Sēņotāja Rimvīda iesūtītajās fotogrāfijās redzams, ka "sēņu karalienei" raksturīgais druknais kāts augšgalā sazarojies vairākos tievākos, izliektos kātiņos, kurus sedz viena kopā saaugusi cepurīte.
Kā rakstījis pats atradējs, ieraugot šīs sēnes, viņš ne mirkli nav šaubījies, ka tās tiešām ir baravikas, taču vēlējies uzzināt, kas tām licis izaugt tik dīvainām.
Mikologs, Lietuvas Dabas pētījumu centra Mikoloģijas laboratorijas speciālists Jons Kasparavičs fotogrāfijās redzamo atradumu nosaucis par tiešām iespaidīgu, tomēr atzinis, ka viņam būtu jāredz sēnes pašam un jāzina vairāk par mežu, kur tās augušas, lai to varētu komentēt sīkāk.
Vienlaikus viņš izteicis pārliecību, ka baraviku neparastais izskats nav mutācijas rezultāts – to, visticamāk, noteikuši augšanas apstākļi.
"Izskatās pēc baravikām – kaut arī ļoti dīvainām baravikām. Gadās, ka baravikām apakšā saaug kāti, saaug cepurītes, bet šīs, redzams, tikušas tālāk. (..) Kādēļ – to var tikai minēt. (..) Spriežot pēc cepurīšu formas, visticamāk, vienuviet ļoti cieši cits pie cita izveidojušies vairāki baraviku augļķermeņu aizmetņi, tādi milimetra lieluma zirnīši. Tie saauguši, īpaši apakšdaļā, kur veidojas kāta pamatne," spriedis mikologs. "Sākot augt uz augšu, topošās cepurītes savā starpā nedaudz "pagrūstījušās", bet galu galā saaugušas, taču kātiņu augšējās daļas palikušas brīvas, jo kāts vienmēr veidojas tikai pašā augļķermeņa centrā un attīstības sākumposmā to cieši apņem cepurīte, tādēļ baraviku kātu augšējās daļas diez vai spētu saaugt."
Kā uzskata Kasparavičs, augļķermeņiem nācies sacensties par barības vielām, ko tie ieguvuši no vienas pamatnes, tādēļ kātiņi izauguši tievāki un izliekušies uz sāniem, bet cepurītes galu galā saaugušas kopā.
Viņaprāt, iespējams, ka tāda sēne izaugusi vietā, kur bijuši īpaši labvēlīgi augļķermeņu aizmetņu veidošanās apstākļi. Veidojoties no vienas sēņotnes, to ģenētiskais materiāls bijis identisks – kā identiskiem dvīņiem, un nav bijis imūnbarjeras, kas agrīnajā attīstības stadijā traucētu tiem saaugt.
Pēc mikologa teiktā, saaugt mēdz arī citu sugu sēnes. Ļoti bieži tā gadās ar gailenēm, tikai tās izskatās nedaudz savādāk, jo aug un veidojas citādi nekā baravikas. Mēdz būt arī tā, ka augļķermeņi aizmetas viens uz otra, un tad uz vienas sēnes izaug otra.
"Tādi veidojumi sastopami starp baravikām, samtbekām, atmatenēm un citām sēnēm. Tā nav mutācija, bet tikai attīstības un augšanas anomālija," skaidrojis Kasparavičs.
