Foto: Shutterstock
Gandrīz katrs dārza draugs ir kompostējis augu atliekas un nezāles, pēc kāda laika iegūstot labu mēslojumu. Un gandrīz katrs sevi uzskata par ekspertu šajā jautājumā. Organisko atkritumu trūdēšana ir dabīgs, bet ne tik spontāns process, tāpēc šajā rakstā pievērsīšu uzmanību šķietamiem sīkumiem, kas vēlāk būtiski ietekmēs iegūtā komposta vērtību.

Lai veidotos komposts, tam vajadzīgs izejmateriāls un faktori, kas nodrošina kompostēšanas procesu.

Sākumā jāizvēlas komposta kaudzes vieta un veids. Vēl joprojām sastopami dārznieki, kas izravēto nezāli met pie žoga. Rezultātā pie žoga veidojas ļoti auglīga augsnes kārta, kur tā vien gribas iestādīt avenes. Tā darīt nevajadzētu, jo šādā stādījumā avenes kopt būs apgrūtinoši, turklāt tur izveidojies komposts neatgriezeniski bojās žogu, arī metāla. Kaudzei var izvēlēties speciāli veidotu kasti (stacionāru vai pārvietojamu) vai norobežojumu. Labāk vairākas kastes, lai no vienas varētu ņemt gatavu kompostu, kamēr pārējās noris kompostēšanas process. Ja nav īpašu estētisku prasību, var rīkoties vienkāršāk. Izvēlas viszemāko vietu dārzā, kuru vajadzētu aizpildīt, iedzen četrus mietus, apliek apkārt visparastāko žoga sietu. Kad komposts izveidojies, konstrukciju noņem, kompostu izlīdzina turpat. Skats gan nebūs pievilcīgs, bet atvieglos lielos pārvietošanas darbus. Ja kaudze atradīsies saulainā un/vai vējainā vietā, tā vairāk būs pakļauta izžūšanas procesam, līdz ar to biežāk jālaista. Lai kur atrastos komposta kaudze, tai jābūt ērti pieejamai.

Vai kaut kas jāliek kaudzes apakšā?


Ir vairāki ieteikumi, vai un kam jābūt zem komposta kaudzes. Svarīgākais, kas jāņem vērā, – kur paliek iztecējušais šķidrums? Ideāls variants – ja šo šķidrumu var savākt! Taču tad jāveido noslēgta kaudzes apakša ar noteces iespējām. Vienkāršākais variants − zem kaudzes paklāts ūdens necaurlaidīgs materiāls, blakus izrokot nelielu padziļinājumu. Savāktais šķidrums ir vērtīgs komposta ekstrakts, kurā izšķīduši tobrīd kaudzē esošie barības elementi. Stipra un bieža lietus periodos, šķidrumam aiztekot projām, komposts var zaudēt pat ļoti lielu daļu no savas vērtības, turklāt tiek piesārņoti gruntsūdeņi, nodarot kaitējumu videi. Minimums, kas būtu jāizdara, – pirms kaudzes veidošanas uzbērt skaidas vai sausu kūdru vismaz 15 līdz 20 centimetru biezumā, kur iesūkties vērtīgajam šķidrumam.

Cik lielai kaudzei jābūt?


Jo lielāka, jo labāka. Visbiežākā kļūda – kaudze ir par mazu. Minimālais kaudzes apjoms ir, sākot no 1,5 kubikmetriem, tas nozīmē, vismaz 1,5 metru augstumā un tikpat platumā. Jārēķinās, ka trūdēšanas procesā kaudze samazinās par 50 procentiem, tātad sākotnējam apmēram jābūt vēl lielākam. Apjoms nepieciešams, lai kompostējamais materiāls spētu sakarst līdz +60 grādiem pēc Celsija, tā iznīcinot augu slimību ierosinātājus. Arī liela daļa nezāļu sēklu zaudē dīgtspēju.

Vai drīkst kompostēt slimus un kaitēkļu apsēstus augus?


