Kā portālā "Māja&Dārzs" pirms dažām dienām rakstīja Dārzkopības institūta vadošā pētniece Dr.biol. Sarmīte Strautiņa, nozīmīgāko devumu ceriņu selekcijā Latvijā veicis selekcionārs Pēteris Upītis (1896–1976) Dobelē. Laikā no 1950. līdz 1957. gadam viņš izveidoja lielu ceriņu šķirņu un hibrīdu stādījumu. Kā liecina informācija mājaslapā "Dobelescerini.lv", Upītis savas dzīves laikā izlolojis 74 ceriņudažādības (šķirnes un hibrīdus).
Pētniece raksta, ka, veicot izlasi ceriņu brīvās apputes sējeņiem, Upītis izdalīja šķirnes, kuras dekorativitātes ziņā neatpaliek no labākajām ārzemju šķirnēm. Pētniece uzskaitīja, ka skaistākās Pētera Upīša ceriņu šķirnes pieskaitāmas balto ceriņu grupai: 'Pērļu Zvejnieks' (syn. 'Pearl Seeker'), 'Māte Ede Upītis', 'Kristīne Baltpurviņa', 'Mazais Princis' (syn.'Little Prince'), 'Liega', 'Tēvzeme'. Skaistas ir arī fuksīna krāsas grupas šķirnes 'Gaiziņkalns', 'Daudzpusīgais Zemzaris', violetie ceriņi 'Vita' un 'Imants Ziedonis', šķirnes 'Gaistošais Sapnis', un 'Pārsteigums' ar baltām vainaglapu apmalēm un daudzas citas.
Mājaslapā "Dobelescerini.lv" teikts, ka sešas no Upīša ceriņu šķirnēm 'Gaiziņkalns', 'Liega', 'Māte Ede Upītis', 'Mazais Princis', 'Pērļu Zvejnieks', 'Maija Viešņa' ir iekļautas Valsts Augu aizsardzības dienesta (VAAD) aizsargāto šķirņu reģistrā. Savukārt deviņas šķirnes 1995. gadā ir iekļautas Starptautiskajā ceriņu šķirņu reģistrā Kanādā, bet daļa šķirņu ceriņu nosaukumu starptautiskajā reģistrā.
Lauksaimniecības zinātņu kandidāts Pēteris Upītis dzimis Cēsu apriņķa Jumurdā. Izglītību ieguvis Priekuļu lauksaimniecības skolā. Pēc skolas beigšanas vecāku saimniecībā "Jaunrūsiņi" iekārtoja plašu kokaudzētavu, sāka veiksmīgus pētījumus augļkopībā un dekoratīvajā dārzkopībā.
Līdz 1913. gadam Upītis mācījās Priekuļu lauksaimniecības skolā, taču pēcāk izglītība tika apgūta pašmācības ceļā. Jaunais Latvijas dārzkopis apceļoja lielākos augļkopības centrus Eiropā. Pēc vairāku gadu izglītošanās ārzemēs, Upītis atgriezās "Jaunrūsiņos" un iestādīja savu pirmo augļu dārzu, kas kļuva par pazīstamāko paraugsaimniecību Vidzemes pusē. Diemžēl Otrajā pasaules karā Pēteris zaudēja vecāku mājas un pārcēlās uz Zemgali. 1945. gada rudenī Upītis sāka strādāt Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, apzinot un pētot augļaugu tautas selekcijas šķirnes. Upītim bija neatņemams sabiedrotais – divritenis, ar kuru viņš apceļoja vai visu Latviju, vācot un aprakstot interesantākos sēklaudžus.
Pēckara periodā nodarbojās ar Latvijas augļaugu genofonda izpēti. No 1948. gada Pētera Upīša dzīve saistīta ar Dobeli. No 1956. līdz 1976. gadam Pēteris Upītis vadīja Latvijas Zemkopības un lauksaimniecības ekonomikas zinātniski pētnieciskā institūta Dobeles Augļkopības izmēģinājumu saimniecības Augļu koku selekcijas laboratoriju.
Upītis mūžībā devās 1976. gada 4. aprīlī.
Dārzkopības institūtā Dobelē izveidots viņa muzejs, kurā var aplūkot viņa darba un sadzīves oriģinālu priekšmetus, grāmatas, mēbeļu ekspozīciju, kā arī var apskatīt interaktīvi vizuālu materiālu "Īsa ceriņu vēsture". Šeit vari uzzināt vairāk par Pētera Upīša Dārzkopības muzeju.
Rakstā izmantota informācija no mājaslapas "Dobelescerini.lv" un "Darzkopibasinstituts.lv".
