www.sauleskolektors.lv
Foto: Publicitātes foto

Pieaugot energoresursu cenām arī Latvijas iedzīvotāji vairāk sāk interesēties par alternatīvās enerģijas izmantošanu. Par to, kā veidojas saules kolektoru cenas un sistēmas kopējās izmaksas, konsultāciju sniedz "Sauleskolektors.lv" tehniskais direktors un saules kolektoru eksperts Dainis Millersons.

Katra ražotāja saules kolektoru konstrukcija, dizains, izmantotie materiāli ir atšķirīgi, kas arī nosaka dažādu lietderības līkni, izskatu, efektivitāti un cenu. 

Mūsu klimatā atmaksājas tikai kvalitatīvi saules kolektori, kuru ražotāji dod 10 + gadus ilgu garantiju. To kalpošanas ilgums visticamāk būs 25 gadi un ilgāk. Šādi kolektori nemaksā mazāk par 300 latiem par vienu apmēram 2m2 lielu saules kolektoru. Ja saules kolektoru cena pārsniedz 600 latus, tad arī jābūt uzmanīgiem.

Ļoti svarīgi atzīmēt, ka paši saules kolektori ir tikai viens no elementiem darboties spējīgā saules kolektoru sistēmā.

Lai korekti pateiktu, cik maksās konkrēta saules kolektoru sistēma ar visu montāžu, ir nepieciešams zināt siltuma un ūdens patēriņus objektā, jumta un ēkas izvietojumu, kā arī virkni citu parametru.

Piemēram, sauleskolektors.lv pirmais Latvijas projekts 2007. gadā tika realizēts Valmierā, kur uzstādīti četri plakanie Thermo|Solar saules kolektori un nepieciešamie sistēmas elementi. Šāds komplekts toreiz izmaksāja 3350 latus. Salīdzinot ar 2011. gadu, cena ir zema, jo metālu cenas, energoresursu cenas, nodokļi un citas izmaksas ir būtiski pieaugušas, turklāt darbs pirmajam klientam tika veikts vien nosedzot darbinieku un materiālu izmaksas, lai vieglāk ienāktu tirgū ar jaunu produktu. 2011. gadā šādas analogas sistēmas izveide jau izmaksā vidēji 4500 latus.

Kā veidojas viena saules kolektora cena?

1. Pats dārgākais elements saules kolektoros ir trieciendrošs solārais stikls, kas atšķirībā no vienkārša rūdīta stikla, kvalitatīvos saules kolektoros, ir ar vismaz 90 % redzamā un neredzamā starojuma caurlaidību. Trieciendrošums arī ir ļoti būtisks faktors augstas kvalitātes kolektoriem, jo tie ir pakļauti ne tikai dažādiem pārbaudījumiem no dabas, piemēram, vējš, kas var nest lauztus koku zarus, bet arī cilvēku radītās briesmas, piemēram, bērniem spēlējoties ar bumbu vai mētājoties ar akmeņiem.

Papildus kvalitatīvs solārais stikls plakanajiem kolektoriem nodrošina ļoti labu attīrīšanos ziemas apstākļos no sniega, jo tas vienkārši nokūst saņemot atstaroto siltumu no kolektora un noslīd nost. Pilnīgi pretējs gadījums ir ar vakuuma cauruļu kolektoriem, kuri ziemas laikā teorētiski ir efektīgāki, tomēr prakse Latvijā pierāda, ka sniegs ir to liels ienaidnieks, kas pats nokūst tikai atkušņa laikā, turklāt, sniegs uzkrājas starp plānajām stikla caurulēm un tādejādi ir kavēta tā noslīdēšana. Tāpat nelielas kušanas un atkal sasalšanas rezultātā, tas var saplēst 2 mm plānās borsilikāta stikla caurules, kas ir ļoti raksturīgi ne tikai Ķīnā ražotajiem vakuuma cauruļu kolektoriem.

Praktiskos novērojumos 2011. gada ziemā konstatējām, ka plakanie saules kolektori pēc snigšanas februārī Rīgā pilnībā nokusa un atsāka darboties jau pēc 2,5 stundām, tomēr tajā pašā dienā apsnigušie vakuuma cauruļu kolektori no sniega atbrīvojās tikai pēc piecām dienām, kad saimnieks tos notīrīja.

2. Nākamās sastāvdaļas kvalitatīvā saules kolektorā ir alumīnijs vai alumīnija magnija sakausējums, kas parasti tiek izmantots korpusa izgatavošanā, un varš vai alumīnijs tiek izmantots absorbējošās virsmas izgatavošanai. Metālu cenām pieaugot ražotāji aizvien vairāk mēģina to taupīt samazinot detaļu biezumu un pat sāk pielietot dažādas plastmasas labi apzinoties, kas tā nekalpos tik ilgi kā metāls un nav ekoloģisks materiāls.

3. Absorbējošās virsmas pārklājumam Latvijā jābūt ar selektīvām jeb atstarošanos aizkavējošām īpašībām. Šāda pārklājuma iegūšana ir tehnoloģiski sarežģīta un maksā dārgi. Krāsoti vai lakoti absorberi der Turcijā un Ēģiptē, bet Latvijā tādi darbosies tikai tiešos saules staros. Turpretī selektīvais pārklājums labi strādā arī mākoņainā laikā.

4. Solārā akmens vate, kas atšķirībā no parastās akmens vates nesatur iztvaikojošas vielas un ir piemērota strādāšanai augstas temperatūras apstākļos.

