Vai uz salātlapām esi pamanījis mazus zaļus kukainīšus? Laipni lūdzam laputu pasaulē! Tiesa, siltais laiciņš dara savu, kā rezultātā veidojas labvēlīga vide dažādu kaitēkļu un slimību attīstībai. Kā ziņo "Māja&Dārzs" lasītāji, dārzos jau parādās laputis, kas augus tā apsēdušas, ka nevar pamanīt vairs zaļās lapiņas. Aiziet, apkarosim, pirms tās veic savu "uzbrukumu" – apskatīsim laputu apkarošanas metodes, lai šajā sezonā augtu veselīgas salātlapiņas. Bet kā? To noskaidrosim, padomu vaicājot Dārzkopības institūta vadošajai pētniecei Līgai Lepsei.
Kā savulaik informēja Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD), laputis ir vieni no visplašāk izplatītajiem kaitēkļiem pasaulē, kas katru gadu nodara mazāku vai lielāku kaitējumu atkarībā no to invāzijas pakāpes. Tās ir grūti ierobežot to straujās attīstības dēļ, bet tomēr laputu ierobežošana ir būtiska. Ar laputīm jācīnās nevis vienu nedēļu, bet aizsardzības pasākumi pret tām jāveic visa gada garumā.
Kā vēsta informācija VAAD mājaslapā, Latvijā gadā attīstās 8 – 12 laputu paaudzes. Tās ziemo olas uz jaunajiem saimniekaugu zariem. Kāpuri šķiļas pumpuru plaukšanas laikā. Katra mātīte dzemdē 30 līdz 50 kāpuru. Pēc divām līdz trīs paaudzēm laputu kolonijās veidojas spārnotās mātītes, kas pārlido uz citiem augiem un tur turpina vairoties. Septembrī vai oktobrī uz barības augu zariņiem dēj olas, kas ziemo.
Kādus bojājumus rada laputis? Laputis sūc sulu no lapām un jaunajiem dzinumiem. Bojātajiem dzinumiem tiek traucēta attīstība, tie var apsalt.
Visiem labi zināms tas, ka laputis uz salātiem vairojas ļoti strauji, ielien starp lapām un galviņās, un augs drīz vien vairs nav ēdams. Daži dārzeņu audzētāji kaitēkļus apkaro ar spēcīgu ūdens strūklu vai cenšas tos izķert ar dzeltenajiem līmslazdiem (dzeltenā krāsa pievilina). Tiesa, visus kaitniekus šādi padzīt neizdosies.
Bet, lai šosezon varētu priecāties par veselīgām salātlapām, ieteikumus laputu apkarošanā vaicājām Dārzkopības institūta vadošajai pētniecei Līgai Lepsei. Ko darīt? Kā apkarot? Vai uzglūnēs arī uz blakus esošajiem augiem – bazilikam un piparmētrām?
"Šis ir diezgan plašs un komplekss jautājums. Te būtu jārunā par visu agrtehnisko pasākumu kompleksu profilaktiskai kaitēkļu ierobežošanai – augu seku, augu mēslošanu, nezāļu ierobežošanu, augu stādīšanas biezumu, kaimiņu augiem. Ja runājam par "ugunsgrēka dzēšanu", tad šobrīd varētu izmantot zaļās ziepes vai uz augiem putināt lapu koku pelnus," iesaka Līga Lepse.
Kā tas darāms? "Zaļās ziepes izšķīdina ūdenī (40 – 50 gramu ziepju uz 10 litru ūdens), un tad ar šo šķīdumu jāmiglo augi. Pēc nedēļas miglošanu var atkārtot. Savukārt pelnu deva ir 450-900 g/m2. Sārmainā vide laputīm nepatīk! Laputu skaits noteikti būs mazāks nekā tad, ja pelni nav kaisīti. Var arī izmantot "Bacilonu", kas regulē daudzu lapu grauzošu un sūcošu kukaiņu – laputu, kāpostu un rāceņu balteņu, kāpostu cekulkodes daudzumu vidē, traucējot to savairošanos," stāsta Dārzkopības institūta vadošā pētniece.
Kā nedaudz lēnākas iedarbības risinājumu eksperte iesaka – dabīgo ienaidnieku izmantošanu (mārītes, zeltactiņas, ziedmušas, pangodiņi, plēsēblaktis, spožlapsenītes). Spožlapsenīšu kāpurus var arī iegādāties (produkta nosaukums "Trihogramma"), kas veiksmīgi ierobežos kaitēkļus. Visaktīvākās un efektīvākās trihogrammas ir, ja tās izlaiž laikā, kad temperatūra naktīs ir virs +10 grādiem. Tātad – siltumnīcā tās būs aktīvas jau tagad. Pēc izšķilšanās no olām, trihogrammas izplatās 20–30 metru rādiusā no izlaišana vietas, atkarībā no laikapstākļiem.
