Foto: Shutterstock
Ne katram ir iespēja visu savu brīvo laiku veltīt dārza darbiem, taču gribas jau tās skaistās dobes un apzaļumojumus mājas tuvumā, tāpēc šādās reizēs jo īpaši jāpiemeklē augi.

Lai atvieglotu izvēli, kādus augus tad izvēlēties apstādījumiem, Nacionālā Botāniskā dārza vadošā dārzkopības speciāliste Marija Semerova iepazīstina ''Tavs Dārzs'' lasītājus ar desmit dažādām ziemcietēm, kuras noderēs, veidojot apstādījumus un puķudobes pie mājas gan pilsētā, gan laukos. Kopšana neprasīs pamatīgas priekšzināšanas dārzkopībā un milzīgas fiziskas pūles.

''Šīs ziemcietes savā būtībā ir ļoti vienkāršas un dažam, pirms saaugsies un sasniegs savas pievilcības augstāko līmeni, liksies pat necilas. Taču jau pirmajā gadā tās visas augšanas sezonas laikā pievilinās daudz dažādus tauriņus un lidojošus kukaiņus, kuriem šo ziemciešu ziedu putekšņi būs bagātīgs barības avots, bet dārzs kļūs par neparastu un noslēpumainu pasauli tās kopējam un līdzcilvēkiem.''

Mīkstais rasaskrēsliņš

Foto: Privātais arhīvs

Mīkstā rasaskrēsliņa (Alchemilla mollis) šķirne ' Thriller' ir 40 cm augsts, dekoratīvs lakstaugs. Šķirnes gaiši zaļajos, uz augšu vērstajos lapu centros lietainā laikā uzkrājas ūdens, radot interesantu vizuālo efektu ar daudz maziem ezeriņiem. Ziedi sākumā ir zaļi, vēlāk dzelteni. Tie sakopoti izteiksmīgās, bagātīgās, skrajās ziedkopās. Ziedēt sāk jūnijā.

Aug vidēji mitrās, labi drenētās augsnēs, saulainās vietās vai pusēnā. Vasaras karstajās dienās augsnei jānodrošina pietiekama laistīšana, lai augi nezaudētu dekoratīvo pievilcību. Mīksto rasaskrēsliņu 'Thriller' izmanto ziemciešu puķudobēm. Pavairo gan ar sēklām, gan dalot ceru. Ziedus var izkaltēt. Sasien buntēs, pakar tumšā telpā. Vēlāk izmanto sauso augu kompozīcijām.

Sarkanā guntiņa

Foto: Privātais arhīvs

Sarkanā guntiņa (Lychnis chalcedonica) ir daudzgadīga, līdz 130 cm augsta ziemciete ar ugunīgi sarkanām, blīvām vairogveida ziedkopām stublāju galos. Zied bagātīgi jūnija un jūlija mēnešos līdz pat augusta sākumam. Vasaras otrajā pusē pēc noziedēšanas stublāju lapas vasaras karstumā kļūst brūnas. Tāpēc labāk stādīt dobes aizmugurē, kur tajā brīdi ziedoši vai citi dekoratīvi augi to piesedz. Šo ziemcieti pavairo, dalot cerus, un to ieteicams darīt pavasarī.

Augšanai izvēlas saulainu vai viegli noēnotu vietu ar labu dārza augsni un pietiekamu mitrumu. Ziemcietīgs augs, taču ziemā, ja ir kailsals, piesedz ar mulču, sausu kūdru vai egļu zariem, lai pasargātu sakņu sistēmu no izsalšanas. Šobrīd piemirsts augs, bet lauku sētas puķu dobē tas būs ļoti iederīgs un piesaistīs skatienu ar košu akcentu pašā vasaras puķu ziedonī.

Lielā zvaigznīte

Foto: Shutterstock

Lielā zvaigznīte (Astrantia major) ir daudzgadīga, līdz 100 cm augsta ziemciete ar interesantām galviņveidīgos čemuros sakārtotām ziedkopām. Ziedkopas novietotas stublāju vai zaru galos. To ir ļoti daudz un sugai tās ir ziloņkaula vai nedaudz sārtā krāsā. Lielās zvaigznītes šķirnes ziedkopas ir košākās krāsās – no baltām līdz tumši sarkanām. Sāk ziedēt jūnijā, taču savu dekoratīvo izskatu nezaudē līdz pat rudenim.

