Kā uzvarēt cīņā ar prusakiem?
Foto: PantherMedia/Scanpix

Prusaki (Blattaria) lielākoties pārvietojas diennakts tumšajā laikā un tādēļ dažbrīd tos var arī nepamanīt, taču tie vairojas ļoti ātri un jau drīz vien pēc to ienākšanas mājā, mājokļa saimnieks var nonākt šo radību ielenkumā.

Latvijā dzīvo virtuves prusaki (Blattella germanica), melnie prusaki (Blatta orientalis), ziemeļu prusaki (Ectobius lapponicus) un meža prusaki (Ectobius sylvestris).

Ja šīs radības iemitinājušās mājoklī, tās rāpo pa sienām, segām un spilveniem, sabojā elektroierīces. Pat rīta kafijas krūzē saimnieks var uzdurties prusaku izkārnījumiem ar atmirušajām ķermeņa daļām.

"DELFI Māja un dārzs" sazinājās ar Latvijas Dabas muzeja entomologu Jāni Dreimanis, lai noskaidrotu, kādi ir prusakiem labvēlīgākie dzīves apstākļi, lai censtos tos novērst un atbrīvotos no nepatīkamajiem nama viesiem.

Raksturojums

"Latvijā dzīvo četras prusaku sugas: divas no tām dzīvo savvaļā, bet pārējās divas - mājās, līdzās cilvēkiem. Mājas prusaki pārtiek gan no augu valsts, gan dzīvnieku valsts produktiem," stāsta entomologs.

Virtuves prusaks var sasniegt 15 mm garumu, bet melnais prusaks- līdz 25 mm garumu. Brūnie un virtuves prusaki ir daudz kustīgāki par melnajiem prusakiem. Brūnie prusaki ātri rāpo pa sienām, pārsvarā diennakts tumšajā laikā. Prusakiem ir arī spārni, kurus šīs radības gan neizmanto.

Prusaki ir kukaiņu suga, kas bez cilvēka klātbūtnes nevar pastāvēt. Cilvēks un viņa mājoklis kļūst par draudzīgu dzīves telpu šiem kukaiņiem, jo tur ir viegli atrast barības vielas, izdzīvot un attīstīties, nesastopot konkurentus. Prusaki pārtiek tikai no cilvēku un mājdzīvnieku ēdienu atliekām.

Prusaki ne tikai rada diskomfortu un nepatiku cilvēkos, bet pārnēsā arī slimības - zarnu infekcijas un parazītisko tārpu oliņas: "Tas ir pilnīgi iespējams, jo prusaki dzīvo netīrā vidē un šādā vidē attīstās infekcijas," stāsta Jānis Dreimanis.

Attīstība un dzīves apstākļi

"Prusaki dzīvo dažādās spraugās, mājokļa tumšākajās vietās," norāda Jānis Dreimanis un piebilst, ka "galvenais to attīstības un vairošanās priekšnosacījums - siltums un barības vielas".

Prusaku mātītēm pie vēdera reizēm var redzēt olu kapsulas, kuras tiek nomestas īsi pirms jaunie prusaki no tām izšķiļas. Labvēlīgos apstākļos savas dzīves laikā katra mātīte var atstāt pēc sevis 300 - 400 pēcnācējus. 

"Prusaki ir dienvidu kukaiņi, un siltumā mājas prusaki spēj pārvietoties arī ārā, ceļojot no vienas mājas uz otru," stāsta entomologs.

Cīņa

"Galvenais nosacījums cīņā ar prusakiem ir - tīrība. Māju vajag regulāri tīrīt, neatstāt pieejamu ēdienu un ūdeni," norāda Dreimanis. Pārtika jāglabā slēgtos traukos, regulāri jāiznes atkritumi un mājoklis kārtīgi jātīra ar putekļusūcēju. Jārūpējas arī, lai prusakiem nebūtu pieejams ūdens. 

"Cīnīties ar prusakiem daudzdzīvokļu mājās ir ļoti grūti, jo lai tos uzveiktu, cīņa pret prusakiem jāveic visos dzīvokļos. Pietiks tikai ar dažiem prusakiem kādā dzīvoklī, lai pavisam drīz kupls skaits prusaku mājotu visā mājā," brīdina entomologs.

- Prusaku lamatas katrs saimnieks var pagatavot pats: stikla vai metāla burkā ieliek kādu ēdienu, pielejot ūdeni vismaz 2 cm līmenī, tad burku novieto pie sienas. Kad prusaki ir ielēkuši burkā pēc ēdiena, tie vairs nevar izrāpot no tās un drīz vien burkas ūdenī prusaki noslīkst.

- Veikalos nopērkamās indes: dažādi aerosoli un smidzinātāji, želejas un pulveri kukaiņu iznīcināšanai. Taču jāatceras, ka prusaku olas neietekmē inde, līdz ar to šī indēšanas procedūra pēc kāda laika jāatkārto.

Indi vēlams uzbērt, iesmērēt vietās, kas tiek mazgātas salīdzinoši reti, piemēram, pie grīdas līstēm. Lietojot pulverveida indi, jāuzmanās, lai inde nenokļūst uz sadzīves priekšmetiem un tai piekļūt nevarētu bērni un dzīvnieki.

Lai arī prusaki vairojas ļoti ātri, tomēr ar prusakiem nelabvēlīgu apstākļu radīšanu un rūpīgiem indēšanas pasākumiem - no šīm radībām ir iespējams atbrīvoties.

Comment Form