Iemesli, kāpēc iestādītais augs nepieņem jaunos apstākļus un nīkuļo, var būt dažādi. Viens no būtiskiem iemesliem var būt nepiemērota klimatiskā zona. Klimatiskā zona ir plaša teritorija noteiktos platuma grādos, ar tām raksturīgu ilggadēju laika apstākļa režīmu. Klimatu raksturo tādi meteoroloģiskie elementi kā atmosfēras spiediens, vēja ātrums un virziens, gaisa temperatūra un mitrums, kā arī nokrišņi lietus vai sniega veidā, norāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Rūtenberga – Bērziņa.
Lai saprastu konkrētu augu piemērotību attiecīgai klimatiskajai zonai pieņemts izmantot tādus jēdzienus kā augu salcietība un ziemcietība.
Ko nozīmē auga salcietība mīnus 25 grādos pēc Celsija – augu sugai vai šķirnei raksturīgā ģenētiski mantotā spēja pretoties noteiktai negatīvai ("mīnus") gaisa temperatūras iedarbībai. Tā parasti ir temperatūra, pie kuras sākas auga pumpuru izsalšana;
Kas slēpjas zem vārdiem "augu ziemcietība" – tā ir augu sugu vai šķirņu kompleksa spēja pretoties ziemas perioda apstākļiem – spēcīgam salam, izžūšanai kailsala ietekmē, atkušņiem, izsušanai zem biezas sniega segas, stāsta Rūtenberga – Bērziņa.
Šos jēdzienus ikdienas dārzkopji parasti jauc, bet tiem ir atšķirīgs raksturs. Ja augiem tiek minēta to salcietība, tad tā ir skala no 1 līdz 12 ballēm, kam atbilst noteiktas negatīvās gaisa temperatūras, kas kļūst bīstamas augu izdzīvošanai. Ja min ziemcietību, tad tā būs atkarīga ne vien no ziemas klimatiskā rakstura, bet arī dārzkopja spējas pareizi kopt vainagus, adekvāti mēslot, veikt augu aizsardzības pasākumus, normēt un optimizēt augļu koku ražotspēju, kā arī prasmes rīkoties ar mulčas materiāliem, stāsta LLKC vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.
Eiropas speciālisti Latvijas teritoriju iedala trijās daļās:
- 4. zona (-34 ,-29oC) – daļa Astrumvidzemes un lielākā daļa Latgales;
- 5. zona (-29, -23oC) – šī zona šaurā strēlē šķērso Vidzemi un daļu Zemgales;
- 6. zona (-23, -16oC) – piejūras Vidzeme, Pierīga, daļa Zemgales un visa Kurzeme.
Katrā no šīm zonām var būt atsevišķi apgabali, kas ir ar siltāku vai taisni otrādi – aukstāku klimatu. Mazliet citādāk izskatās ASV pēdējos 30 gados apkopotie dati. Tajos redzams, ka augu salcietības zonas pārvietojas:
- 4. zona jau ir pilnībā ārpus Latvijas;
- 5. zonai atbilst lielākā daļa Austrumlatvijas;
- 6. zonā ietilpst visa Viduslatvija un Austrumkurzeme;
- 7. zonai atbilst Rietumkurzeme;
- 8. zonai atbilst Rucava un Nīca.
Kā šīs zināšanas izmantot savā labā? Lielākā Polijas eksotisko stādu audzētava "Szmit" uz savām etiķetēm jau drukā augam atbilstošo zonējumu. Zinot, kurā zonā atrodies, var saprast, cik daudz tieši jums ļauts riskēt ar augu izvēli. Tā kā manis paša dārzs atrodas starp 6. un 7. zonu, tad savos eksperimentos esmu gana drosmīgs, tikai daudz jāmācās," piebilst Māris Narvils.
Ieskatu dažādo zonu izvietojumā var gūt šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
