Vārds "permakultūra", iespējams, liek sabīties, taču tas nemaz nav nekas nezināms, raidījuma "Dārza jautājums" šīs sezonas noslēguma epizodē skaidro vadītāja, dārzniece un arboriste Ilze Andersone. "Neapzināti mēs to jau izmantojam savā ikdienā. Kā piemērs – tās pašas vecās, labās komposta kaudzes, kur jau no seniem laikiem, iestādot ķirbi, tas aug griezdamies," viņa skaidro, atklājot veidus, kā šo dārzkopības metodi efektīvi savos dārziņos pielietot arī apzināti.

Permakultūra ir saimniekošanas veids, kurā galvenais uzsvars likts uz ilgtspējību. Labākais piemērs, kurā lūkoties pēc šī dārzkopības paņēmiena piemēriem, ir daba vai, precīzāk, mežs. Tajā ieejot, varam redzēt, kā daba izmanto visus esošos resursus, lai turpinātu pilnvērtīgi eksistēt. Un tieši tas pats jādara arī savos dārzos – jāizmanto tos pieejamos resursus, kurus varam izmantot vairākkārt vai atjaunot.

Tā, piemēram, siena ruļļos varam stādīt gurķus, kuri tur augs griezdamies, jo, kā jau zinām, gurķiem patīk, ja to "kājas" ir siltumā. Un arī tā ir daļa no permakultūras – jau pērkot augus, izanalizēt dārza situāciju un to, kur konkrētais augs varētu augt vislabāk: ēnā, pusēnā, saulainā vietā vai aizvējā.

Taču saule un vējš nav vienīgie principi, pēc kuriem vadīties, ja grib veidot dārzu pēc permakultūras metodes. Vēl vērā jāņem kultūraugu "draudzība" jeb saderība. "Kā piemēru varu minēt to, ka, stādot dobē kāpostus, starpā tiem varam sastādīt samtenes vai kliņģerītes, kas ar savu intensīvo smaržu atbaidīs kāpostu balteņus," iesaka Andersone. Ja dārzā aug kāds augs, kuru vajadzētu apputeksnēt, tad arīdzan vajag padomāt par to, kas tiek stādīts apkārt, lai piesaistītu taureņus, bites un visus citus apputeksnētājus. Nākamais likums – ierīkojot sakņu dārzu, katru gadu vienā un tajā pašā vietā nevajag stādīt tās pašas viengadīgās kultūras, bet gan veikt augu rotāciju. Tādus augus kā piparmētra, citronzāle (un visi citi augi ar ļoti izteiktu smaržu) var stādīt blakus bērnu rotaļlaukumiem un smilšu kastēm, jo, šo augu lapas saberzējot, izdalīsies smarža, kas nelabprāt patīk arī odiem un citiem knišļiem.

Lai jauna dobe top!

Raidījumā dārzniece parāda praktisku piemēru, kā no baļķiem, kas tika izskaloti no turpat blakus esošās upes, izveidot dobi, kas būtu atbilstoša permakultūras principiem. Viņa skaidro, ka ir svarīgi maksimāli izmantot tos materiālus, kas pieejami jau mājās, parādot arī pavisam primitīvu piemēru: augiem apkārt apliekot kartonu, lai nezāles nesprauktos cauri un tam virsū uzbērt sienu vai svaigi nopļauto zāli, lai acij būtu tīkamāks skats.

Andersone skaidro, ka dobes, kas veidotas pēc permakultūras principiem, var būt visdažādākās. Vienkāršākais veids ir ierīkot pavisam parastu dobi, kurai apkārt vienkārši izraustām zāli un to apliekam apkārt augiem kā mulču. Dobes var veidot arī siena ruļļos vai konteineros, kas nereti tiek dēvētas arī par augstajām dobēm. Arī dārzniece izlēmusi par labu augstās dobes veidošanai, kā rāmi izmantojot baļķus, kas izskaloti no upes. Citus gadus šādus baļķus viņa izmantojusi, no tiem izveidojot bluķīšus, kuri padibeņa funkciju pilda bērnu smilšu kastē.

