Kas aktuāls un interesants skatāms Nacionālajā botāniskajā dārzā
Foto: Publicitātes foto

Uz ziedošām un izzinošām ekskursijām iespējams doties Salaspils virzienā, kur dažādus smukumus sarūpējis Nacionālais botāniskais dārzs. Neskatoties uz to, ka vasara soļo jau uz noslēguma pusi, plašā parka teritorija ar pasākumiem un acīm tīkamiem augiem turpinās iepriecināt vēl arī rudenī.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pasakaina pastaiga tūju alejā

Jau izsenis ieejas vārti Botāniskajā dārzā ir atradušies pretī Salaspils dzelzceļa stacijai. Ja kādreiz celiņu no vārtiem uz kantora telpām apmaloja cirptu tūju dzīvžogs, tad pašlaik šīm tūjām ir vairāk nekā 70 gadu, un tās izveidojušas iespaidīgu aleju. Izbaudot pastaigu pa tūju apēnoto taku, iespējams, neviļus prātā nāks teiksmu un pasaku tēli.

Dālijas visās varavīksnes krāsās

Reti kura puķe var lepoties ar tik lielu formu un krāsu daudzveidību kā dālija. Botāniskā dārza kolekcijā ir vairāk nekā 350 dāliju šķirnes. Apmēram puse no tām ir radītas Latvijā. Latvijas dāliju selekcionāriem ir bagāta fantāzija, tāpēc iepriecina ne vien ziedu krāsas un formas, bet arī nosaukumi. Dārzā apskatāmas dālijas ar tik interesantiem nosaukumiem kā "Aprīļa pilieni", "Saldā Dzīve" un "Cerību Varavīksne". Bet ar dāliju baudīšanu nevajag kavēties, jo tās ziedēs tikai līdz pirmajām salnām.

Pilns koks ar "desiņām"

Trīsērkšķu gledīčija ir liels koks, kas Botāniskajā dārzā aug jau 70 gadus. No tālienes izskatās, ka koka zaros vējā žāvējas simtiem kārdinošu "desiņu". Taču tuvumā redzams, ka tās ir lielas, brūnas pākstis, kurās briest gledīčijas sēklas. Nogatavojušās pākstis no ārpuses ir cietas un ādainas, bet iekšpusē ir mīksta, salda, zaļa masa, ko Ziemeļamerikas indiāņi ēd kā konfektes. Turklāt ne mazāk iespaidīgs ir gledīčijas stumbrs, kas klāts ar neskaitāmiem ērkšķiem adatas asumā. Ērkšķi sākotnēji izveidojušies, lai pasargātu augu no milzīgiem zīdītājiem, piemēram, mamutiem, kas dzīvojuši pleistocēna laikmetā. Tāpēc ar gledīčiju uzmanīgi!

Ziedu karalienes rozes

Nevar noliegt to, ka rozes ne vienam vien cilvēkam ir mīļākie ziedi. Tieši tāpēc tās mēdz dēvēt par ziedu karalienēm. Taču izrādās, ka tās ir ne tikai skaistas, bet arī pavisam praktiskas. Ar rozēm var apaudzēt pergolas, ko mēdz izmantot dārzu un aleju izdaiļošanai. Tāpat ar rozēm var nosegt arī augsni un izveidot dzīvžogu. Kuplas un miniatūras, stīgojošas, klājeniskas un krūmveida – vairāk nekā 350 rožu šķirnes Botāniskā dārza rozārijā zied visu vasaru. Ikviena no tām ir pārbaudīta un atzīta par piemērotu Latvijas apstākļiem. Katrs apmeklētājs var noskatīt sev tīkamāko ziedētāju un uzzināt tās vārdu un izcelsmi.

