Fоtо: F64

Šā gada jūnijā no Jūrmalas liedagiem tika izvestas 76 tonnas atkritumu, savukārt pie pludmaļu ieejām un izejām savākts ap 68 tonnām atkritumu – lielākoties tie ir cilvēku radīti, tāpēc mūsu pašu rokās ir spēja parūpēties par apkārtējās vides tīrību, saka pilsētvides uzturēšanas uzņēmuma "Vizii Urban" valdes loceklis Ģirts Baltrums.

Šogad "Vizii Urban" rūpējas par Baltijas jūras piekrastes tīrību teju 30 km garumā – Jūrmalā un Liepājā, kā arī Vakarbuļļos Rīgā, kur pludmales ir īpaši apmeklētas.

"Peldsezonā liedagus kopjam katru dienu. Baltās smilšu pludmales ir mūsu kopīga vērtība, par ko jārūpējas visiem kopā, lai mūsu bērniem, mazbērniem un mazmazbērniem atstātu tās vēl tīrākas, zaļākas un skaistākas," piebilst Baltrums.

Pēc Baltruma teiktā, ja salīdzinām jūras piekrastes tīrību Majoros un Kaltenē, noteikti jāņem vērā fakts, cik daudz cilvēku, rēķinot uz vienu kvadrātmetru, šīs vietas apmeklē. "Latvijā tīrākās pludmales ir tur, kur ir maz cilvēku, jo gandrīz visu, ko mēs savācam pludmalēs, ir atstājuši to apmeklētāji," saka Baltrums.

Visbiežāk pludmalēs tiek atstāti sīkie atkritumi, piemēram, izsmēķi un korķi, kas iespiežas smiltīs, tāpēc ir grūtāk salasāmi. Izplatīti ir arī plastmasas maisiņi, vienreiz lietojamie trauki, plastmasas un stikla pudeles, salvetes, žurnāli, ēdiena pārpalikumi – viss, ko iedzīvotāji ņem līdzi, lai izbaudītu brīvdienas un kavētu laiku pie jūras.

Pilsētvides uzkopšanas uzņēmuma pārstāvis dalās ieteikumos, kā pludmales pieredzi padarīt patīkamu atpūtniekiem un kā rūpēties par to tīrību.

Uz pludmali ar nelielu, vairākkārt lietojamu kārbiņu atkritumiem

"Svarīgākais ieteikums iedzīvotājiem – ar ko atnāci uz pludmali, ar to arī aizej prom jeb neatstāj smiltīs to, ko atnesi. Ja šķiet, ka tuvumā nav atkritumu urnas, nelielu tverti, piemēram, plastmasas kārbiņu, var paņemt līdzi un pēc tam to iztukšot tuvākajā konteinerā," skaidro Baltrums.

Atkritumu samazināšanai liedagā kritiski svarīga ir apmeklētājiem pieejama infrastruktūra – jo lielāks atkritumu urnu skaits un tuvāk tās atrodas, jo drīzāk dažādi pārpalikumi nonāks tur, nevis smiltīs. "Piemēram, Jūrmalas pašvaldība iepirkumā bija iekļāvusi prasību uzstādīt atbilstošu skaitu atkritumu urnu gan pludmalē, gan pie celiņiem, kas ved prom no pludmales. Šajās zonās ir iespēja šķirot atkritumus, un redzams, ka iedzīvotāji to arī dara," piebilst Baltrums.

Viens no grūtākajiem uzdevumiem pludmales uzkopšanā ir tieši mazie, smalkie atkritumi, piemēram, cigarešu izsmēķi un pudeļu korķi, tāpēc Jūrmalas un Rīgas Vakarbuļļu pludmales uzkopšanai "Vizii Urban" izmanto unikālu un inovatīvu tehnoloģiju – ar smilšu sijāšanas iekārtu aprīkotu automobili.

Sijāšanas ierīcei ir piestiprināti sari, kas iestiepjas zemē septiņu centimetru dziļumā. Ar to tiek irdināta zeme, izrokot arī mazas atkritumu vienības, kuras jau ir dziļāk smiltīs. Šīs tehnoloģijas atvieglo uzkopēju darbu un padara vidi daudzkārt patīkamāku pludmales viesiem.

Ja nevar izturēt bez cigaretes, tad vismaz neaproc izsmēķi smiltīs!

Kaut arī pašvaldību noteikumi pludmalēs aizliedz smēķēt, smiltīs atstātie cigarešu izsmēķi liecina, ka ne visi to ievēro. Turklāt atbilstoši "CleanR" grupas uzņēmuma "Zaļā josta" veiktās aptaujas rezultātiem diemžēl 27% respondentu aprok izsmēķus smiltīs. Vēl aptuveni 9% to nomet zemē, ja tur jau ir piegružots vai ja blakus nav atkritumu tvertnes.

Cigarešu izsmēķi ir izplatītākā piesārņojošā atkritumu vienība pasaulē. Cigaretes filtrs satur plastmasu, tāpēc nomest izsmēķi zemē ir tas pats, kas izmest plastmasas glāzi, pudeli vai maisiņu, tikai līdz ar cigaretes plastmasu dabā nonāk arī tās filtrā uzkrātās kaitīgās vielas. Turklāt izsmēķis, nonācis dabā, sadalās mikroplastmasas šķiedrās aptuveni 15 gadus, turpinot šajā laikā piesārņot vidi un radīt riskus cilvēka veselībai.