Kad rāmis no baļķiem izgatavots, ķeras pie permakultūras "pīrāga" veidošanai. Pīrāgu dārzniece veido no savā sētā pieejamajiem materiāliem. Vispirms ieklāj kartonu, kas neļaus cauri dzīties nezālēm, pēc tam jau sāk krāmēt rupjākus materiālus – lielākus zarus, žagarus, arī smalkas pagalītes. Tālāk var likt koku lapas, mazus zariņus, svaigi pļautu zāli un, ja vien tas iespējams, dažus nevajadzīgos krūmus teritorijā var arī sašķeldot. Tālāk laiks kūtsmēsliem vai kompostam – atkarībā, kas nu ir mājās pieejams. Ja ne komposta, ne augsnes mājās nav, protams, var pirkt to arī veikalā.

"Dobē pēcāk turpināsies sadalīšanās process, kas arī nodrošina permakultūras ilgtspēju. Tā kā šī dobīte atradīsies blakus spēļu laukumam, iestādīšu tajā mēnešzemenes, lai mazie ķipari var nākt un ēst," Andersone pastāsta. Stādīšanas laikā svarīgi ievērot starp augiem nepieciešamos attālumus, taču dārzniece atzīst, ka parasti visu sastāda nedaudz tuvāk, lai vēlāk būtu mazāka ravēšana. Taču to var aizstāt ar mulčas kārtu, piemēram, svaigi pļauto zāli. To gan svarīgi nelikt pārāk biezā slānī, lai apakšā nesāktu pelēt.

Kad viss ir sastādīts, jauno dobi atliek salaistīt. Pirmās divas nedēļas laistīt vajadzētu krietni vairāk, bet pēc tam atbilstoši laikapstākļiem. Ja iespējams, tad permakultūras principiem lieliski atbilst lietus ūdens vākšana kādā mucā vai konteinerā, lai to pēcāk izmantotu laistīšanai. Tā kā dobē jau ir iestādīti kūtsmēsli, tad pirmajā vasarā par mēslojumu var aizmirst. Taču katru nākamo pavasari gan vajadzētu to atkal bagātināt ar kūtsmēsliem vai kompostu. Vasaras laikā augus var palutināt arī ar nātru vircu vai pakaisīt nedaudz pelnus. "Es parasti lieku kušķi ar nātrēm mucā, uzleju ūdeni un gaidu, kad tās sāks rūgt – tas ir aptuveni 14 dienas. Bet gudri runājot, tas ir kilograms nātru uz 10 litriem ūdens. Kad nātru vircai "putiņa" ir nonākusi, tad var to lietot, tikai atceramies, ka nekad nelietojam tīrā veidā, jo tā varam apdedzināt augus. Šķaidām," pamāca Andersone.

Epizodes beigās dārzniece, kā ierasts, atbild uz skatītāju jautājumiem. Šoreiz Inga vaicā, vai tiešām, ķirbjus, pirms tos izstāda dārzā, vajag speciāli norūdīt? Savukārt Modris vēlas noskaidrot, kā dārzā ierobežot avenes, kas spītīgi stiepjas ārpus tām ierādītajām vadziņām.

Jūnijā "Delfi" sadarbībā ar "Stihl" aicināja dalīties stāstos un fotogrāfijās par savu skaisto augļu dārzu. Saņemti vairāki desmiti stāstu par sakoptām sētām un radošām idejām – skaties galeriju un iedvesmojies!

Konkurss noslēdzies! Veiksme šoreiz bijusi labvēlīga Ingai un Oto, kuri saņems "Stihl" rokas zāģi "GTA 26" 199 eiro vērtībā. Apsveicam! Informācija par balvas saņemšanu tiks nosūtīta privāti.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!