Stādīšanai izvēlas viegli noēnotu vietu un organiskām barības vielām bagātu augsni, kura saglabā pietiekamu mitrumu, bet ar labu drenāžu. Ja vasarā iestājas ilgstošs karstuma periods, noteikti nepieciešama laistīšana. Tā izdosies saglābt skaisti zaļo cera lapotni.

Ziemasteres jeb miķelīši

Foto: Privātais arhīvs

Ziemasteres jeb miķelīši ir atceļojuši no Ziemeļamerikas. Vairāk pazīstamas ir miķelīšu šķirnes, taču ne mazāk dekoratīvas ir arī mazpazīstamās ziemasteru sugas. Tās bagātīgi zied un piemērotas ziemciešu puķudobēm. Visas ziemasteres – gan sugas, gan šķirnes – pavairo, dalot ceru, to dara pavasarī. Ceri parasti saaug ļoti cieši un kļūst koksnaini, tāpēc dažreiz līdz ar lāpstu palīgos noderēs arī kāds cirvītis vai zaru zāģītis.

Lūk, dažas sugas, kuras ir piemērotas ziemciešu puķudobei:

Līmeniskā izplestā ziemastere (Aster lateriflorus var.horizontalis) – daudzgadīgs, ziemcietīgs 10-50 cm augsts, ļoti sazarots, klājenisks lakstaugs (skatīt attēlu augstāk). Lapas mazas un šauras, kuras rudenī kļūst vara sarkanas. Zied bagātīgi vēlu rudenī ar nelieliem, baltiem ziediem, zieda centrā esošie stobrziedi ir sarkanīgi. Neizvēlīga ziemasteru suga. Teicami augs jebkurā labā, pietiekami mitrā dārza augsnē saulainā, atklātā vietā. Ēnaina vieta šai miķelīšu sugai nebūs piemērota, jo slimos ar miltrasu.

Vairogveida ziemastere (Aster umbellatus) – daudzgadīgs, ziemcietīgs 100-200 cm augsts lakstaugs (skatīt attēlu zemāk). Stublāji sarkanbrūni. Lapas lancetiskas ar izteiktām dzīslām, vienā virzienā gludas, pretējā – raupjas. Ziedi netīri balti, stobrziedi dzelteni, pēc noziedēšanas kļūst brūni. Ziedkopā ziedi parasti izkārtoti vienā līmenī, kas atgādina saulessargu un ir raksturīga šīs sugas pazīme. Ziedēt sāk jau augustā un turpina līdz pat oktobrim. Piemērota ziedošo savvaļas augu dobēm. Ļoti labs dažādu tauriņu un kukaiņu pievilinātājs rudens sezonā. Piemērota vertikālajam akcentam puķudobēs.

Foto: Privātais arhīvs

Garenlapu ziemastere (Aster oblongifolius) – daudzgadīgs, ziemcietīgs 30-60 cm augsts lakstaugs. Stublāji ļoti zarojas un veido kuplu, biezu, diezgan kokainu ceru. Lapas sīkas, ļoti daudz, aromātiskas. Ziedi violeti ar spilgti dzelteniem stobrziediem, kas pārziedot kļūst sarkanīgi. Ziedēt sāk septembra mēnesī un turpina nepārtraukti līdz novembrim. Pievilcīga ziemasteru suga. Teicams sedzējaugs. Šķirnes 'Raydon's Favorite', 'October Skies' izceļas ar bagātīgām ziedu kupenām.

Izplestā ziemastere (Aster divaricat) – daudzgadīgs, ziemcietīgs 30-50 cm augsts asteru dzimtas lakstaugs (skatīt attēlu zemāk). Cers blīvs, kupls. Stublāji stāvi, ļoti sazaroti, skaisti tumši sarkanbrūni. Lapas tumši zaļas, mazas, sirdsveida. Ziedi balti, staraini, centrā esošie stobrziedi dzelteni, kuri pārziedot kļūst sarkanīgi. Zied bagātīgi no septembra līdz pat oktobrim. Labs sedzējaugs un piemērots ziedu kompozīcijām. Pacieš sausumu un sauli. Pievilina tauriņus un citus dažādus kukaiņus. Neslimo ar miltrasu. Maz zināma, bet ļoti dekoratīva savvaļas ziemasteru suga, kuru sekmīgi var izmantot apzaļumošanā kā augsnes sedzēju.

