Foto: Shutterstock

Trūkst politiskās gribas, lai skolās ieviestu seksuālo audzināšanu, skolotāji nav izglītoti, bet tie, kas to varētu darīt, baidās, atzīst biedrības "Papardes zieds" vadītāja Iveta Ķelle.

To, ka skolās ir nepieciešama seksuālā izglītība, atzīst vairums vecāki, kuri šādu viedokli izteikuši tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" sadarbībā ar Latvijas Universitātes (LU) un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētniekiem veiktajā pētījumā par vecāku uzskatiem, attieksmi un kompetencēm saistībā ar bērnu seksuālo audzināšanu. Tomēr, kā norāda Ķelle, Latvijā trūkst politiskās gribas izveidot un ieviest skolās programmu seksuālajā audzināšanā.

Pirms neilga laika Valsts izglītības satura centrā notikusi kārtējā sanāksme, kurā speciālisti mēģina izveidot tā sauktās tikumības vadlīnijas, bet viedokļu sadursmes esot visai spēcīgas, tostarp par to, vai skolai vispār būtu jāiesaistās bērnu seksuālajā audzināšanā, vai tomēr šo izglītošanu atstāt tikai ģimenei. Tāpat nav vienota viedokļa par to, ko tad bērniem stāstīt par šīm lietām.

Ķelle atzīst, ka skolotāji nav izglītoti, bet tie, kuri varētu ar bērniem runāt par šiem jautājumiem, baidās, pamatā – no vecāku uzbrukumiem. Ķelle atstāsta gadījumus no skolām, kad organizācija piedāvājusi izdalīt bez maksas prezervatīvus vidusskolas klašu bērniem.

"Jūs ko, mūsu bērni nedzīvo dzimumdzīvi, noteica kādas skolas direktore. Tikmēr, ejot ārā pa skolas durvīm, pretim nāk skolniece – grūtniece. Ir skolas, kas no šiem jautājumiem grib turēties pa gabalu, sak, lai saglabātu savu labo reputāciju. Bet ir taču jāapzinās, ka Latvijā vidēji dzimumdzīvi jaunieši sāk dzīvot tieši vidusskolas laikā. Vai arī – pie mums gatavojas uz lekciju nākt kāda klase, bet zvana skolotāja un saka, lai tik nerunā neko par homoseksualitāti, citādi vecāki viņai pārmetīs," situāciju ieskicē "Papardes zieds" vadītāja.

Pētījums: Ko domā vecāki un cik izglītoti seksuālajā jomā ir paši pieaugušie

Foto: Shutterstock

Katrs trešais bērns ir redzējis seksuāla rakstura materiālus

Foto: Shutterstock

Vecumam neatbilstošu seksuāla rakstura materiālu ietekme uz bērniem

Foto: Shutterstock

Tiesu psiholoģijas eksperte Dr. psych. Dace Landmane atzīst, ka bērniem ir pieejami dažāda veida (piemēram, audio, video) seksuāla rakstura materiāli, ar kuriem bērni lielākoties saskaras interneta vidē. Tomēr tiem ir atšķirīgs saturs, ir tāds, kas var būt nekaitīgs, gan arī tāds, kas ir kaitīgs vai vecumam neatbilstošs. Tas ietekmē bērnu uztveri, emocionālo stāvokli, savstarpējās attiecības, attieksmi un uzvedību.

"Tādēļ kā alternatīvu ir nepieciešams piedāvāt vecumam atbilstošu seksuāla rakstura materiālus, kas veicina veselīgu izpratni par seksualitāti. Tāpat nepieciešams aktualizēt seksuālo attiecību veidošanā tādas vērtības kā savstarpējā sapratne, draudzība, mīlestība, cieņa un uzticība," uzskata Landmane.

Zināms, ka

  • Bērni seksuāla rakstura materiālus biežāk redz internetā (27 procenti), televīzijā un/vai filmās (19 procenti), kā arī žurnālos vai grāmatās (9 procenti);
  • Gada laikā seksuāla rakstura materiālus internetā ir redzējuši 27 procenti bērni;
  • Seksuāla rakstura materiālus internetā vairāk ir redzējuši zēni (31 procenti) salīdzinājumā ar meitenēm (26 procenti);
  • Seksuāla rakstura materiālus vairāk ir redzējuši bērni vecumā no 15-16 gadiem (45 procenti) (Brikse & Spurava, 2014).

Landmane norāda, ka bērni piekļūt seksuāla rakstura materiāliem var, mērķtiecīgi meklējot vai nejauši ar tiem saskaroties. Vecumam neatbilstoši seksuāla rakstura materiāli vai pornogrāfiska rakstura materiāli tiek definēti kā saturs, kurā "tiek attēlotas/aprakstītas seksuālās aktivitātes naturālistiskā veidā, bieži ar uzbudinātu ģenitāliju un orālu, anālu, vai vaginālu penetrāciju tuvplāniem" (Peter&Valkenburg, 2009).

Kādu ietekmi seksuāla rakstura materiāli atstās uz bērnu, nosaka faktori, kuri saistīti ar bērnu (piemēram, vecums, dzimums) un pieejamo materiālu raksturu (piemēram, daudzums, saturs).

Pornogrāfiska rakstura materiālu aplūkošana un emocionālais stāvoklis

  • 35 procenti (46 procenti meitenes, 24 procenti zēni) bērni, kuri bija redzējuši pornogrāfiska rakstura materiālus, pēc to saņemšanas jutās apjukuši. Turklāt apjukumu izrādīt bija lielāka tendence jaunākiem bērniem (9-10g.v. – 65 procenti; 11-12g.v. – 53 procenti; 13-14g.v. – 27 procenti; 15-16g.v. – 19 procenti) (Brikse&Spurava, 2014).
  • Pusaudži norāda, ka pornogrāfiska rakstura materiālu aplūkošana samazina viņu pašapziņu (Owens, Behun, Manning,&Reid, 2012).
  • Pornogrāfiska rakstura materiālu aplūkošana var veicināt zēniem bažas un nedrošību saistībā ar savu seksuālo veiktspēju, savukārt meitenēm var izraisīt nedrošību saistībā ar savu ķermeņa vizuālo tēlu (Lofgren-Martenson&Mansson, 2010).
  • Meitenes norāda, ka jūtas fiziski nepilnvērtīgākas salīdzinājumā ar sievietēm, kuras attēlotas pornogrāfiska rakstura materiālos, bet zēni baidās, būt nepietiekami vīrišķīgi salīdzinājumā ar vīriešiem pornogrāfiska rakstura materiālos (Owens, Behun, Manning,&Reid, 2012).
  • Pornogrāfisko rakstura materiālu aplūkošana izkropļo jauniešu seksualitāti, jo var ietekmēt kādas prasības viņi sev uzstāda attiecībā pret to, kas būtu jādara seksuālo attiecību laikā (Haggstrom-Nordin et al., 2006).

Par šo tēmu tuvākajā laikā piedāvāsim vēl plašāku materiālu, bet, lai palīdzētu vecākiem runāt ar saviem bērniem par sarežģītajām seksualitātes tēmām biedrība "Papardes zieds" piedāvā ieskatīties materiālā vecākiem "Pajautā tētim un/ vai mammai"– www.askproject.eu/lv. Tas sagatavots starptautiskā projekta "ASK. Pajautā mammai/ pajautā tētim. Vecāki kā galvenie padomdevēji jeb kā ģimenē runāt par seksualitāti un savstarpējo attiecību jautājumiem" ietvaros.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!