Fоtо: Privātā arhīva kolāža
Jēkabpils novada Mežāres pagastā iedzīvotāju skaits ar katru gadu sarūkot, pasta nodaļa jau likvidēta, zobārsta arī vairs nav, skola tikai līdz 6. klasei un arī to drīz klapēšot ciet pavisam. Tajā patlaban mācoties 12 vai 13 skolēnu. Darba nav. Dažas dzīvojamās mājas esot gluži kā no spoku filmām – tukšiem dzīvokļiem, tekošu jumtu un bez īstiem saimniekiem. Tieši šādā mājā dzīvo Ņina Ivanova un viņas 13 gadus vecā meita Dana Krasavceva – vienistabas dzīvoklītī ar 14 kaķiem. Mazā ģimenīte glābj likteņa varā pamestos minčus, cenšoties viņiem atrast mīlošus saimniekus un siltas mājas.

"Ar humoru jāuztver situācija," tā saka mamma par dzīvi laukos, kas vairāk līdzinās izdzīvošanai, jo ienākumi ir tik niecīgi, ka visas vajadzības nevar apmierināt. Toties abas ar meitu ir mīlestības pilnas gan viena pret otru, gan vecvecākiem no blakus ciemiem un, saprotams, minčiem. Viņiem tiek vislabākais un pretī arī tiek gūts vārdos neizsakāms mīļums un ķepiņu glāsti. Tiesa, dažreiz asākiem nadziņiem. Par Danu un viņas "mīksto" sirsniņu, palīdzot nelaimē nokļuvušiem kaķiem, esam jau rakstījuši iepriekš, taču pienācis rudens un ģimene atkal lūdz par sevi atgādināt, jo uzturēt tik daudz dzīvnieku nav vienkārši.


Ņina kopā ar meitu uz šo mazo pagastu, kas ir mammas dzimtā puse, pārcēlās pēc šķiršanās no vīra. Dzīve laukos nav viegla, taču sieviete nevienā brīdī nesūdzas, jo savā ziņā jūt arī misijas apziņu, ka nekur nedrīkst bēgt tikai dzīves apstākļu uzlabošanas dēļ. Pirmkārt, abas ar meitu rūpējas par kaķiem, otrkārt, tepat, blakus ciematos, dzīvo vecvecāki, kuriem jau virs 80 gadiem un jāpalīdz. Automašīnas ģimenei nav, tādēļ vairākus kilometrus attālos ciematus abas ar meitu apciemo ar velosipēdiem. Arī vakarā, kad esam sarunājušas sazvanīties, viņas kavē. Un ne jau tāpēc, ka ir kavētājas – abas iekļuva stiprās lietusgāzēs. Samirka. Toties apčubināja omīti.

Tāpat viņas čubina savus minčus. Četri ir savējie. Arī no dzīves skarbuma izglābtie, bet šos četrus kaķus viņas nemaz nevienam citam nepiedāvā. Viens ir visvecākais, vismīļākais – Lex, kurš mantojis arī britu īsspalvainā gēnus, jo parasto kaķenīti ciema fermā bija apciemojis īsts princis. Lex arī regulējot visus pārējos astainos mājās, – kuru vairāk pieņems, kuram jāpiesargās. Diviem ģimenes kaķiem ir nopietnas veselības problēmas – vienam epilepsija, otram – stipra alerģija. Mamma nedomā, ka kāds par šiem minčiem spēs parūpēties labāk par viņām. 10 kaķi gaida īstos saimniekus – dažāda vecuma, dažādu metienu, krāsu un raksturu, bet visi esot ļoti mīļi. Un nav skaļi ņaudētāji.

Galerijā lūko, kā dzīvo mamma ar meitu un 14 kaķiem!

Ņina filozofē – ciemā cilvēku nav daudz, toties nelaimīgu kaķu skaits nesarūk. Dažkārt arī cilvēki vienkārši pie lielā ceļa izmet kasti ar mazulīšiem. Vai arī vietējie – Ņina apbrīno, cik daudz ļaunuma dažos cilvēkos var būt, ja mierīgi pa trešā stāva logu var izmest kaķi. Vai jaunieši – saķert minčus un visādi spīdzināt. Pagastā un arī apkārtnē jau visi zina par abām kaķu glābējām un zvana, ja radusies kārtējā neatliekamā vajadzība palīdzēt. Taču ģimenes mājoklis nav bezizmēra. 14 kaķu vajadzībām tajā patlaban izvietotas piecas tualetes kastes, kuras jātīra trīs reizes dienā. Kaķi, protams, ārā netiek laisti. Visi turpat vien dzīvojas pa mājām. Un gaida savus īstos saimniekus.

Danai un viņas mammai ir sadarbība ar pāris dzīvnieku biedrībām, kas iespēju robežās palīdz gan ar pārtiku, gan finansēm, kad jāapmaksā veterinārārsta pakalpojumi, taču atbalsts nav regulārs. Bet kaķi grib ēst un apmeklēt savas labierīcības katru dienu. "Šogad kaut kā īpaši grūti kaķīšus iekārtot jaunās mājās. Pa septembri un oktobri tikai diviem izdevies atrast savus īstos saimniekus," stāsta Ņina.

Var vien iedomāties, cik daudz līdzekļu prasa šādas kaķu bandas aprūpe, vai ne? "Kaķiem visu atdodu," smej Ņina un pastāsta, ka viens izglābtais kaķēns ēdot visu, arī ķirbjus. Vegāns esot. Ķirbji, kartupeļi.... Ņina visu vasaru strādā dārzā, izaudzējot visu iespējamo, lai ziemā būtu ko ēst. Daļu no izaudzētā arī pārdod. Kaut ko uzšuj. Tie arī ir viņas ienākumi, jo darba uz vietas nav, bet izbraukāt tālu uz pilsētu nav iespējams – pilna māja minču un vecmāmiņa ar vectētiņu. Danai līdz šim tēvs arī maksāja uzturlīdzekļus, bet tagad esot sācis spuroties. Ir grūti. Lai kaķīšiem sarūpētu visu vajadzīgo, meitene arī piedāvā interesentiem uzzīmēt viņu mīļdzīvniekus. Par to saņemot pretī ziedojumu.

Dana jau no 4. klases mācās mājās – tālmācībā. Klasē bijuši vien divi bērni, no kuriem viens ar uzvedības traucējumiem. Tagad ļoti patīkot attālinātā mācīšanās, un arī kaķīši ir turpat redzeslokā. Savukārt no četrarpus gadu vecuma meitene apgūst sporta dejas. Kādreiz braukājusi uz Jēkabpili, bet tur viss paputējis, Rēzekne – pārāk tālu. Tagad viņa dejas mākslu apgūst privātstundās. Kad ir naudiņa, par ko samaksāt, tad arī dejo. Šobrīd mammai kreņķis, jo tuvojas sacensības, bet Danai nav kleitas. Arī deju kurpītes jau nedaudz par mazu. Visvienkāršākā kleita dejām tāpat maksājot pāris simtus eiro, un mammai nav šādas naudas. Bet... Jo mazāk minču mājās, jo vairāk var atļauties. Tāpēc abas cer, ka varbūt kāds būs gatavs sniegt mājas un sirds siltumu kādam astainim. Vai arī vēlēsies, lai Dana uzzīmē viņa mīluli.

Ar Ņinu var sazināties, rakstot viņai privātu vēstījumu feisbukā vai pa tālruni 29641428 (var rakstīt arī "WhatsApp").

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !