Meijas svētku sajūtai
Nevieni lieli godi latviešu sētā sensenos laikos nebija iedomājami bez apkārtnes izdaiļošanas ar meijām. Tās ienes svētku sajūtu katrā stūrītī, un jau no tālienes ir skaidrs, kur svinami svētki. Jāņos meijas gozējas katrā lauku mājā un to gādāšana ir skaists vasaras vakara rituāls. No kokiem pušķošanai noderīgas bija bērza meijas un ozola zari. Nekad māju nepušķoja ar apses un alkšņa zariem: tos uzskatīja par ļaunā kokiem. Pie vārtiem un visām durvīm piesēja pīlādža, ozola vai bērza meijas. Gan istabā, gan klētī un kūtī tika liktas meijas un aiz griestu sijām aizbāzti lauzti ozolu, pīlādžu un liepu zari.
Romantiskā kalmju smarža
Tiem, kuri bērnības vasaras pavadījuši laukos pie vecvecākiem vai paši dzīvojuši lauku mājās, noteikti atceras skaisto tradīciju Līgo vakarā doties uz tuvējo dīķi vai upi un saplūkt kalmju klēpi. Kalmes pēcāk sagriež gabaliņos un izkaisa pa dzīvojamās mājas un saimniecības ēku grīdām - tās ne vien skaisti smaržo, bet tām piemīt arī ārstējošas īpašības un pretsēnīšu iedarbība. Senos laikos cilvēki kalmes sakni esot nēsājuši maisiņā, kā talismanu pakarot kaklā, lai paglābtos no ļaunām slimībām. Mūsdienās pierādīts, ka kalmei patiešām piemīt antiseptiskas un fungicīdas īpašības.
Pīlādzis lai sargā dārzu un sētu
Latvieši vienmēr ir ticējuši pīlādža maģiskajai iedarbībai - pīlādžu zarus salauza Līgo dienā un lika virs mājas un kūts durvīm, lai tie sargātu no visas negatīvās enerģijas. Jāņos plūktos pīlādža zariņus senāk pēc svētkiem sasēja slotiņā, izžāvēja un lietoja bērna apkvēpināšanai, kad tas bija slims vai nobaidījies, kad kāda ļauna acs to bija nolūkojusi.
Lauka puķes goda vietā
Visur, pat vismodernākajā pilsētnieka dzīvoklī iederēsies pļavas ziedi - tie rotās gan mūsdienīgu interjeru, gan tradicionālas lauku mājas galdu. Liec paša plūktu pļavas ziedu pušķi vienkāršā baltā vai greznā Latgales māla vāzē, un tas ienesīs svētku burvību arī tavā miteklī. Skaties, lai līdzās greznajām margrietiņām būtu citas krāsainākas un smalkākas puķes - madaras, sarkanais un baltais āboliņš, košās rudzupuķes, smaržīgās vīgriezes un cēlās lupīnas.
Ārstniecības augi veselībai un skaistumam
Latvijas pļavās ir daudz gan aizsargājamo, gan ārstniecības augu. Daudzas lauka zālītes uz Jāņu laiku zied skaistiem ziediem un ir ne vien žāvējamas, bet arī vāzē liekamas. Ļauno garu un raganu atvairīšanai senie latvieši izmantoja ērkšķus, dadžus un nātres. Jāņu zāles pēc tam izžāvēja un ziemā vai pavasarī deva govīm uzreiz pēc atnešanās. No Zāļu dienā plūktajām zālēm plaucēta tēja tika dota slimiem cilvēkiem un lopiem.
