Foto: stock.xchng
"Kā pie mājas pašam izveidot koka bruģi? Vai vispār ir vērts to darīt? Cik tas varētu izmaksāt?" vaicā Jāzeps Olainē.

Principi

Bruģēšanai ir vairāki mērķi. Viens tīri estētisks - lai būtu smuki, otrs gauži praktisks - lai varētu pa pagalmu izbrist sausām kājām. Svarīgākais vienmēr bijis praktiskais, jo nekas jau nav jaukāks par zaļu mauriņu. Agrāk šim nolūkam izmantoja gan dēļu vairogus, gan šķērsām takai novietotus kārklu saišķus, tagad aizvien populārs kļūst koka bruģis. Pirmajā brīdī šāda kombinācija pārsteidz, taču tad atceramies, ka arī koka pāļi ūdenī stāv gadu desmitiem, un tiem nav ne vainas! Lai šāds bruģis zemē ilgāk saglabātos, svarīgas ir trīs lietas: pamatnes sagatavošana, koka šķirne un impregnēšana.

Staigāt pāri peļķei pa dēļu vairogu ir viena lieta, ieklāt koka bruģi - pavisam cita, jo arī tas nebūt nav brīnumlīdzeklis. It īpaši rūpīgi tam jāsagatavo pamatne, ievērojot pareizu tehnoloģiju - apakšā šķembu slānis, virs tā smilšu kārta un tikai tad baļķēnu ripas. Pretējā gadījumā vienkārši uz zemes salikti koka gabali drīz sapūst, un visi pūliņi ir vējā....

Materiāli

Bruģa gatavošanai izmanto nomizotus baļķus, kurus sazāģē šķēlēs vai klucīšos un nostiprina vertikāli. Šķēles biezums jeb klucīša garums - tāds, kādu pašam nav slinkums zemē ierakt. Vislabāk bruģim izmantot 100 - 150 mm atgriezumus no virpoto guļbūvju baļķiem, kuriem jau izveidots kaķējums. Tādi kompaktāk savietojami un glītāk arī izskatās. Tomēr saimnieks koka ripām var piedot jebkuru vēlamo formu, - izmantot gan apaļās, lielas un mazas, gan pagatavot no tām četrstūrainas vai trīsstūrainas. Atstarpes piepilda ar zemi, bet, darot to ar dekoratīviem akmens olīšiem, rezultāts ir vēl mīlīgāks un rotaļīgāks.

Tā kā koka bruģis slīd, daudzi priekšroku dod skujkoku ripām, jo lapukoku koksne ir blīvāka un ilgāk uztur mitrumu. Skujkokiem tā ir irdenāka, ātrāk izžūst un satur arī dabīgo imprignantu - sveķus. Uzskata, ka lapegli nemaz pat nevajagot piesūcināt - tās dabīgā aizsardzība esot pietiekama.

Vispamatīgāk koku impregnē zem spiediena, tā panākot līdz 15 gadu garantiju. Šim nolūkam var izmantot ievestos Tanalith, Wolmanit vai kādu no vietējiem preparātiem. Koksnei nav jābūt sausai, viegli mitra labāk uzsūc antiseptiķi. Impregnēšaas cena ir ap 20Ls/m3. Pēc apstrādes materiāls sākumā iegūst netīri zaļu, vēlāk - brūnu nokrāsu. Stāsti par indīgajiem preparātiem, kuri piebeiguši visu dārzu un vēl vecmāmiņu piedevām, ir stipri pārspīlēti. Kādreiz tik tiešām izmantoja arsēnu un hromu. No 2006. gada ES šādi antiseptiķi ir aizliegti, jaunajos ir smago metālu sāļi, kuri tikai iesūcas kokā, ar to noreaģē un vairs nekur prom neskrien.

Dabīgs, neapstrādāts koks elpo vislabāk. Tas nozīmē to, ka ātrāk samirkst un vieglāk arī izžūst. Tāpēc bruģim nav vērts izmantot tādas dekoratīvas lietas kā lineļļu, kura mitruma apriti samazina. Daži eksperti iesaka kokmateriālus izmērcēt Bochemit Forte, tad tie iegūstot skaistu zaļganbrūnu nokrāsu.

Izmaksas

Kopējās izmaksas veido vairākas cenas - kokmateriāls, impregnēšana, pamatnes izveidošana un bruģa ieklāšana. Jau gatavas ripas var izmaksāt no pieciem līdz desmit latiem par kvadrātmetru, par ieklāšanas izmaksām jāvienojas ar speciālistiem. Vislētāk, protams, ir visu darīt pašam. Bruģi var izgatavot no jebkura skujkoka, to sagarinot ar ķēdzāģi vienādos klucīšos un impregnējot no polietilēna plēves izveidotā improvizētā vannā vai lielā metāla mucā. Šķembu slāņa biezums atkarīgs no gaidāmās slodzes. Ja celiņam pāri brauks saimnieka auto, jārēķinās vismaz ar 25 cm. Ja tekalēs tikai saimniecīte, viegla kā pūciņa, šķembas var paklāt gluži simboliski. Virs tām uzber granti, smiltis un noblietē, un pamats ir gatavs! Tas iztur gan smagumus, gan laiž cauri ūdeni. Ja zeme ir smilšaina, pietiek norakt to bruģa dziļumā, noblietēt pamatni un sākt likt ripas. P

Konsultēja "Jauda koks" eksperts Ēriks Eisaks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!