušas gan Dienvidamerikas, Antarktīdas, Austrālijas, Jaungvinejas kruīzā, gan Karību salu un tepat Vidusjūras kruīzos.

"Jau tagad ir veiktas rezervācijas uz ļoti interesantiem kruīziem līdz pat 2018. gada beigām. Individuālo ceļotāju kruīzu vispopulārākais galamērķis ir Vidusjūra. Citi galamērķi mainās atkarībā no sezonas. Mūsu ziemas laikā populāri ir Apvienoto Arābu Emirātu kruīzi no Dubaijas, Karību salu kruīzi, kruīzi apkārt Dienvidamerikai; Āzijas kruīzi, Indijas okeāna salu kruīzi, Austrālijas un Jaunzēlandes kruīzi. Vasaras laikā ļoti populāri bez Vidusjūras ir arī Norvēģijas fjordu kruīzi," par ceļotāju izvēli saka Kalniņa. Pēdējos gados esot ievērojami pieaugusi arī transatlantisko kruīzu popularitāte no Eiropas uz ASV, Karību salām, Dienvidameriku un otrādi.

Foto: Shutterstock

Runājot par tendencēm, kas ienāk kruīzu maršrutos, Kalniņa stāsta, ka salīdzinoši jauns piedāvājums ir ekspedīciju kruīzi, kas piemērots ceļotajiem, kuri vēlas iepazīt maz zināmas un citādi grūti pieejamas vietas. "Ekspedīciju kruīzi galvenokārt ir saistīti ar dabas izzināšanu un vietējās kultūras iepazīšanu, un tradicionālo gidu vietā parasti ir zinātnieki, kuri ceļo kopā ar ekspedīcijas dalībniekiem. Salīdzinoši jauns produkts mūsu tirgū ir arī upju kruīzi pa Eiropas upēm."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!