Foto: Privātais arhīvs

Virsāju ziemastere (Aster ericoides) – daudzgadīgs, ziemcietīgs 60 cm augsts lakstaugs. Stublāji veido biezi zarotu ceru. Stublāji sākumā zaļi, vēlāk brūngani, biezi klāti ar matiņiem. Lapas zaļas, stingras, šauras kā viršiem. Veģetācijas periodā apakšējās lapas nobrūnē, sačokurojas un nokrīt. Ziedi balti, sīki, daudz, sakārtoti ķekarveida ziedkopās stublāja vienā pusē, stobrziedi dzelteni un ir līdzīgi mazie margrietiņu ziediņiem. Visagrāk ziedoša ziemasteru suga – ziedēt sāk jau augustā. Selekcijas ceļā izveidotas bagātīgi ziedošas un skatienu piesaistošas miķelīšu šķirnes – 'Snowy Flurry', 'Pink Cloud', 'Blue Star'.

Vēlā pīpene

Foto: Privātais arhīvs

Vēlā pīpene (Leucanthemella serotina) – daudzgadīgs, ziemcietīgs 120-140 cm augsts, stāvs, kupls, dekoratīvs lakstaugs. Lapas sulīgi zaļas. Pret sauli pavērsti koši balti ziedi ar zaļgandzelteno centru sakārtoti kurvīšos. Zied bagātīgi, sākot no septembra mēneša. Piemērota lielām grupām ziemciešu puķu dobēs, grieztiem ziediem. Uzmanību piesaista nejauši atlasītas vēlās pīpenes forma ar tautas dotu nosaukumu – 'Herbststern'. Tā ir bagātīgāk ziedoša, ziedi lielāki, augums zemāks, noturīgāks. Skaisto, balto ziedu dēļ angļi šo ziemcieti sauc par "gulbja dziesmu aizejošai vasarai".

Stādīšanai izvēlas pietiekami mitru, ļoti auglīgu smiltsmāla, māla augsni saulainā vietā. Pavasarī un rudenī mēslo ar attiecīgajam veģetācijas periodam piemērotu komplekso mēslojumu. Pacieš īslaicīgu sausumu. Pavairo, dalot ceru. Ar miltrasu neslimo, taču vasarā, līdzko stublāju galos ir samanāmi pumpuri, augu apsmidzina ar kādu dārzkopības veikalos nopērkamu augu aizsardzības līdzekli pret tripšiem. Parasti šī insekta bojājumus redz tikai tad, kad ziemciete rudens pusē uzzied ar daļēji attīstītiem vai kropliem baltajiem mēlziediem.

Misūri naktssvece

Foto: Privātais arhīvs

Misūri naktssvece (Oenothera missouriensis) ir daudzgadīgs, ziemcietīgs 10-20 cm augsts naktssveču dzimtas lakstaugs ar spēcīgu mietsakni. Stublāji guļoši. Lapas lancetiskas, gaiši zaļas. Ziedi pa vienam, gaiši dzelteni, 10 cm diametrā. Atveras vēlā pēcpusdienā un zied visu nakti līdz rītam. Ziedēt sāk no jūlija pirmās puses līdz pat septembra beigām.

Veģetāciju sāk vēlu – dzinumi parādās tikai maija pirmajā vai otrajā dekādē, tāpēc jābūt uzmanīgiem ar ravēšanu, lai netraumētu augsnē esošos jaunos asnus. Labi aug vidēji sausā, labi drenētā, kaļķainā augsnē saulainā vietā.

Bumbuļainā asklepija

Foto: Privātais arhīvs

Bumbuļainā asklepija (Asclepias tuberosa) – daudzgadīgs, ziemcietīgs 50–70 cm augsts asklepiju dzimtas lakstaugs. Cera stublāji stāvi, stingri, klāti ar cietiem matiņiem, biezi lapoti. Lapas pelēcīgi zaļas. Ziedkopa ir plakans čemurs, ziedi spilgti oranži ar patīkamu smaržu. Spilgtie ziedi pievilina dažādus tauriņus un bites. Zied no jūlija līdz septembrim. Pavairo ar sēklām.

