Speciālists norāda, ka granulu pelnus var izmantot dārzkopībā, jo tie īpaši neatšķiras no koksnes pelniem. Vien sastāvs ir atkarīgs no tā, kādas granulas izvēlētas – skujukoku vai lapu koku. Vēl atšķirība ir tāda, ka granulas sadeg augstākā temperatūrā, tāpēc arī pelnu daudzums ir krietni mazāks.
Narvils iesaka uzmanību pievērst arī augsnes skābumam. Viņš neiesaka bērt vairāk par 500 gramiem pelnu, bet, ja dārzā augu nav, tad augsnē var vienmērīgi izkaistīt vismaz kilogramu. Svarīgi ir ne tikai pelnus iestrādāt, bet arī vienmērīgi izkaisīt, lai nav tā, ka ir viena liela pelnu kaudzīte, jo tā var apdegt auga saknes.
- Ja krāsni kurini ar malku, tad, lai zinātu nepieciešamo pelnu devu augiem, kā arī metodi, lai izmērītu pelnu daudzumu, palīgā nāks Narvila padomi, kurus vari atrast šeit.
Viņš arī vērš uzmanību, ka nevajadzētu miksēt pelnus ar mikrobioloģisko mēslojumu vai organisko mēslojumu, labāk to darīt pamīšus, piemēram, ar organisko augsni palutināt vien pēc divām nedēļām.
Taujāts par to, vai dārzniecībā var izmantot arī kūdras brikešu pelnus, Narvils labāk iesaka no tiem atturēties. Viņš pieļauj, ka tieši kūdras brikešu sastāvs nav draudzīgs augiem. "Iespējams, pelnus var sajaukt ar kompostu, bet tiešā veidā – nē," prāto eksperts.
Rakstos zemāk varēsi ielūkoties "Tavs Dārzs" padomu vācelītē par kurināmā pārpalikumu izmantošanu dārzā un mājā.
Ja arī tev ir lieliska metode vai padoms, kur vēl izmantot pelnus, tad neturi sveci zem pūra, bet padalies ar to komentāru sadaļā vai arī e-pastā: maja@delfi.lv.
