Fоtо: Shutterstock
Kad dārzu apskādē kaitēkļi, noderīgi var būt citi kukaiņi, kas kaitēkļus iznīcina. Tieši tādēļ svarīgi, lai dārzā būtu bioloģiskā daudzveidība.

Kā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) mājaslapā skaidro vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils, derīgo kukaiņu piesaistīšana var notikt gan mākslīgā, gan dabiskā veidā.

Mākslīgais veids ir noteikto plēsīgo kukaiņu sugu izlaišana dārzā. Tie ir speciāli laboratorijās pavairoti plēsīgie vai parazitējošie kukaiņi. Tos izlaiž noteiktos veģetācijas perioda brīžos, kad tie var būt visefektīvākie pret noteiktajiem kaitēkļiem. Šajos gadījumos izlaistie derīgie kukaiņi vēršas pret konkrētiem kaitēkļiem, bet neseko tālāka situācijas stabilizēšana, jo, barības bāzei aptrūkstot, tie iet bojā, un nākamajā sezonā viss ir jāsāk no jauna. Ir ziņas, ka, izlaižot dārzā katru gadu trihogrammas, kādas trīs, četras sezonas pēc kārtas kopējā kaitēkļu populācija tiek pazemināta zem ekonomiski kaitīgā sliekšņa.

Lai piesaistītu savvaļas derīgos kukaiņus, kuri ir lielā skaitā – dažādu sugu mārītes, zeltactiņas, ziedmušas, kāpurmušas, spožlapsenītes, jātnieciņi, skrejvaboles –, ir jārīkojas citādāk. Lielā mērā, nostiprinot pakalpojuma augu audzēšanu, mēs sekmēsim derīgo kukaiņu savairošanos.

Ziedošie augi ir viens no priekšnosacījumiem, lai šos kukaiņus piesaistītu. Tas ir nepieciešams tāpēc, lai dažādu sugu pieaugušajiem kukaiņiem būtu, kur baroties, jo tie barojas tikai ar šo augu izdalīto nektāru. Īpaši izceļas kurvjziežu dzimtas augi – dilles, ķimenes, anīss, koriandrs, fenhelis. No savvaļas augiem – savvaļas burkāns. Tādā situācijā mums pat būs grūti pamanīt to brīdi, kad attiecīgās grupas derīgie kukaiņi ir noreaģējuši uz konkrētas kaitēkļu sugas savairošanos. Visticamāk, reakcija būs no vairākām sugām, līdz ar to "uzbrukums" kaitēkļiem būs daudzveidīgs un efektīvs.

Citādāk ir ar skrejvabolēm, tās efektīvi pārskata teritoriju zemsedzē. Viena skrejvabole barošanās nolūkos var pārvietoties vairāku desmitu metru attālumā. Tām nevajag neko īpašu, bet tikai iespēju paslēpties gaišajā dienas laikā. Tās parasti slēpjas zem kaut kā. Narvils novērojis, ka sevišķi daudz skrejvaboļu ir tur, kur ir kādi akmeņu krāvumi, derēs arī dēļu gali, celmi. Skrejvabolēm ir daudz sugu, un visas var palīdzēt. Mēs tām palīdzam, parūpējoties par paslēptuvēm. No jaunākiem daudzgadīgajiem augiem kaitēkļus var arī nokratīt, jo īpaši vakarpusē. Tie nepaspēs uzrāpties atpakaļ uz saimniekauga, jo zemsedzē krēslas stundā medības uzsāk skrejvaboles.

Vēl varam dot labu artavu derīgo kukaiņu pavairošanā, un tā ir kukaiņu viesnīcu izgatavošana. Caurulītes no dažādiem augu stiebriem – niedrēm, suņuburkšķiem, latvāņiem. Var saurbt caurumiņus koksnes klučos. To visu paliekot zem jumtiņa, neaizmirstam par aizsardzību pret putniem, abās pusēs liekam metāla sietu, tik smalku, lai putni ar knābi netiktu klāt augu stublāju caurulītēm un koka klučos izurbtajiem caurumiem, kur iemājos dažādi derīgie kukaiņi.

Par citiem veidiem, kā efektīvi apkarot kaitēkļus dārzā, lasi LLKC mājaslapā, klikšķinot šeit.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !