Rotalļietu ražošanas industrijā strādā labākie psihologi, tā uzskata Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pedagoģijas nodaļas profesore, psiholoģe Lūcija Rutka, stāstot par rotaļlietu izvēli bērniem un skaidrojot, kāpēc puikām ieroči kā mantas ir vajadzīgi un kāpēc bērniem patīk rotaļlietas briesmoņu izskatā.

Lai gan trakais Ziemassvētku dāvanu pirkšanas bums ir garām, zināms, ka rotaļlietas bērniem vecāki iegādājas ne tikai svētkos. Jānorāda, ka bērni mantas izvēlas paši, un vecākiem patiesi vajadzētu respektēt šo bērnu izvēli, jo tā cieši sasaucas ar viņa emocionālo stāvokli.

Piemēram, nereti pieaugušie neizprot, kā bērniem var patikt mantas ar lielajām galvām, kur ķermeniskās proporcijas kādam zvēram vai lellei neatbilst nekādiem standartiem - milzīga galva ar milzīgām acīm, bet pats ķermenis tikai maza daļiņa no visas rotaļlietas. Skaidrojums šim fenomenam, kādēļ bērni šīs mantas vēlas, ir vecāku uzmanības trūkums. Rutka atgādina, ka pirmais, ko mazais sāk zīmēt, tikko iemācījies noturēt zīmuli, ir cilvēku sejas, un bērns to vairāk iztēlojas kā mammas seju. Ja mamma ir pārāk aizņemta, bērns rotaļlietā ar lielo galvu neapzināti mēģina notvert to skatienu, ko sniegtu mamma. Zemapziņā bērns mantu asociē ar pieaugušo, kas nevar vai nevēlas mazajam veltīt pietiekamu uzmanības devu.

Mošķi - bērniem patīk ne tikai viss saldais un smaidīgais, bet arī dažādi briesmoņi, un tā ir daļa no paša bērna būtības. Līdz ar šādu rotaļlietu esamību bērns izdzīvo dažāda veida bailes, kas maziem bērniem ir ierasta lieta. Piemēram, no astoņus līdz 12 gadus veciem bērniem parasti ļoti patīk spoku stāsti. Tos klausoties, stāstot, lasot tiek kāpinātas, kāpinātas bailes, un tad notiek izlāde jeb atbrīvošanās. Vecākiem vajadzētu atminēties, kā paši bērnībā tos stāstīja un baidījās.

Rotaļlietas savā veidā pilda psihoterapeita funkciju, tikai vecākiem vajadzētu papētīt to būtību, kādas funkcijas konkrētā manta sniedz bērnam. Ko tas priekš bērna nozīmē - spēt saskatīt rotaļlietas labās un sliktās īpašības. Ja bērns vēlas, vecāku ieskatā, neglītu vai agresīvu rotaļlietu, tas nebūt nekas slikts nav. Šāda izvēle vairāk mudina vecākus domāt, kāpēc bērns to vēlas. Protams, ja bērns pastiprināti izrāda interesi par dažādiem šaujamajiem, duramajiem, tad jā - tā ir sava veida agresijas izpausme. Bet jāsaprot, pret ko? Ne jau pret rotaļlietu.

Puiku štelles

Raugoties no kultūrvēsturiskā aspekta, vīriešiem vienmēr patikuši ieroči - fallistiskais simbols, tas ir vēsturiski un neviens to nevar noliegt, norāda psiholoģe. No senatnes pastāv instinkti, ka vīriešiem nepieciešami ieroči. Mūsu senči ar ieročiem rokās gāja medīt, aiztsāvēja savas dzimtas sievietes. Un kāpēc lai tas mainītos mūsdienās? Ieroči puikam ir kā vīrišķības apliecinājums. No vienas puses, protams, tas ir šausmīgi, jo ieroči nogalina, bet no otras puses - pastāv šis vēsturiskais aspekts. Vecākiem, kuriem aug puikas, ir jāvēro, kādas spēles ar tiem tiek spēlētas, jāpapēta, kas dominē - aizstāvja loma vai "sliktā" tēls.

Ja puiku audzina sievietes, piemēram, mamma un vecmāmiņa un pa vidu vēl kāda tante vai krustmāte, un kuras pasaka, ka ieroču mājās nebūs, puika tāpat par tiem sapņo, un viņā rodas vēl lielāka kāre pēc tiem. Šādā ģimenes modelī nereti aug sievišķīgs vīrietis, kuram iztop, viņu ļoti sargā, un kas par traci notiek, ja zēns atnāk mājās ar zilu aci! Noteikti puikām jāļauj spēlēties ar vīrišķības izpausmes mantām, taču šīs ir būtiskas spēles, kurās vecākiem jābūt netieši klāt, lai izdarītu nepieciešamos secinājumus, vai patiesi puika neizrāda pārāk lielu agresiju un nejūt baudu kādu "nogalinot".

Meitenes - pavarda sargātājas

Arī no vēstures - sievietes vienmēr bijušas pavarda sargātājas. Tāpat no seniem laikiem, lai varētu piesaistīt sev uzmanību no vīriešu dzimuma pārstāvju puses, sievietes vēlējušās būt pievilcīgas. Šis attiecas, piemēram, uz pazīstamajām Bārbijām, kas meitenēm patīk joprojām. Tāpat sievietes visos laikos bijušas bērnu dzemdētājas, tāpēc arī mazās meitenītes tik ļoti iemīļojušas lelles, kas ir kā mazuļi - "Baby born", piemēram.

Jā, ir meitenes, kurām tāpat ļoti patīk spēlēties ar automašīnām. Un tas arī atspoguļo sociālo jomu. Ja agrāk reti kāda sieviete sēdās pie autostūres, tad tagad reti kurai nav autovadītāja apliecības. Attiecībā pret rotaļlietu izvēli pastāv gan izzinošā loma, gan sociālā, pasaule un lietas tajā mūsdienās ir tik dažādas. Katrā ziņā - vecākiem nevajadzētu bērniem uzspiest vienu vai otru rotaļlietu, bet ļaut izvēlēties - ja meitene vēlas, lai spēlējas ar mašīnītēm. Psiholoģe atzīmē, ka katrai meitenei ir arī vīriešu kompetences un otrādi. Viss ir atkarīgs no audzināšanas, kā arī, kā šīs lietas ir ģenētiski nodotas - cik daudz katrā mazajā cilvēciņā ir vīrišķā un cik daudz sievišķā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!