Linda, kuri ir tie mirkļi, kas jūsu darbā sagādā vislielāko gandarījumu?
Tā sajūta kopumā ir ļoti forša, jo es zinu – tas, ko mēs darām, ir ļoti, ļoti vajadzīgs. Mammītes mums raksta un ļoti novērtē mūsu darbu, slimnīcas ir priecīgas par palīdzību. Kad pēdējo reizi bijām Vienības gatvē (Bērnu klīniskā universitātes slimnīca), mūs ieveda arī pie mammītēm un mazajiem bērniņiem. Ikdienā viņas ir tā pārmocījušās, tas ir ļoti, ļoti grūti. Māsiņa brīnās – jūs visu laiku smaidāt. Jā! Mēs ejam pie mammām, aiznesam viņām darbiņus un arī viņas sāk smaidīt, starot mums līdzi. Diemžēl psiholoģiskais atbalsts Latvijā ir nožēlojamā līmenī, tādēļ būtiski, ka mēs vecākus varam iepriecināt ne tikai ar adījumiem, bet sniegt arī šo psiholoģisko palīdzību, ar viņiem sarunājoties un atbalstot. Tad mēs zinām - ir padarīts labs darbiņš.