Viņa uzsver, ka pagājušā ziema lielākoties bijusi labvēlīga kaitēkļu pārziemošanai, tomēr katrai kaitēkļu sugai ir atšķirīga optimālā gaisa temperatūra, kurā iespējama straujāka to attīstība un vairošanās. „Piemēram, vairākās vietās Latvijā, kur pagājušajā gadā masveidā tika konstatēti maijvaboļu kāpuru bojājumi kartupeļu, zemeņu un dārzeņu platībās, šogad iespējama jaunās paaudzes vaboļu izlidošana," teic eksperte.
Jakobija arī atklāj, ka gan pēc zinātnieku, gan Valsts augu aizsardzības dienesta novērojumiem, kaitēkļu savairošanās noris periodiski. Gaisa temperatūra un mitruma režīms, protams, ir vieni no svarīgākajiem faktoriem, kas ietekmē kaitēkļu attīstību un izplatību, taču pētījumu rezultātu, kas pierādītu tiešu klimata pārmaiņu ietekmi uz šo procesu, Valsts augu aizsardzības dienesta rīcībā nav.
Par kādiem kaitēkļiem visvairāk sūdzas dārzu īpašnieki?
"Ābeļu dārzos vislielākos postījumus parasti nodara ābolu tinēja kāpuri, atsevišķos gados un dārzos arī pīlādžu tīklkodes kāpuri. Ir saņemtas ziņas no vairākiem bumbieru audzētājiem par bumbieru lapu blusiņas postījumiem. Plūmju augļus bieži vien bojā plūmju tinēja kāpuri, bet daudzos ķiršu stādījumos bojājumus izdara ķiršu mušas kāpuri. Kāpostu stādījumus, it īpaši mazdārziņos, jāsargā no balteņu kāpuriem.
Tāpat pēdējos gados pieaug kāpostu pūcītes un kāpostu cekulkodes kāpuru izraisīti bojājumi, bet kartupeļu platībās katru gadu aktuāls ir kartupeļu lapgrauzis, tautā saukts par kolorado vaboli. Katrs zirņu audzētājs ir sastapies ar zirņu tinēja kāpuru bojājumiem, bet burkānu stādījumos bojājumus izdara burkānu muša un burkānu lapu blusiņa. Sīpolus katru gadu bojā sīpolu mušas kāpuri, savukārt laputis var nodarīt postījumus gan augļu dārzos, īpaši jauniem ķiršu un plūmju kociņiem, gan lauka pupu, gan krāšņumaugu platībās.
Gan mazdārziņos, gan lielākās dārzeņu platībās tiek novēroti gliemežu bojājumi. Bieži vien problēmas sagādā kurmji, skudras un vietām arī zemesvēži, savukārt siltumnīcās liela problēma ir tīklērces un baltblusiņas, stāsta Jakobija.
Ar stādiem Latvijā ievazā jaunas kaitēkļu sugas
Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedras asociētais profesors Voldemārs Spuņģis norāda uz vēl kādu pēdējā laikā aktuālu tendenci - Latvijā dažādos veidos ienāk jaunas kaitēkļu sugas.
"Dažādu kaitēkļu sugu ienākšana Latvijā nav nekas traģisks, jo Latvija ir bioloģiski jauna teritorija, tomēr pēdējos gados tiešām parādās iepriekš neredzēti kaitēkļi. Lielākoties tos cilvēki ieved ar stādiem no ārvalstīm.
Viena daļa šādu kaitēkļu nemaz nepārziemo, daži pārziemo un mirst, vēl mazāka daļa - pārziemo un rada arī pēcnācējus. Tomēr kukaiņu populācijai Latvijā pilnībā sekot nav iespējams," stāsta Spuņģis un piebilst, ka arī viņš par vienu no pēdējo gadu nopietnākajām problēmām uzskata tieši zirgkastaņu raibkodi, kuras kāpuri spēj nodarīt nopietnus bojājumus kastaņiem.
Jakobija skaidro, ka Latvijā vērojama zirgkastaņu raibkodes pakāpeniska izplatīšanās ziemeļu virzienā. "Par to, vai tas notiek klimata izmaiņu rezultātā, konkrētu ziņu nav. Visdrīzāk tā ir kaitēkļa lielā spēja pielāgoties apkārtējās vides apstākļiem," viņa stāsta.
Kas jāzina par kaitēkļu iznīdēšanu, lai nenodarītu postu dabai?
Spuņģis uzsver, ka, lietojot ķīmiskos līdzekļus kaitēkļu apkarošanai, pastāv risks nodarīt pāri dažādām aizsargājamām kukaiņu sugām. „Pastāv arī vēl kāda būtiska problēma - nepareizi apsaimniekojot pļavas, iespējams degradēt teritoriju. Lielākoties tas notiek ganību pļavās, kur dzīvnieku blīvums ir pārāk liels.
Tāpat cilvēkiem vajadzētu atcerēties - reizēm nemaz nevajag cīnīties pret kaitēkļiem. Jāseko tam, vai ir sasniegts "kaitējuma slieksnis" (kad kādas kaitēkļu suga sasniedz pārāk augstu populācijas līmeni). Ja "kaitējuma slieksnis nav sasniegts, tad ķīmiskos līdzekļus var arī nelietot," teic Spuņģis.
Biežāk pieļautās kļūdas
"Pirmkārt, insekticīdi tiek lietoti kultūrauga platībās, kur tas nav atļauts, bet smidzinājums ar insekticīdu tiek veikts lietojumā neiekļautu kaitēkļu ierobežošanai.
Tāpat tiek pārsniegts atļautais augu aizsardzības līdzekļa lietošanas reižu skaits sezonā, netiek ievērota kultūrauga attīstības stadija, kurā atļauts šo līdzekli lietot un tiek lietoti Latvijā nereģistrēti augu aizsardzības līdzekļi," par biežāk pieļautajām kļūdām stāsta Jakobija.