Foto: Shutterstock

Fiziskās aktivitātes parasti uzlabo pašsajūtu un stiprina organisma dabiskās aizsargspējas pret saaukstēšanās vīrusiem, taču, jo fiziskā slodze ir lielāka, jo lielāku spēka patēriņu tā prasa no organisma, tādēļ, sākot ļoti intensīvi sportot, imunitāte var pavājināties. Tiem, kuri skrien vai nodarbojas ar citam aktivitātēm ārā, papildu risku saaukstēties pašlaik rada drēgnais un nemīlīgais laiks. Portāls Interesnooo.com iesaka, kādas izmaiņas ieviest ēdienkartē, lai paaugstinātu organisma dabiskās aizsargspējas.

Pēc treniņa – olbaltumvielām bagātīgs uzturs

Foto: Shutterstock
Parasti aktīviem skrējējiem un citu fizisko aktivitāšu cienītājiem iesaka lietot olbaltumvielas un ogļhidrātus saturošus produktus. Olbaltumvielas ir nepieciešamas muskuļu atjaunošanās procesiem pēc treniņa, bet ogļhidrāti atjauno enerģijas resursus.

Gādājot par organisma aizsargspējām, īpaši lielu uzmanību vajadzētu vērst tieši uz olbaltumvielām bagātīgiem produktiem (piemēram, piena produktiem, gaļu, zivīm), jo tie veicina leikocītu jeb balto asinsķermenīšu veidošanos. To galvenais uzdevums ir atrast un iznīcināt organismā iekļuvušas nelabvēlīgas baktērijas, kā arī izstrādāt antivielas pret vīrusiem.

Tāpat vēlams uzturā vairāk iekļaut produktus, kas satur aminoskābi glutamīnu, piemēram, olas, piena produktus, soju, lēcas, zirņus un pupiņas. Glutamīns stiprina imunitāti un paātrina organisma atjaunošanos pēc treniņa.

Vairāk krāsainu augļu un dārzeņu

Foto: Shutterstock
Augļi un dārzeņi ir burtiski pārpildīti ar vitamīniem, antioksidantiem un citām vērtīgām vielām, kas nepieciešamas normālai organisma funkcionēšanai. Turklāt katras krāsas dārzeņiem ir savs "superspēks", proti, sava vērtīgo elementu buķete. Piemēram, oranžas krāsas dārzeņi un augļi satur daudz A vitamīna, kas stiprina imunitāti un veicina balto asinsšūnu vairošanos, kā arī veic citas būtiskas funkcijas, piemēram, gādā par labu redzi un veselu ādu.

A vitamīns sastopams tādās oranžās dabas veltēs kā burkāni, ķirbji, batātes jeb saldie kartupeļi, melones un saldie pipari.

Savukārt zaļajos dārzeņos, kā spinātos un kāpostos, ir daudz glutamīna, kura labās īpašības minētas jau iepriekš.

Sarkanie augļi un dārzeņi ir bagātīgi ar C vitamīnu, folijskābi un flavonīdiem, kas visi paaugstina organisma dabiskās aizsargspējas. Starp citu, dzērvenes satur tanīnus, kas traucē baktērijām pieķerties pie veselām organisma šūnām.

Tāpēc vislabāk ēdienkartē mēģināt iekļaut visu varavīksnes krāsu dārzeņus! Katrā ziņā jo vairāk dārzeņu, jo labāk. Vismaz 400 gramus dienā jānotiesā noteikti. Turklāt kartupeļi neskaitās.

Rieksti un sēklas


Foto: Shutterstock
Rudens ir laiks, kad var baudīt svaigus valriekstus un ķirbju sēkliņas. Rieksti, ķirbju sēklas, kviešu dīgsti un tumšā šokolāde – ļoti garšīgs veids, kā sagādāt organismam veselu jūru vērtīgu vielu, turklāt visi šo produkti satur vēl kādu imunitātes "atslēgelementu" – cinku, kas piedalās balto asinsšūnu veidošanās procesos un aktivācijā.

Ar cinku bagātīgu produktu ēšana ne tikai uzlabo imunitāti, bet arī mazina saaukstēšanās simptomus un veicina atveseļošanos, ja jau gadījies saslimt.

Kefīrs, jogurts un probiotikas

Foto: Shutterstock
Ikreiz, izrakstot antibiotikas, ārsti vienlaikus nozīmē arī probiotikas, lai atjaunotu normālu zarnu mikrofloru, no kuras lielā mērā ir atkarīgas organisma pretošanās spējas vīrusiem. Tas nepieciešams, jo antibiotikas iznīcina ne tikai nelabvēlīgās, bet arī labās, imunitāti stiprinošās baktērijas organismā, tādēļ probiotiķu lietošana ir ļoti svarīga.

Probiotikas ir šīs labās baktērijas, dzīvi mikroorganismi, kas labvēlīgi ietekmē cilvēka organismu, neļaujot vairoties sliktajām baktērijām.

Piemērotāko probiotisko baktēriju piedevu vajadzības gadījumā ieteiks ārsts, bet dzert kefīru vai notiesāt bezpiedevu jogurtu, kas arī satur organismam labvēlīgās baktērijas, nekad nenāk par skādi. Ieteicams glāzi kefīra vai trauciņu jogurta ieviest kā veselīgu piedevu brokastīm, piemēram, auzu pārslu putrai.

Mūsu zarnu traktā dzīvo labās baktērijas – "labās policistes", kas ir galvenās cīnītājas pret vīrusiem un infekcijām, bet, lai tām pietiktu spēka naidnieku uzveikt, tās labi jābaro, proti, uzturam ir jābūt veselīgam, daudzveidīgam un pilnvērtīgam.

Zinātniski pierādīts, ka folijskābes, cinka, selēna, dzelzs, vara, A, B6, C un E vitamīna trūkums pazemina imunitāti.

Ķiploki

Foto: AFP/Scanpix
Rudens ir laiks, kad bērni dārziņos bieži staigā ar ķiploku krellēm, lai atvairītu saaukstēšanās vīrusus. Ķiploka lietošana uzturā stiprina imunitāti, turklāt tas pat tiek dēvēts par "dabiskajām antibiotikām", jo satur vielas, kas nogalina nelabvēlīgās baktērijas.

Vislabāk to lietot svaigā veidā, piemēram, uzgriežot uz maizītes.

Miers un atpūta

Foto: Shutterstock
Tie nu gan ir ļoti efektīvi līdzekļi, kas ievērojami uzlabo imunitāti, bet šajā saspringtajā laikmetā nemaz tik viegli nav iegūstamas. Ja pārāk maz laika veltīsi miegam, pārāk ilgi aizkavēsies darbā un ik dienu izjutīsi lielu stresu, veselīgais uzturs situāciju neglābs un saaukstēšanās būs klāt, kā likts.

Centies nekrist panikā, tiklīdz rodas kaut mazākā problēma, jo ļaušanās stresam situāciju tikai pasliktina. Tā vietā dziļi elpo un ķeries vērsim pie ragiem, proti, sāc domāt, kā problēmu atrisināt. Atceries – jebkuru situāciju ir iespējams vērst uz labo pusi, vienīgais izņēmums ir nāve, no kuras gan neviens nav augšāmcēlies.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!