Foto: Shutterstock
Dabas aizsardzības pārvaldes projekts "LatViaNature" kampaņā "Ķeram svešos Latvijas dabā!" veicinās cilvēku izpratni par bīstamajām invazīvajām sugām un to radītajiem draudiem Latvijas dabai.

Kampaņa tiks atklāta 19. maijā ar filmas "Invazīvo sugu detektīvi" pirmizrādi un invazīvo sugu ekspertu diskusiju Latgales vēstniecībā "Gors" Rēzeknē. Kampaņas laikā ikvienam būs iespēja apgūt invazīvo sugu ierobežošanas metodes kopā ar dabas ekspertiem lielajā "Ķeram svešos Latvijas dabā!" talkā 15. jūnijā Vecdaugavā.

"Ar informatīvo kampaņu pievērsīsim uzmanību "svešajiem Latvijas dabā" – bīstamajām invazīvajām augu un dzīvnieku sugām, kas apdraud mūsu dabas daudzveidību. Tāpat aicināsim cilvēkus par invazīvajām sugām ziņot Dabas aizsardzības pārvaldes vietnē www.invazivs.lv jeb Invazīvo sugu pārvaldniekā.

Pievērsīsim uzmanību ne tikai latvānim, par kuru visiem skaidrs, ka tā ir invazīva suga, bet arī nu jau plaši izplatītajam Spānijas kailgliemezim un lupīnai. Vienlaikus parādīsim, ka virkne augu, par kuru apdraudējumu mūsu dabai neaizdomājamies, arī ir invazīvas sugas: Kanādas zeltslotiņa, puķu sprigane, krokainā roze, vārpainā korinte un ošlapu kļava. Tām visām ir zinātniski pierādīta negatīva ietekme uz dabas daudzveidību, un tikai sadarbībā ar iedzīvotājiem varam tās ierobežot," saka Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs Andris Širovs.

Kā ziņot?

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) vietnē www.invazivs.lv apkopota informācija par invazīvajām sugām Latvijā, lai, ieraugot tās dabā, ikviens varētu šīs sugas atpazīt un ziņot dabas ekspertiem un zinātniekiem, ļaujot agrīni atklāt un apzināt "svešo" izplatību un plānot ierobežošanas pasākumus.

Iesniegt ziņojumus var vietnē www.invazivs.lv, aizpildot īsu anketu un atzīmējot kartē atradnes vietu. Mūsdienīga dabas aizsardzība balstās zinātnē un sadarbībā – ikviena praktiskā iesaistē. Katru iesniegto ziņojumu pārbauda zinātnieki un dabas eksperti, kuri ikdienā strādā DAP, Daugavpils Universitātē un Latvijas Hidroekoloģijas institūtā.

"Invazīvo sugu detektīvi" Latgalē

Kampaņas sākumā notiks filmas "Invazīvo sugu detektīvi" pirmizrāde Latgales vēstniecībā "Gors". Pirmizrādes vieta nav nejauša – filmas darbība risinās Latgalē, kur invazīvo sugu izplatība ir īpaši strauja.

Apkopojot Invazīvo sugu pārvaldnieka datus, noskaidrots, ka Latgalē visbiežāk ziņotās invazīvās augu sugas ir Sosnovska latvānis, Kanādas zeltgalvīte, ošlapu kļava, puķu sprigane, daudzlapu lupīna un adatainais dzeloņgurķis.

Filmas sižets: divas meitenes ierodas ciemos pie vecvecākiem, lai pavadītu brīvdienas gleznainajā zilo ezeru zemē. Sastopoties ar prāvām Sosnovska latvāņa audzēm, atpūtnieces nolemj tos un citus bīstamos augus izpētīt.

Pirmizrāde notiks 19. maijā, pulksten 14 Latgales vēstniecībā "Gors" Rēzeknē, Pils ielā 4. Ieeja bez maksas.

Pirms filmas būs invazīvo sugu ekspertu diskusija, kurā piedalīsies DAP ģenerāldirektora p.i. Andris Širovs, DAP Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize, Saeimas deputāts, dabas eksperts Andrejs Svilāns, "LatViaNature" invazīvo sugu eksperte Santa Rutkovska, Valsts augu aizsardzības dienesta eksperte Astra Garkāje.

Lielā "Ķeram svešos Latvijas dabā!" talka

Kampaņā ikvienam būs iespēja praktiski pielikt savu roku invazīvo sugu iznīdēšanā un apgūt invazīvo sugu ierobežošanas metodes, kopā ar dabas ekspertiem piedaloties lielajā "Ķeram svešos Latvijas dabā!" talkā 15. jūnijā pulksten 10 dabas liegumā "Vecdaugava".

Tur gandrīz septiņu hektāru plašā teritorijā izplatījušās puķu spriganes un krokainās rozes. Tikšanās Skanstnieku ielā Vecdaugavas krastā, pie ieejas dabas liegumā "Vecdaugava".

Kā Latvijā nonāk invazīvie augi un dzīvnieki?

No Latvijas dabā sastopamajām augu un dzīvnieku sugām apmēram trešdaļa ir svešzemju sugas. Aptuveni 10 procenti svešzemju sugu ir bīstamas – invazīvas sugas, kas apdraud dabas daudzveidību Latvijā, jo tās agresīvi izplatās un izkonkurē vietējās sugas.

Invazīvie augi un dzīvnieki Latvijā nokļūst dažādos veidos – cilvēku apzinātas vai neapzinātas darbības rezultātā. Daudzi augi Latvijā ievesti kā krāšņumaugi vai lauksaimniecības kultūras, tomēr laika gaitā tie pielāgojušies apstākļiem savvaļā un izkonkurē vietējās sugas.

Gan augi, gan dzīvnieki pie mums var ieceļot arī nejauši – kuģu tilpnēs, pasta sūtījumos, podotajos stādos vai citādi. Maldīgi uzskatīt, ka svešzemnieki vairo Latvijas dabas daudzveidību, gluži otrādi – tie izkonkurē vietējos augus un dzīvniekus, veicina izmaiņas augsnē un vidē, iznīcina barības bāzi un nereti kļūst par nopietnu problēmu cilvēkiem.

Lielākā daļa šo svešzemju augu tika ievesti Latvijā 20. gadsimtā, piemēram, Sosnovska latvānis kā lopbarības augs, puķu sprigane un Kanādas zeltslotiņa kā daiļdārza augi.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!