Statistika liecina, ka aptuveni 50 procenti ar apkuri saistīto ugunsgrēku izceļas apkures sistēmu ekspluatācijas pārkāpumu dēļ. Tas liecina ne tikai par "neoficiāli" uzstādītiem atklātās uguns avotiem Latvijas mājokļos, bet arī to, ka nereti to tehniskais stāvoklis ir nestabils un var apdraudēt mājokļa un tā iemītnieku drošību. Apdrošināšanas kompānijas "Gjensidige Latvija" speciālisti atgādina svarīgāko, kas jāņem vērā, uzsākot intensīvas apkures sezonu savā mājoklī.
Ventilācijas sistēmu un dūmvada profilakse ir obligāta
Viens no galvenajiem punktiem, kura ievērošana palīdzēs sagatavoties ilglaicīgam salam un intensīvai apkurei, ir novērtēt sava mājokļa ventilācijas atveres katrā istabā. Tas šķiet pašsaprotami, taču bieži, lai arī mājoklis tiek intensīvi apkurināts, tajā nav pietiekami silts. Viens no potenciālajiem iemesliem – mēbeles bloķē ventilācijas atveri. Tas var kavēt gaisa plūsmu un neļaut mājoklim vienmērīgi iesilt. Aizsprostotas ventilācijas atveres var pat izraisīt krāsns pārlieku intensīvu darbību un pārkaršanu. Savukārt, ja mājas apkures katlu sistēma silda radiatorus, ieteicams noņemt visu, kas atrodas uz radiatoriem vai tiem blakus, lai šīs lietas pārkaršanas gadījumā neizkustu un nesāktu degt.
Ne mazāk svarīga ir regulāra skursteņa uzraudzība un attīrīšana no kvēpiem. Tas nodrošina, ka kurināšanas procesā krāsns dūmi neiekļūs telpā, savukārt kurināmais materiāls degs ilgāk un izdalīs vairāk siltuma. Ja skurstenis ir aizsērējis ar sodrējiem un tajā nav vilkmes, malka krāsnī slikti uzliesmo un var nodzist pilnībā, radot asus un cilvēka veselībai kaitīgus dūmu mākoņus. Turklāt aizsērējis skurstenis vienmēr ir ugunsbīstams. Ja skurstenis ir labi iztīrīts, uguns krāsnī labi uzliesmo, un krāsns uzkarst. Atliek tikai pareizi noregulēt vārsta vilkmi, lai caur skursteni uz ielas izplūstu tikai dūmi, bet ne siltums.
Pareiza kurināmā izvēle
Lai apkure ar krāsni vai kamīnu būtu efektīva un droša, svarīgi izvēlēties atbilstošu malku. Vienas no visbiežāk pieļautajām kļūdām ir pārāk garas malkas izvēle vai pārāk liela malkas daudzuma ievietošana. Ja krāsnī vai kamīnā, vēloties ietaupīt laiku, tiek ievietots pārāk daudz malkas, pastāv risks, ka krāsns var pārkarst un pat izraisīt ugunsgrēku. Svarīgi atcerēties, ka kurināšanai svarīgi izmantot sausu malku. Eksperti uzsver, ka, kurinot ar slapju malku, var tikt aizspiesti skursteņi un izcelties piķa ugunsgrēks. Kā arī, kurinot ar slapju malku, tiek mazināta krāsns efektivitāte.
Svarīgi izvēlēties arī pareizo malkas veidu. Cietkoksne joprojām ir vislabākā malka, ko dedzināt kamīnos. Koksne, piemēram, ozols, bērzs un osis deg karstāk un ilgāk. Vēl jo vairāk tajos ir mazāk sulas un piķa, kas padara tos vieglāk apstrādājamus, kā arī rada mazāku kreozota – toksiskās vielas, kas sastopama koksnē – uzkrāšanos. Skujkoku koksne var būt lētāka alternatīva, taču ne vienmēr tā ir efektīva, ja tiek runāts par malkas kurināšanu. Tā nesaražo pietiekami daudz siltuma un rada lielu daudzumu dūmu un kreozota, kas var būt kaitīgs cilvēkam.
No pārlieku biežās kurināšanas kamīnos rodas netīrumi, putekļi, pelni un uzkrājas kreozota nogulsnes, tāpēc jāatceras regulāri tīrīt kamīna iekšējo daļu. Tas ne tikai padarīs kamīnu izskatīgāku, bet arī efektīvāku un drošāku. Turklāt kreozota un citu materiālu uzkrāšanās ir potenciāli bīstama mājoklim. Daudzas no šīm smalkajām daļiņām var tikt pārnestas pa gaisu un var izraisīt vairākas ar gaisu pārnēsājamas slimības, ja tās tiek ieelpotas ilgu laiku. Kā arī jāmin, ka regulāra kamīna tīrīšana neļaus tam aizdegties pašam no sevis.
