Krāšņi trejdeviņu ziedu pušķi sanāk arī no debeszilajām rudzupuķēm, dzeltenajām gundegām, gaisīgajām madarām un maigajām pīpenēm, sarkanā un baltā āboliņa. Ejot jāņuzāles lūkoties, plūcams ir arī suņuburkšķis, asinszāles un birztalu nārbulis, vībotnes, magones, un, protams, papardes, arī neatņemamā Jāņu ziedu pušķa sastāvdaļa - kalmes.
Retās un krāšņās savvaļas orhidejas - naktsvijoles, dzegužpirkstītes, dzegužpuķes un dzegužkurpītes, pūkainās silpurenes un jumstiņu gladiolas, dārza īrisa radinieci – krāšņo, taču aizsargājamo Sibīrijas skalbi, kas ierakstīta pat Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā, atstāsim nenoplūktas, lai par to eksistenci Latvijas pļavās priecātos ne tikai mēs, bet arī nākamās paaudzes.
Tomēr arī plūcot atļautās puķes, tas jādara saudzīgi, neizbradājot citiem pļavas un tīrumus, neplēšot augus ar saknēm un nenoplūcot pēdējos krāšņos ziedus pļavā, lai, nākamgad, tā pati pļava varētu priecēt ar vēl plašāku ziedu daudzumu.
Neatņem dabai tās skaistumu – neplūc, kā arī netirgo un nepērc Latvijas savvaļā augošos aizsargājamos augus! Jo tikai savvaļā naktsvijole smaržos tik saldi, dzegužkurpīte būs tik koša un silpurene – tik pūkaina!
Savukārt meijas var zāģēt un cirst tikai nemeža zemēs - zem elektrības līnijām, gāzes komunikāciju trasēs, ceļu zemes nodalījuma joslās, mežos - tikai saskaņojot ar tiesisko valdītāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