"Īpaši svarīgi ir vēlreiz un vēlreiz atgādināt ikvienam smēķētājam, lai arī izsmēķis ir maza atkritumu vienība, tas rada būtisku kaitējumu videi. Izsmēķi ir jāmet sadzīves atkritumu tvertnē. Ja tuvumā tādas nav, būtu tomēr jāpaņem līdzi kastīte, kurā salikt izsmēķus, vai pārnēsājamie un slēdzamie pelnu trauki, lai pēc tam tos izmestu tuvākajā atkritumu konteinerā vai urnā. Savukārt pludmales apsaimniekotājam ir svarīgi parūpēties, lai tajā būtu uzstādītas atkritumu tvertnes vai speciālas vietas, kur var smēķēt un izmest izsmēķi," uzsver Baltrums.

Izmēģini vairākkārt lietojamus traukus

Vienreiz lietojamo trauku vietā izvēlieties daudzkārt lietojamos plastmasas traukus – mūsdienās tiem ir augsta kvalitāte, tos var mazgāt trauku mazgājamā mašīnā, kā arī tie izskatās estētiski pievilcīgāki. Jā, sākotnēji tā varētu būt lielāka investīcija, taču ilgtermiņā atmaksāsies, jo tos nebūs jāpērk atkal un atkal. Tāpat arī našķus un uzkodas var likt plastmasas vai metāla kārbās, nevis polietilēna maisiņos, kurus itin bieži vējš aiznes, kur pagadās.

Pat kafejnīcās vieglus atkritumus jāizmet uzreiz

Vējš piedzimst ne tikai Liepājā, bet tas ir arī citās Latvijas pludmalēs. Nereti liedagos nonāk atkritumi no tuvumā esošajām kafejnīcām, jo teritorija, kurās ir bāri vai kafejnīcas, jāapsaimnieko uzņēmējiem pašiem, bet tas ne vienmēr tiek ievērots. Prieks par apzinīgiem saimniekiem, bet diemžēl mēdz būt arī laikus nenokopti pelnu trauki vai pudeles, kas, vējam pieņemoties spēkā, tiek iepūstas pludmalē. Protams, arī apmeklētāji šeit var palīdzēt, vieglos atkritumus uzreiz izmetot tiem paredzētās tvertnēs.

Aizstāt stikla iepakojumu ar vairākkārt lietojamo plastmasu vai metālu

Dodoties pie jūras, neņemiet stikla iepakojumus! Stikls var saplīst, atstājot smiltīs lauskas, kas var apdraudēt atpūtnieku, tai skaitā bērnu, veselību.

Lai arī tehnoloģijas ļauj atrast arī smiltīs ieraktus atkritumus, tomēr simtprocentīgi visus sīkos priekšmetus savākt nav iespējams. Piekrastē jāņem vērā vēja faktors – iespējams, sākotnēji uzkopjot pludmali, šķiet, ka atkritumu nav, bet tad vējš var aizpūst smiltis un zemē parādās jauni izsmēķi, korķi vai stikla lauskas.

Cienīt sevi un citus – higiēnas precēm vieta ir sadzīves atkritumos

Neatstāj higiēnas preces pārģērbšanās kabīnē! Diemžēl, bet ikdienas darbs, uzkopjot pludmali, ir savākt izlietotus sieviešu higiēnas priekšmetus, kas tiek atstāti turpat pārģērbšanās kabīnēs. Siltā laikā ar šo nākas saskarties teju katru dienu.

Neaiztikt mirušus dzīvniekus

Latvijā joprojām aktuāla ir putnu gripa, tāpēc gadījumos, ja piekrastē gadās redzēt no jūras izskalotu beigtu putnu, to nedrīkst aiztikt, aprakt zemē vai mest atkritumu konteinerā. Tādās situācijās, lai neizplatītu infekciju, uzreiz jāziņo glābējiem, ja pludmalē tādi ir, vai pašvaldībai. Šāda pati kārtība jāievēro arī tad, ja pludmalē redzams beigts dzīvnieks, piemēram, ronis.

Aļģes savāc naktī

Pudeles ar iekšā ievietotiem vēstījumiem mūsu krastos tiek izskalotas reti, aļģes redzam daudz biežāk. No jūras piekrastēm tiek izvāktas tās aļģes, kuras tiek izskalotas krastā. Tiesa, šie darbi ir ļoti grūti prognozējami. "Ar cilvēkiem ir vienkāršāk – ja ārā ir karsts laiks, visticamāk, būs vairāk atkritumu, ko savākt, bet grūti prognozēt, kādi būs vēji un straumes, kas varētu izskalot aļģes. Rīgas pludmalēs aļģes ir reti, bet Jūrmalā ir vietas, kur tās ir gana regulāri," stāsta Baltrums.

Viņš arī skaidro, ka aļģes parasti tiek savāktas naktī. Tāpēc, ja kādreiz naktī, dodoties pastaigā, gadās redzēt smago tehniku pludmalē, tad, visticamāk, tur tiek vāktas aļģes.

Esam atbildīgi kopā

Dodoties atpūsties, visticamāk, vienmēr būs atkritumi – sākot ar ābola serdi, beidzot ar plastmasas pudeli vai papīra salvetēm. Svarīgākais ir tas, kā mēs rīkojamies tālāk; ja kāds jau ir izmetis izsmēķi vai skārda bundžu nevietā, tad kāds būs mūsu lēmums – izmest turpat blakus vai paspert pāris soļus līdz atkritumu urnai? Tā ir katra paša atbildība. Līdzīgi ir ar noteikumu nevest mājas mīluļus uz pludmalēm, kur tas nav atļauts, ievērošanu, kā arī sakopt pēc sava mājdzīvnieka tajās pludmalēs, kur suņi drīkst uzturēties. Vēl vairāk – varbūt varam arī kāda nevietā izmesto plastmasas pudeli aiznest līdz tuvākajam konteineram?

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !