Foto: F64
Mēs visi cenšamies laikus samaksāt rēķinus, tomēr reizumis gadās, ka dažādu iemeslu dēļ tas neizdodas – kavējas alga, zaudēts darbs vai rēķins piemirsies. Kā šādos gadījumos rīkojas lielākie pakalpojumu sniedzēji Latvijā? Cik ilgi viņiem jāgaida rēķinu apmaksa, kad "sāk griezties" soda procenti, un kad atslēdz elektrību vai sakarus?

Lai noskaidrotu, kāda ir sistēma, "Delfi" aptaujāja komunālo pakalpojumu sniedzējus un telekomunikāciju uzņēmumus.

Komunālie maksājumi: miljonos mērāmi parādi

2019. gada 1. septembrī rīdzinieku kopējais parāds galvaspilsētas lielākajam apsaimniekošanas uzņēmumam "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) bija 43 miljoni eiro (komunālie pakalpojumi – 24 miljoni eiro, apsaimniekošana (tajā skaitā uzkrājumi remontdarbiem – 17 miljoni eiro), zemes noma – 1,2 miljoni eiro). Kopējais parāds par apkuri ir 12 miljoni eiro, iepriekšējā apkures sezonā klientu uzkrātais parāds ir 1,9 miljoni eiro.

Statistika rāda, ka precīzi noteiktajā datumā vai pat pirms tā par komunālajiem pakalpojumiem norēķinās 25% klientu. Tas gan nenozīmē, ka pārējie ir ļaunprātīgi nemaksātāji. Statistikā iekļauti arī tie, kas dažādu iemeslu dēļ maksājumu kavē, piemēram, par dienu vai divām. Visā periodā, kamēr RNP mēģina piedzīt parādu, klients turpina saņemt pakalpojumus.

"Ņemot vērā ekonomisko izaugsmi, pēdējos gados pakalpojumu apmaksas disciplīna ir uzlabojusies. Kopējais parāda apjoms ik gadu sarūk, samazinās arī pati problēma. Tomēr būtiski uzlabot dinamiku iespējams, vien atrisinot problēmas ar vecajiem parādiem," stāsta RNP pārstāvis Krists Leiškalns.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!