Foto: Shutterstock
Salabota jumta vietā ieliktas jaunas ārdurvis, stāvvadu remonta vietā – jaunas pastkastītes, vai, vēl trakāk, – it kā maksā un maksā par apsaimniekošanu, bet mājas stāvoklis kļūst tikai bēdīgāks... Kā izsekot, kur paliek tavi iemaksātie līdzekļi mājas apsaimniekošanā, un kādas ir iespējas, ja tev šķiet, ka nauda netiek apgūta efektīvi vai godīgi?

Daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas jautājums vienlaikus ir gan vienkāršs, gan sarežģīts. No vienas puses, tu esi priekšnieks – pakalpojuma ņēmējs, no otras puses – vari būt situācijas ķīlnieks, ja pakalpojuma sniedzēja izvēles iespējas ir ierobežotas vai ir tuvu nullei. Tomēr par visu pēc kārtas.

Rakstā konsultē Ekonomikas ministrijas (EM) Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders un Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas (LNPAA) valdes priekšsēdetājs Ģirts Beikmanis.

Divu veidu apsaimniekošana

Lai mazliet labāk izprastu daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanu, viena no pamata lietām, kas jāzina: tā ir divu veidu. Abi eksperti stāsta, ka ir tā saucamās nepārņemtās dzīvojamās mājas, kuru īpašnieki nav izvēlējušies paši savu pārvaldnieku vai dibinājuši biedrību, un daudzdzīvokļu mājas, kurām ir līgumsaistības ar izvēlēto pakalpojuma sniedzēju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!