Foto: Shutterstock
"Neviens normāls cilvēks nav izaudzis bez "daktera bērziņa" palīdzības", "Mani vecāki arī par lietu sodīja, tāpēc es tāds esmu izaudzis", "Mūsdienu izlaistie bērni – žagariņus vajag, žagariņus" – tie ir tikai daži no komentāriem, ko bieži var lasīt pie rakstiem par bērna audzināšanas metodēm jeb par tēmām, kas skar atvašu disciplinēšanas jautājumus. Arī iepriekš veiktās aptaujas apliecinājušas, ka bērnus per aptuveni puse vecāku.

Portāls "Cālis.lv" tematu aktualizē saistībā ar psihoterapeites Ivetas Upenieces nesen kā publiski izskanējušo viedokli. Viņai nācies piedzīvot kārtējo gadījumu, kad vecāki bērna nopēršanu uzskatīja par gana labu metodi, lai iemācītu, kā dzīvot, bet par sekām nepadomāja…

Ja reiz runājam par šo tematu, vērsāmies arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā (VBTAI), vaicājot par kopējo situāciju valstī pēc tam, kad pēdējos gados ir tikušas organizētas vairākas sociālās kampaņas, mēģinot vecākus izglītot par to, ka ar bērna fizisku sodīšanu neviens nepanāks sev vēlamo rezultātu. Gluži pretēji – radīs smagas sekas bērna psihei, kas traucēs viņam nākotnē izaugt par labu sabiedrības locekli.

Un palūkosimies arī uz jautājuma likumisko pusi jeb to, kādi sodi vecākiem var tikt piemēroti par bērna pēršanu un kāda ir realitāte ar to piemērošanu.

Reāla sastapšanās ar pēriena autoriem

Tas "kārtīgi audzinātais" cilvēks nav kontaktā ar sevi, savām vajadzībām, knapi kontrolē savus impulsus, piedzīvo bailes, pazeminātu pašapziņu, izaug nespēdams pieņemt ne pats sevi, ne savu dzīvi.
Iveta Upeniece

Psihoterapeites ieteikti elementāri izpildāmi uzdevumi

Foto: Shutterstock

Ja ne sit mazāk, tad vismaz zina, ka tas ir slikti

Foto: Shutterstock

Pēriena iespējamās izmaksas

Foto: Shutterstock

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!