Asklēpija aug sausā, pietiekami auglīgā, smilšainā augsnē atvērtā, saulainā vietā. Rudenī cerus piesedz ar sausu kūdru. Ļoti dekoratīvs lakstaugs. Piemērota dažādu ziemciešu dobēm, noziedējušās ziedkopas noderīgas sauso ziedu kompozīcijās.

Kletru zeltene

Foto: Privātais arhīvs

Kletru zeltene (Lysimachia cletroides) – daudzgadīgs, ziemcietīgs 90-120 cm augsts lakstaugs. Stublāji stāvi, klāti ar matiņiem, aplapoti. Lapas šauri ovālas, to apakšpuse bāli zaļa. Saknenis balti sārts, atgādina kreimeņu sakneni, tikai nedaudz resnāks. Ziedi sniegbalti, sīki, sakārtoti efektīgā, blīvā vārpveida ziedkopā. Atgādina budlejas ziedu. Ziedkopas gals nedaudz noliekts uz leju. Zied no jūlija beigām 15-20 dienas.

Labi aug pietiekami mitrā, drenētā, auglīgā augsnē, daļēji noēnotā vietā. Pavairo, dalot cerus pavasarī vai rudenī. Auga veģetatīvās izplešanās intensitāte strauja. Nepieciešama izplatības ierobežošana.

Ungāru akants

Foto: Shutterstock

Ungāru akants (Acanthus hungaricus) ir daudzgadīgs, ziemcietīgs, 100 cm augsts lakstaugs. Lapas zaļas, spīdīgas, vienkāršas, pretējas ar kātiņu. Lapu rozete attīstās jūnijā. Ziedi rozā, sakārtoti cilindriskā, garā, stāvā skarā četrās pretējās rindās. Ziedneši parādās jūlijā, zied līdz septembrim. Mūsu klimatiskajos apstākļos sēklas ienākas tikai ziedkopas apakšā septembrī, oktobrī. Auglis diezgan liels (2 cm) – pogaļa. Pogaļā divas pupas izmēra sēklas. Auglim žūstot, pogaļa pārplīst un sēklas izsējas 100 cm diametrā.

Šai ziemcietei izvēlas saulainu, no vējiem pasargātu vietu dienvidu pusē ar auglīgu dārza augsni un labu drenāžu. Necieš pārāk mitru un smagu augsni un stāvošu ūdeni. Bargās ziemās nedaudz apsalst saknes, bet pavasarī strauji atjaunojas. Viduseiropā akants dārzos parādījās tikai 19. gs. otrajā pusē. Šo augu vairāk pazina arhitekti nevis puķkopji, jo akanta skaistās lapas korintieši un romieši izmantoja veidojot arhitektūras elementus.

Dārza montbrēcijas

Foto: Shutterstock

Dārza montbrēcija (Crocosmia x crocosmiiflora) iegūta, krustojot divas sugas. Augs ir līdz 100 cm augsts ar zaļām zobenveida lapām, ar izteiktām gareniskām svītrām. Ziedkopa 40-60 cm gara un skraja divrindu vārpa ar piltuvveida ziediem. Ziedi 4-5 cm diametrā un atkarībā no šķirnes tie ir dzelteni, oranži vai sarkani.

Dārza montbrēcijas rudenī ieteicams norakt, apžāvēt un uzglabāt pa ziemu vēsā vietā sausās zāģu skaidās vai smiltīs, lai bumbuļsīpolus pasargātu no iežūšanas. Izstāda pavasarī – aprīļa beigās 5-8 cm dziļumā. Mainīgie Latvijas klimatiskie apstākļi nav īsti labvēlīgi ziemošanai. It īpaši kaitīgi ir periodi ar ilgstošu kailsalu. Lai gan ārā ziemojoša dārza montbrēcija nākošajā pavasarī veģetāciju sāk agrāk un arī zied bagātīgāk. Dārza montbrēciju bumbuļsīpoli ir mazi, plakani, ar tumši brūnām, šķiedrainām un sausām zvīņām. Piemērota grieztiem ziediem un spilgtu un ilgstoši ziedošu laukumu veidošanai puķudobēs.

Vairāk par montbrēcijām lasi šeit.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!