Kā sarunā ar "Tava Māja" norāda uzņēmuma "MJ Logi" konsultants Mārtiņš Jankovskis, viņa pieredzē redzēti dažādi veidi, kā cilvēki apdarina logus, lai gar tiem nesvilpo vējš, piemēram, aizlīmē tos ar līmlenti vai sabāž gar malām lupatiņas. Tāpat ir saimnieces, kuras talkā ņem veco un labo šujmašīnu eļļu, kuru bagātīgi ielej logu blīvgumijās, kā rezultātā, ja par daudz tā salieta, šķidrums "saēd" gumiju.
"Ikdienā mēs redzam dažādas lietas, piemēram, katrs kaut ko paregulē, atbrauc paziņas, kas parāda vēl kaut ko, tad vēl salīmē līmlenti – jo vairāk, jo labāk," ar ironiju teic speciālists. "Mēs vēl neesam redzējuši cilvēku, kas ir saremontējis logu no A līdz Ž, ja ir, tad ir daļēji kaut kas izdarīts. Liekas – tā nav nekāda zinātne, bet logiem tāpat ir dažādi profili, biezumi, furnitūras un citas detaļas. Tas tāpat kā ar mašīnu – diezin vai mūsdienās kāds var pats to saremontēt."
Kā klāsta meistars, lielākās problēmas logiem ir parasti tās, ka logam garām svilpo vējš, kā arī ķeras mehānismi, kā rezultātā logu nevar aizvērt. "Vasarā neviens neliekas ne zinis, bet tagad ir tas laiks, kad visi attopas," norāda Jankovskis. Viņš atklāj, ka daļa cilvēku baidās ziemā ķerties pie logu remontiem, bet viņš rosina to darīt tieši aukstajos mēnešos, jo tad uzreiz pēc meistaru darba var pārbaudīt rezultātu.
Taujāts, ko cilvēks pats var darīt lietas labā, lai mazinātu siltuma zudumus gar logiem, Jankovskis iesaka trīs lietas. "Pats minimālākais, ko cilvēki var darīt, ir katru sezonu apslaucīt ar lupatiņu logu mehānismus," iesaka Jankovskis. Veikalos var iegādāties plaši nopērkamo un daudziem zināmo pūšamo eļļu "wd-40", kā arī silikona smērvielas. "Līdzīgi, kā mēs mašīnām ziemas laikā pūšam virsū uz gumijām, lai nepiesalst, logiem tas jādara, lai gumiju atsvaidzinātu un tā kļūtu mīkstāka," tā par silikona smērvielām teic speciālists. Savukārt minerālās eļļas jāsapūš kustīgajos logu mehānismos.
Katrs pats arī savās mājās var izmēģināt speciālista ieteikto metodi, lai pārbaudītu, vai gar logiem pūš vējš. Nepieciešama papīra lapiņa. To iespiež un bīda gar loga rāmi (skatīt bildē zemāk). Kā skaidro Jankovskis, tad papīrs nedrīkst iet viegli garām gumijai un loga rāmim.
Logi – viens no siltuma zuduma cēloņiem
Savukārt uzņēmuma "Labais meistars" speciālisti norāda, ka logi ir viens no iespējamajiem siltuma zuduma avotiem ēkās, ko iespaido to skaits, izmērs, izstrādājuma un iestrādes kvalitāte.
"Ja iekštelpās nav nodrošināta pietiekama gaisa apmaiņa, tad logu atvēršana, lai izvēdinātu telpas, ir neizbēgama, tādējādi veicinot siltuma zudumus," norāda eksperti. "Nepareizi izveidota gaisa apmaiņas sistēma arī veicina siltuma zudumus, tāds apburtais loks sanāk!"
Runājot par to, ko pats cilvēks var darīt lietas labā, lai mazinātu siltuma zudumus, speciālisti norāda, ka ideāla piemēra gadījumā, ja, protams, ir siltināta ēka, jauni logi un efektīva gaisa apmaiņas sistēma, tad mājokļa īpašnieks var veikt logu blīvgumiju regulāru apkopi. Kā uzsver speciālisti, apkopei būtu jānotiek, ievērojot katra konkrētā ražotāja lietošanas instrukcijas. Tajās ir ne tikai norādīts, ko kategoriski aizliegts tīrīšanai izmantot, bet arī to, cik bieži jāveic apkope, un citas lietas, kas jāņem vērā.
Kā "Tava Māja" atgādina uzņēmuma pārstāvji, siltuma zuduma cēloņi ir ne tikai logi, bet tas var būt arī jumts – nesiltināts, nepareizi izvēlēti jumta siltinājuma un konstruktīvie risinājumi. Meistari piemin, ka cēloņi var būt arī sienas, kuras ir nesiltinātas, nepareizi izvēlēti, izbūvēti siltinājuma risinājumi, inženieriekārtas – neizolētas apkures un karstā ūdens caurules. Siltuma zuduma cēlonis, ko varbūt daudzi pat neiedomājas, var būt arī ventilācija. Kā skaidro speciālisti, ēkai jābūt maksimāli hermētiskai, jo arī tas ietekmē siltuma zudumus, svarīga ir papildu ventilēšana, lai nodrošinātu vajadzīgo gaisa apmaiņu telpās un liekā mitruma izvadīšanu. Tādā gadījumā speciālisti iesaka papildu ventilācijas sistēmas ar gaisa rekuperācijas iespējām.
