Foto: F64
Katram dārzam ir savas robežas. Žogs cilvēkam kalpo kā aizsargāšanās no vēja, ceļu putekļiem, svešu ļaužu skatiem. Žogs var kalpot kā sadalošā josla, bet viens no galvenajiem nosacījumiem ir žoga augstums un caurskatāmība.

Žogi var būt gan stikla, kas der ļoti labi kā vēja aizsegs, gan koka, metāla un "dzīvais" - jeb tā saucamais dzīvžogs. Nevajag aizmirst to, ka žogam ir jāharmonizē ar māju un pārējo mājas apkārtni.

Klūgu pinuma žogi ir dekoratīvi un rada lauksaimniecisku izskatu, bet ļoti labi der vīteņaugu augšanai, kas izskatās acīm tīkami. Savukārt dēļu žogs rada necaurredzamu, pievilcīgu aizsegu.

Režģi - paredzēti apzaļumošanai, tie var būt plastmasas vai metāla un ir speciāli apstrādāti, lai kalpotu ilgāk.

Dzīvžogi veido pievilcīgu, skaistu aizsargjoslu. Tiem ir vairākas priekšrocības, tos var rūpīgi apgriezt, vai arī ļaut tiem augt, jo atšķirībā no koka vai metāla žogiem katrā gadalaikā dzīvžogs izskatīsies savādāk.

Dzīvžogam ir piemēroti daudzi augi. Klasiskam fonam labi der egļu dzīvžogs, skaistu dzīvžogu var izveidot arī no tūjām, bet, ja gribas krāsu paleti, tad labi der bārbeļu dzīvžogs. Praktisks un skaists dzīvžogs būs no upeņu, jāņogu vai ērkšķrožu krūmiem.

Nevajag aizmirst, ka dzīvžogs aizņems arī kādu laiku apgriešanai, kuru veic vienu reizi gadā. Nekoptus dzīvžogus dažkārt var arī atjaunot, vienīgi, nevajag aizmirst, ka to dzinumus nedrīkst pārāk stipri apgriezt vienā reizē. Tomēr katram pašam ir jāizvēlas sirdij tīkams, praktisks žogs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!