5. Vara caurules siltumnesējam, kas var būt dažādos veidos piestiprinātas pie absorbējošās virsmas, kas parasti ir lodēšana, lāzermetināšana vai augstākās kvalitātes gadījumos pilnībā iepresēta absorbējošajā virsmā, nodrošinot pilnīgu siltumatdevi un garantiju, ka lielu temperatūras svārstību rezultātā tās neatvienosies no absorbējošās virsmas.

Visi minētie elementi ražošanas procesā savienoti kopā arī sastāda saules kolektora cenu. Kā redzams, nav iespējams mājas vai nelielas darbnīcas apstākļos ražot kvalitatīvu saules kolektorus par pieņemamu cenu. Kaut gan, ja līdzīgi materiāli ir pieejami uz vietas mājsaimniecības krājumos, tad noteikti kolektora izgatavošana paša rokām ir iespējama un interesanta. Daudz lētāk, kā iegādājoties rūpnīcas ražojumu, nesanāks, bet saulainā laikā ūdeni uzsildīt varēs.

Latvijā bieži izskan viedoklis, ka precēm ir mākslīgi veidots uzcenojums un daudz lētāk tos ir iegādāties kaimiņvalstīs Lietuvā, Polijā. Iespējams, ka dažos gadījumos tas tā arī ir, tomēr, ja raugāmies uz nopietniem saules kolektoru ražotājiem un to izplatītājiem, tad mūsu prakse šādu apgalvojumu neapstiprina.

Piemēram, varam minēt, ka viena no vadošajām Eiropas rūpnīcām Thermo|Solar, kas ir Vācijas/Slovākijas kopuzņēmums ar galveno rūpnīcu Slovākijā savus TS 300 kolektorus mazumtirdzniecībā pārdod par 400 līdz 450 eiro (280-315 latiem) par kolektoru Slovākijas teritorijā. Loģistikas un administrācijas izmaksas Latvijā šāda saules kolektora cenu palielina līdz 300-340 latiem ar PVN. Rūpnīcas garantija šiem kolektoriem ir 12gadi.

Kādas ir saules kolektoru sistēmas pārējo būtiskāko elementu izmaksas?

1. Lai saules kolektorus piestiprinātu pie jumta vai uz citas virsmas, jāizmanto alumīnija vai cita nerūsējoša metāla nesošās konstrukcijas, kas četru kolektoru sistēmai maksā 300 līdz 350 latus. Ir arī iespējams kolektorus pilnīgi integrēt jumta segumā, kas ieteicams ēkām, kam notiek jumta rekonstrukcija vai jauna jumta izbūve, tomēr šādas konstrukcijas ir par 50 līdz 80 % dārgākas atkarībā no jumta seguma materiāla.

2.Solārais boileris, kas no parastā atšķiras ar konstrukciju un siltumizolācijas īpašībām, 4 kolektoru sistēmā var būt 400 litri un maksāt 800 līdz 1000 latiem ar PVN.

3.Sistēmas kontrolieris, kas nodrošina sistēmas automātisku darbību un siltumnesēja cirkulācijas sūkņu griešanās ātruma modulēšanu, atkarībā no sarežģītības un nepieciešamajām funkcijām maksā no 100 līdz pat 500 latiem.

4. Siltumnesēja šķidrums uz propilēnglikola bāzes, kas ir nesasalstošs, dabai un dzīvībai nekaitīgs. Ir bijuši gadījumi, kad Latvijā tiek praktizēts saules kolektoru sistēmās lietot parasto automašīnu tosolu, kam var būt arī nezināmas izcelsmes piedevas, tomēr tas ir kategoriski aizliegts, jo kādas avārijas gadījumā tas var beigties ar draudiem dzīvībai. Ja kāds tirgotājs Jjums saka, ka nekas slikts no tā šķidruma nenotiks, tad variet lūgt viņu iedzert vienu glāzīti kā pierādījumu.

Kvalitatīvs un sertificēts solārais propilēnglikola šķidrums ar pretkorozijas un drošības piedevām 4 saules kolektoru sistēmai vajadzīgs 20 līdz 30 litri, kas maksā 50 līdz 100 latus. Jāatceras, ka šis šķidrums būs jāmaina ik pēc sešiem gadiem.

5. Ja saules kolektorus izmanto tikai ūdens sildīšanai, tad uzstādāms viens hidromezgls, kas, ja ir kvalitatīvs, maksā 200 līdz 350 latus. Ja ar kolektoriem vēlamies gūt arī apkures atbalstu vai sildīt peldbaseinu, tad jāuzstāda papildus hidromezgli vai pārslēdzošās elektriski vadāmās armatūras, kas izmaksas palielina par 100 līdz 150 latiem katram papildus kontūram.

6. Siltumnesēja šķidrumu no kolektoriem līdz boilerim novada pa caurulēm, kuras nekādā gadījumā nedrīks būt plastmasas. Vienkāršākām sistēmām var izmantot nerūsējošā tērauda gofrētās caurules ar UV starojuma drošu siltumizolāciju, kas ir viegli uzstādāmas un pielāgojamas ēkas formām. Privātmājai parasti pietiek ar 30 metriem šādas caurules, kas maksā aptuveni 250 līdz 300 latus.

Source

abc.lv

Tags

Apkure Saules baterijas Saules kolektors
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form