Attīstīta vispārējā fiziskā sagatavotība ir priekšnoteikums labai bērna pašsajūtai, veselībai un iespējai nodarboties ar jebkādu sporta veidu. Līdz ar jaunā mācību gada sākumu, sportiska un veselīga dzīvesveida piekritēji aicina laicīgi sagatavoties un uzlabot savu veselību, saprotot katram savu sagatavotības līmeni, piemērotāko aktivitāšu slodzi, muskuļu, cīpslu, saišu un kaulu stiprināšanas vingrojumus. Fiziskās sagatavotības nozīmi portālam "Cālis.lv" skaidro fizioterapeite un sporta eksperte Diāna Stupele.
Vispārējā fiziskā sagatavotība ir kā pamats ikvienam sporta veidam, tā iemāca pareizu stāju un līdzsvaru. Smadzenes strādā labāk, naktīs labāk nāks miegs, sports palīdz izvairīties no dažādām veselības problēmām, kā arī tiek samazinātas dažādas psiholoģiskas problēmas – nepamatotas dusmu lēkmes, depresija, cilvēks kļūst pārliecinātāks par sevi, kā arī sports jauniešu vidū veicina dažādas sociālās prasmes.
Nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm bērnībā, arī turpmāko dzīvi cilvēks ar sportu ir uz "tu", un pastāv lielāka iespēja arī vēlāk iesaistīties dažādos sporta veidos, un sasniegt labus rezultātus.
"Bērni ļoti strauji aug, taču bieži vērojams, ka muskuļi netiek līdzi strauji augošajam ķermenim un nespēj viņu noturēt. To, protams, veicina arī mazs fizisko aktivitāšu apjoms, neveselīgs uzturs, nepareiza ergonomika skolās (galdu un krēslu augstums un mugurkaula izliekums sēžot), kā arī neatbilstoša fiziskā slodze. Līdz ar to bērnam izveidojas nepareiza stāja un var rasties visdažādākās veselības problēmas," norāda Stupele, uzsverot, cik svarīgi ir bērnam apzināties savu ķermeni, iemācīties vingrinājumu pamat kustības un to pareizu izpildi, tādējādi izstrādājot pareizu kustību stereotipu un uzlabojot koordināciju.
Kā noteikt katra individuālo fizisko sagatavotību?
Svarīgi fiziskās aktivitātes piemērot katram sagatavotības līmenim individuāli. Lai noteiktu šo līmeni, izmanto bērna fiziskās sagatavotības rādītāja EUROFIT metodi (bērniem līdz 18 gadiem), kā arī svarīgi noteikt bērna stāju un tādējādi izstrādāt individuālu treniņu programmu. Šos testus var katru gadu atkārtot un tādējādi vērot progresu bērna attīstībā.
Kas ir fiziska aktivitāte ar mainīgu (mērenu) slodzi?
Piemēri, kur fizisko aktivitāšu laikā tiek nodrošināta mainīga fiziskā slodze:
- Ātrā gaitā doties uz skolu;
- Spēlēšanās rotaļu laukumā;
- Braukšana ar skrejriteni;
- Skeitbords (braukšana ar skeita dēli);
- Skrituļošana;
- Došanās pastaigās ar suni;
- Braukšana ar riteni pa kalnainu apvidu.
- Fiziskās aktivitātes ar mainīgu slodzi paaugstina pulsu un liek bērnam svīst, tādā veidā trenējot izturību, šo aktivitāšu laikā bērns spēj runāt bez aizdusas (vai pat dziedāt).
Ko dod vingrojumi, kas tiek izpildīti augstā intensitātē?
Šie vingrojumi dod lielāku enerģijas patēriņu, stiprina muskuļus un tādējādi padara spēcīgākus kaulus. Šāda veida aktivitātēm jāveido lielāko aktivitāšu procentu.
Lai nodrošinātu šādu slodzi bērnam nepieciešams:
- Enerģiska dejošana;
- Peldēšana;
- Skriešana;
- Vingrošana;
- Futbols;
- Regbijs u.c. sporta spēles;
- Austrumu cīņas;
- Ātra braukšana ar riteni.
Šāda veida fiziskā slodze liks paātrināties gan sirdsdarbībai, gan elpošanai (darbojoties šādā slodzē bērns nevarēs pateikt vairāk par pāris vārdiem).
Kādas aktivitātes stiprina muskuļus, saites un cīpslas?
Spēcīgi muskuļi nepieciešami, lai nodrošinātu kvalitatīvas ikdienas aktivitātes, kā arī, lai stiprinātu kaulu sistēmu, regulētu cukura līmeni asinīs, asinsspiedienu un ķermeņa svaru.
Bērniem un jauniešiem muskuļu stiprināšana ieteicama, pielietojot savu svaru, kā arī pārvarot pretestību nepielietojot pārlieku lielus svarus.
Aktivitātes, kas ietver muskuļu stiprināšanu:
- Dažādas spēles ar cīņu elementiem;
- Vingrošana;
- Kokos kāpšana vai virvē rāpšanās;
- Futbols;
- Regbijs u.c. sporta spēles;
- Teniss (asimetrisks sporta veids), u.c.
Pats galvenais, bērniem jāpiedalās viņu vecumam un attīstības līmenim piemērotās aktivitātēs, uzsver fizioterapeite.
Kādas aktivitātes stiprina kaulus?
- Kaulu stiprinošas aktivitātes palīdz kaulu augšanai un stiprināšanai.
- Šāda veida aktivitātes sevī ietver:
- Vingrinājumus ar savu svaru vai pārvarot pretestību;
- Dažādi lēkšanas vingrojumi un rāpšanās kombinēti ar dažādām rotaļām;
- Dažādas fiziski aktīvas spēles;
- Skriešana;
- Vingrošana;
- Dejas;
- Dažādas sporta spēles;
- Austrumu cīņas utt.
Cik daudz fizisko aktivitāšu nepieciešams bērnam vecumā no pieciem līdz 18 gadiem, lai būtu vesels?
Lai būtu vesels un saglabātu veselību, bērniem nepieciešamas triju veidu fiziskās aktivitātes katru nedēļu: mainīga (mērena) slodze, aeroba slodze un spēka vingrojumi, kas stiprina kaulus un muskuļus.
Lai nodrošinātu fizisko aktivitāšu pamatu bērniem vecumā no pieciem līdz 18 gadiem nepieciešams:
1. Vismaz 60 minūšu garas fiziskās aktivitātes katru dienu, kam jāsastāv no dažādām slodzēm – mērenas (rotaļas, riteņbraukšana), kā arī augstākas intensitātes (teniss, sporta spēles, skriešana).
2. Trīs reizes nedēļā bērnam jānodarbojas ar dažādiem spēka vingrojumiem, kas stiprinās muskuļus un kaulus, attīstīs veiklību, kā arī jāietver dažādi lēcieni un skriešanas vingrojumi.
3. Bērniem būtu jāsamazina laiks, ko tie pavada pie TV, spēlējot datorspēles, kā arī mazāk vajadzētu pārvietoties ar automašīnu, ja iespējams, doties ar kājām vai ar riteni.