Pilnīgi veselu augu gandrīz nav, pat nezāles uzrāda kādas slimību pazīmes, bieži ir aplipušas ar laputīm. Protams, uzliekot slimus augus kaudzes virspusē, vējš slimību sporas var aizpūst uz blakus augiem, tāpēc kaudze regulāri papildināma, lai slimie augi kaudzē atrastos pēc iespējas dziļāk. Virs komposta kaudzes var iesēt sinepes. To var sākt darīt jebkurā brīdī, arī tagad, tās sadīgst ļoti ātri. Nākamo augu atlieku kārtu virsū liek neatkarīgi no tā, vai sinepes ir pāris centimetrus garas vai jau ziedošas. Starp augu atlieku kārtām esošās sinepes saglumēs, iznīcinot slimību ierosinātāju sporas. Virs nākamās kārtas atkal sēj sinepes, to var darīt vairākas reizes sezonā.

Kāpēc komposta kaudze jānosedz?


Komposta kaudzi vēlams nosegt, lai pasargātu topošo mēslojumu no barības vielu, īpaši slāpekļa, izgarošanas. Komposta kaudzi var nosegt ar koku lapām, kūdru, kaut zāģu skaidām. Var izmantot arī jebkādu ūdens piekļuvi mazinošu vai necaurlaidīgu materiālu. Labāk kaudzi nosegt kaut ar melno plēvi, nekā nenosegt vispār. Organiskajai vielai satrūdot, slāpeklis atrodas dažādu savienojumu, pārsvarā amonija (NH4+) un nitrātu (NO3-), formā. Ja kompostā trūkst ūdens, siltā laikā amonijs pārvēršas par amonjaku un izkūp atmosfērā. Šo procesu vēl vairāk veicina sārmainu vielu, piemēram, pelnu, pievienošana kompostam. Savukārt pārlieku lielā mitrumā gaistoši savienojumi veidojas no nitrātu formā esošā slāpekļa.

Foto: Shutterstock

Oglekļa un slāpekļa attiecība

Tikai kaudzes apjoms vēl nenodrošinās veiksmīgu kompostēšanas procesu. Temperatūru uztur mikroorganismi, kuru vairošanos nosaka oglekļa (C) un slāpekļa (N) attiecība kompostējamā materiālā. Mikroorganismi organiskās vielas sadalīšanai patērē slāpekli. Ja tā trūkst, mikroorganismu populācija strauji samazinās un temperatūra komposta kaudzē krīt. Optimālai C un N attiecībai jābūt 25–30:1. Precīzu C un N attiecību var noteikt tikai laboratorijā, bet ikdienā der atcerēties, kādi materiāli ir slāpekļa un kādi oglekļa avoti. Piemēram, zāģu skaidās C un N attiecība ir 400–800:1, salmos līdz 200, koku lapās ap 400. Šie materiāli, vieni paši sabērti kaudzē, trūd ļoti lēni, tāpēc, tos kompostējot, jāpievieno materiāli ar augstu slāpekļa saturu – nepāraugusi pļauta zāle, dažādi augļu un dārzeņu atkritumi. Reizē jāseko kaudzes mitrumam. Pārāk sausā, kā arī pārlieku mitrā kaudzē bioloģiskā aktivitāte būs zema, trūdēšanas process ievilksies, daļa materiālu nebūs satrūdējusi. Optimāla C un N attiecība ir pakaišu kūtsmēslos, tie labi satrūd bez kādu papildvielu pievienošanas. Kompostā oglekļa jeb sausos (brūnos) materiālus un slāpekļa jeb slapjos (zaļos) materiālus vajadzētu likt kārtām, lai baktērijai vai sēnei slāpeklis nav jāmeklē pa visu komposta kaudzi. Jāatceras, ka jauna zāle vienmēr saturēs vairāk slāpekļa nekā pāraugusi. Ja zāles pļāvējs aprīkots ar savācējkasti, rudenī pļauj zāli, braucot pāri nobirušajām lapām. Lapas tiks sasmalcinātas un sajuktas ar zāli, radot izcilu C un N attiecību. Ja jākompostē liels lapu daudzums un pietrūkst slāpekli saturoša materiāla, sakrautās lapas var laistīt ar vircu – vai tā būtu kūts, nezāļu vai nātru virca – visas satur daudz slāpekļa. Ja vircas nav, starp lapu kārtām var pakasīt karbamīda vai amonija nitrāta sauju. Kompostēšanas procesu veicinās arī mikroorganismu preparāts, ko ražo mūsu pašu "Bioefekts", bet, iekaisīts sausās lapās, tas maz ko dos, mikroorganismi tāpat jāpadzirda un jāpabaro ar slāpekli.

