Foto: Shutterstock
Vidējais daudzdzīvokļu ēku ekspluatācijas termiņš ir aptuveni 70 gadi, un padomju laikos būvētajām tipveida ēkām tas strauji tuvojas beigām. Vai tas nozīmē, ka lēnā garā jākrāmē koferi un jāmeklē dzīvoklis jaunā projektā? Atbilde ir pavisam vienkārša – ja ēkai ir atbildīgi īpašnieki, satraukumam nav pamata. Protams, drošāk būtu iegādāties dzīvokli jaunajā projektā, taču ne visiem maciņš to atļauj, tādēļ šoreiz skaidrosim, kā saprast, vai noskatītā daudzdzīvokļu ēka būs droša arī pēc desmit un vairāk gadu.

"Katram ēkas mezglam ir savs kalpošanas laiks. Piemēram, inženiertīklam tie var būt 30 vai 40 gadi. Un, kad tas beidzas, jāizvērtē stāvoklis. Arī labi uzturēts koks var kalpot 150 gadus, taču tajā pašā laikā visi esam redzējuši koka logus, kuri ir beigti jau pēc 10 gadiem. Līdzīgi ir ar jebkuru konstrukciju," skaidro Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes loceklis Ģirts Beikmanis.

"Nevar izslēgt, ka projektēšanas uzstādījumi un likumdošana ir mainījusies kopš laikiem, kad būvētas šīs ēkas, taču nevēlos teikt, ka tās ir projektētas un uzbūvētas slikti," uzsver Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Arhitektūras un būvniecības katedras profesors un vadošais pētnieks, kā arī inženieru biroja CMB valdes loceklis Raitis Brencis. "Būtiskākais jautājums ir daudzdzīvokļu ēku apsaimniekošana." Arī "Civinity Mājas" Dzīvojamo ēku pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Gatis Roze skaidro, ka katras daudzdzīvokļu ēkas tehniskais stāvoklis ir atšķirīgs pēc būvniecības kvalitātes un tā, vai ēka pēcāk ir atbilstoši ekspluatēta un remontdarbi tajā veikti laicīgi, tādēļ katras ēkas kvalitāte būtu jāvērtē atsevišķi.

Kur meklējami "sarkanie karogi"

Lai nenopirktu kaķi maisā, dzīvokļa iegāde jāuztver nopietni, gluži kā detektīvam izpētot daudzdzīvokļu ēku no visām pusēm. Visdrošāk būs tad, ja pirms iegādes ēku aplūkos pieredzējis būvinženieris, pauž speciālisti. "Ja būvinženieris ar ēku apsekošanu nodarbojas ikdienā, viņš kritiski spēs novērtēt ēku salīdzinoši ātri," skaidro Brencis. Viņš iesaka pievērst uzmanību arī tam, vai dzīvoklī nesen nav veikts kosmētiskais remonts, jo aiz tā var noslēpt dažādas nebūšanas. "Vislabāk, ja remonts dzīvoklī ir sens. Tad var redzēt plaisas konstrukcijās, piemēram, starpsienās, kas var liecināt par problēmām pārsegumā vai citām likstām. Varēs redzēt arī to, vai dzīvoklī ir mitrums, kas bieži vien iet roku rokā ar pelējumu." Ja ēka ir tikko renovēta, tostarp siltināta, lielām bažām par tās tehnisko stāvokli būt nevajadzētu, jo renovācijas projekta ietvaros jāveic arī ēkas tehniskā apsekošana. Turklāt, ja ēka ir sliktā stāvoklī, renovācijas darbiem nav iespējams valsts līdzfinansējums. "Protams, paliek jautājums par to, cik kvalitatīvi ēkas apsekošana tikusi veikta," piebilst speciālists.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!