Foto: DELFI
Kā aprēķināt, kuram un cik jāmaksā par individuālo skaitītāju nefiksēto ūdens patēriņu? Šis ir mūžsens komunālais jautājums, kas bendē neskaitāmu Latvijas iedzīvotāju ikdienu jau vairākus gadu desmitus. Šogad valdība grasās ieviest kārtību šajā nozarē. "Delfi" skaidro gaidāmās pārmaiņas.

Kuram jāmaksā par ūdeni, kas nav uzskaitīts ar individuālajām mērierīcēm, bet kura patēriņš fiksēts ar skaitītāju pie ūdens ievada daudzdzīvokļu namā? Meklējot šai problēmai risinājumu, valdībā šogad sperti divi soļi: 11. maijā apstiprināti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 40 "Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu", savukārt 16. maijā valsts sekretāru sanāksmē izskatīti grozījumi MK noteikumos Nr. 1013 "Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu" (MK noteikumi Nr. 1013).

Lai gan grozījumi MK noteikumos Nr. 1013 vēl nav apstiprināti, paredzēts, ka abi likuma akti viens otru papildinās. Tādēļ skaidrojam, kas jau ir mainījies un ko vēl tikai plāno mainīt.

Kā bija līdz šim?

Sākotnēji MK noteikumos Nr. 1013 bija paredzēts, ka ūdens patēriņa starpība tiek apmaksāta, "dalot taisnīgi", t.i., sadalot proporcionāli ūdens patēriņam dzīvokļos. Tie, kuru patēriņš bija lielāks, maksāja lielāku daļu par ūdens zudumiem. Tomēr iedzīvotāji, kas godīgi iesniedza informāciju par visu patērēto ūdeni, sāka sūdzēties, ka, saņemot lielākus rēķinus par tā dēvēto "ūdens korekciju", viņi tiek sodīti.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!