Foto: F64
Runājot par siltumu, Latvijas iedzīvotāji visbiežāk iedalās divās grupās – vieni mīl siltumu un gatavi maksāt par to, lai apkures sezona sāktos ātrāk, bet otri meklē risinājumus, kā sildīties citā veidā un tādējādi attālinātu to brīdi, kad jāsāk maksāt apkures rēķini.

Iedvesmojoties no šiem apsvērumiem, Swedbank Privātpersonu finanšu institūts šā gada septembra beigās veica aptauju interneta vidē, lai uzzinātu, ar kādu noskaņojumu apkures sezonu sagaida Latvijas iedzīvotāji. Tā portālu Delfi informē aptaujas veicēji. Aptaujā arī mēģināts noskaidrot, kādas papildus "tautas metodes" pirms centrālās apkures pieslēgšanas ģimenes izmanto siltuma iegūšanai mājās. Rezultāti atklāj, ka cilvēku pieejas var iedalīt trīs grupās: cilvēki sildās paši, siltina mājokli vai arī silda to ar palīgierīcēm.

Kā sildīties pašiem?

Aptauja rāda, ka visatzītākā sildīšanās metode ir silts apģērbs - šādu pieeju atzīst teju 48% aptaujāto, katrs trešais dod priekšroku biezām segām, savukārt 25% lieto sildošus dzērienus. Atklājies, ka cilvēki siltuma iegūšanai izmanto arī sen aizmirstu, bet agrākos laikos ļoti populāro ierīci - iet gultēt kopā ar karstu ūdeni piepildītu termoforu. Vēl daži aktīvi sporto, bet citi dodas ciemos pie tiem, kam mājoklis siltāks. Tomēr ir arī tāda kategorija iedzīvotāju, kas uz šo laiku cenšas pamest savus mājokļus - daži dodas uz laukiem, kur siltumu nodrošina krāsns apkure, bet pavisam retie dodas braucienos uz siltajām zemēm.

Kā siltināt mājokli?

Trešā daļa aptaujāto norādījuši, ka sākuši siltināt logus, bet samērā neliela daļa norāda, ka nosiltinātas ir viņu dzīvojamās mājas sienas. Tomēr māju siltināšana Latvijā gan pagaidām vēl nav plaši izplatīta un vēl mazāk ir tādu respondentu, kas saka, ka mājas tiek siltinātas šobrīd vai ka plānots to darīt nākotnē. Daudzstāvu māju dzīvokļu īpašniekiem svarīgi atcerēties, ka tieši mājas sienu siltināšana ir svarīgs faktors, kas nosaka to, cik labi mājā saglabāsies siltums un vai ziemā nebūs jāpārmaksā par apkuri.

Kā sildīt mājokli?

34% aptaujāto atzinuši, ka laikā, kamēr vēl nav pieslēgta apkure, viņi izmanto elektrisko sildītāju. Vēl daļa aptaujāto ieslēdz apsildāmās grīdas. Vairākiem respondentiem ir iespēja kurināt krāsni vai kamīnu, tādējādi rodot "siltu risinājumu" drēgnajiem rudens vakariem. Tie aptaujātie, kuriem nav nedz kamīnu, nedz elektrisko sildītāju, izmanto arī citas sildīšanās metodes, piemēram, sveču dedzināšanu vai mājokļa sildīšana ar ieslēgtu gāzes plīti.

Tomēr respondentu atbildes par dažādu palīgierīču lietošanu mājas sasildīšanai liek aizdomāties arī par to efektivitāti un drošību. Ja mājoklī tiek izmantota kāda no šīm metodēm, lietotājiem jābūt modriem, pieskatot pašu ierīci, kā arī kritiski novērtējot elektrības skaitītāja apgriezienu ātrums un līdz ar to arī elektroenerģijas rēķina lielums. Turklāt, ja dzīvoklī ir vairākas telpas, tad palīgierīču izmantošana parasti nepieciešama katrā no tām.

Institūta aptauja par iedzīvotāju noskaņojumu, sagaidot apkures sezonu, veikta šā gada septembra beigās, interneta vidē aptaujājot vairāk nekā 1000 respondentus vecumā no 25 gadiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!