Vai komposta kaudzi var pārjaukt?


Komposta kaudzei jānodrošina skābekļa piekļuve. Kaudzes apakšā parasti liek koku zarus vai dažādu augu, piemēram, saulespuķu, kātus, lai kaudze nesablīvējas. Lai gaiss piekļūtu visam kaudzes materiālam, jau kopš seniem laikiem iesaka komposta kaudzi pārjaukt, pat vairākas reizes, kas ir ārkārtīgi smags darbs. Trūdēšanas procesu pārsvarā nodrošina dažādas sēnes un baktērijas. Abām šīm grupām ir pretējas vairošanās prasības. Baktērijām patīk, ja kaudze tiek bieži pārjaukta, maisīta, bet sēnēm vajag mieru, katra iejaukšanās savaino sēņu hifas jeb tīklojumu, kas ļoti traucē to attīstībai. Kuriem mikroorganismiem kompostā jābūt dominējošiem – baktērijām vai sēnēm? Jaunākajos pētījumos noskaidrots, ka komposts, kurā dominē baktērijas, ātri izstrādājas, augsnes auglība uzlabojas īslaicīgi. Jo mazāk kustina augsni, tai skaitā arī kompostu, jo vairāk tajā vairojas sēnes. Barības elementi sēņu organismos saglabājas ilgstoši, augsnes auglību paaugstinot ilgtermiņā. Ne velti saka, ka pēc auglīgas augsnes jāiet uz mežu, bet tur neviens augsni near, nerok un nerušina. Gaisu pievadīt komposta kaudzei var, vai nu uzreiz ievietojot kaudzē caurules, vai arī kaudzi regulāri sabakstot ar mietu.

Vai kompostam pievienot pelnus?


Ne pelnus, ne kādas citas sārmainas lietas kompostam pievienot nav ieteicams. Pelni un citi kaļķošanas līdzekļi rada sārmainu vidi. Slāpeklis, kas atbrīvojas organisko vielu trūdēšanas un komposta veidošanās laikā, sārmainā vidē pārveidojas amonjakā, kas izkūp atmosfērā. Šādi var pazaudēt pat pusi no tik vērtīgā barības elementa.

Vai visas sastāvdaļas jāsmalcina?


Kompostēšanas process notiek ātrāk, ja sastāvdaļas ir smalkākas, taču tas prasa pamatīgu piepūli. Lai arī nesasmalcinātas sastāvdaļas satrūd ilgākā laika periodā, tomēr tas veicina masas porainību, gaisa pieplūdi. Kompostā var likt arī smalkākus vai rupjākus zarus. Tie, protams, nepaspēs satrūdēt līdz ar pārējo masu, taču būs derīgi kā ieraugs jaunajam kompostam.

Vai kompostā var ielaist sarkanās Kalifornijas sliekas?

Nē! Vietējās sliekas pašas atradīs kompostu, kad tas būs piemērots dzīvošanai. Tā saucamās Kalifornijas sliekas ir radītas laboratorijā, un komposta kaudzē tās var dzīvot tikai ideālos mitruma un temperatūras apstākļos. Diemžēl tikai teorētiski, praksē tā nenotiek. Mēģinājumi ieviest Kalifornijas sliekas komposta vai kūtsmēslu kaudzēs visbiežāk beidzas ar to, ka tās apēd kurmji.

Komposta kaudzes mīnusi dārzā


Komposta kaudzei dārzā ir savi mīnusi: tajā nereti ligzdas ierīko grauzēji, ilgāk paturot kompostu – arī dažādu vaboļu, tai skaitā maijvaboļu, kāpuri, savairojas skudras. Šī iemesla dēļ kompostu mēdz gatavot melnajos atkritumu maisos. Šo kompostēšanas paņēmienu dēvē par auksto jeb anaerobo metodi. Ja organiskās vielas satrūd anaerobos apstākļos, ogleklis pārveidojas nevis par ogļskābo gāzi (CO2), bet par metānu (CH4). To sauc arī par purva gāzi, kas augiem ir toksiska. Jāņem vērā, ka pēc anaerobās metodes iegūtajā kompostā saglabājas gan nezāļu sēklas, gan liela daļa slimību sporu. Šādu kompostu pirms lietošanas ieteicams izvēdināt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!