Kļavu lapu noslēpumi

Katrs no mums bērnībā ir lasījis lielās, krāsainās kļavu lapas un kaut reizi sapņojis par izvārtīšanos lapu kaudzē. Kļavu lapas forma un izmērs mums parasti saistās ar Latvijā visizplatītāko sugu – parasto kļavu 'Acer platanoides', bet pastāv arī citas, iespējams, vēl neiepazītas sugas. Botāniskajā dārzā ikviens var izzināt pavisam citādas kļavas: Amerikas iedzimto liellapu kļavu, kuras dižākās lapas sasniedz pat 60 centimetru lielumu, vai Monpeljē kļavu no Vidusjūras piekrastes, kuras sīkās lapiņas ir labi, ja 5 centimetri diametrā. Dārza kolekcijā ir aptuveni 80 dažādas kļavu sugas un šķirnes. Turklāt kļavas ir iespējams ne tikai apskatīt, bet izpētīt padziļināti. Interaktīvā stendā pie kļavu stādījumiem var iegūt priekšstatu un informāciju par to lapu un augļu daudzveidību.

Cukura pirmsākumi – cukurniedre

Reti kurš augs ir ietekmējis pasauli tādā mērā kā cukurniedre. No tās tiek iegūti vairāk nekā 70 procenti pasaules cukura. Botāniskā dārza oranžērijā šo nozīmīgo graudzāli ir iespējams iepazīt tuvāk. Var novērtēt tās resno stiebru un iztēloties spēku, kāds vajadzīgs plantācijas strādniekam, lai noliektu ceru pie zemes un ar mačeti pāršķeltu to mezgla vietā pie pašas zemes. Mūsdienās gan šo darbu biežāk veic kombaini, kas dienas laikā ievāc līdz pat 300 tonnām cukurniedru. Ievāktā raža tālāk tiek nogādāta uz cukurfabrikām, kur stiebrus sasmalcina un no tiem izspiesto sulu pārvērš saldos kristālos. Savukārt atlikumu izmanto papīra un celtniecības materiālu rūpniecībā.

Banāns – koks vai lakstaugs?

Nereti nākas dzirdēt, ka banāni aug kokos. Vai tiešām? Nē, banāni ir lakstaugi. Līdzināties kokiem tie varētu vienīgi izmēra dēļ. Banāniem nav stumbra kā kokiem – to milzīgās lapas balsta cieši sakļāvušās lapu makstis. Viens dzinums veido augļus tikai vienu reizi mūžā un pēc tam iet bojā. Banāna ziedēšana un augļu veidošanās mūsu platuma grādos ir liels notikums, ko jau pavisam drīz varēs piedzīvot Botāniskajā dārzā. Oranžērijā pašlaik ziedēt ir saņēmušies veseli divi augi, un vēl vairākus mēnešus būs iespējams izsekot līdzi ziediem un augļiem dažādās attīstības stadijās.

Augu veselības orientēšanās spēle

Lai padarītu Nacionālā botāniskā dārza apmeklējumu vēl interesantāku, ikviens apmeklētājs var iesaistīties arī azartiskā spēlē ar dažādiem uzdevumiem. Spēles uzdevums ir, izmantojot darba lapas, atrast dārzā noteiktus augus, iepazīties ar informāciju par tiem un aizpildīt krustvārdu mīklu. Iesnieg-tās krustvārdu mīklas pēc tam piedalās balvas izlozē. Taču pārāk kavēties nevar, piedalīties spēlē varēs tikai līdz 1. oktobrim. Plašāka informācija atrodama Nacionālā botāniskā dārza mājaslapā.

Stādu un amatnieku gadatirgus


12. septembrī dārzā norisināsies tradicionālais stādu un amatnieku gadatirgus. Tā laikā ikviens varēs iepazīties ar stādaudzētavu jaunumiem un iegādāties ne tikai tradicionālo, bet arī reto, grūti pavairojamo un eksotisko augu stādus. Tāpat būs arī iespēja iegādāties dažādus amatnieku darinājumus un mājražotāju gardumus. Plašāka informācija šeit.

Tags

Dārzs Nacionālais botāniskais dārzs Salaspils
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form